Patlaban situācija izveidojusies tāda, ka krieviem ir problēmas ar tālāko Ukrainas ieņemšanas plānu, jo savus spēkus tie "sadrumstalojuši" pa visu teritoriju, un patlaban ir absolūti skaidrs, ka Krievijas armija nav noskaņota ieņemt pilsētas. Tāpat Rajevs arī subjektīvi uzskata, ka krievi beigu beigās neplāno veikt Kijevas šturmēšanu.
Rajevs uzskata, ka Krievijas pašreizējais plāns un galvenais uzdevums ir Doņeckas un Luhanskas grupējuma aplenkšana un iznīcināšana, jo tas saskan ar krievu plānu par Ukrainas demilitarizāciju. Tāpat krievi līdztekus tam turpinās attīstīt uzbrukumu Ukrainas dienvidos, jo šajos reģionos viņi līdz šim guvuši vislielākos panākumus.
"Domāju, ka krievi "spiedīs" tajās vietās, kur viņiem labāk iet, nevis mocīsies pie tādām pilsētām kā Harkiva, Sumi vai Čerņigova. Tāpat krievi paralēli turpinās bloķēt Kijevu. Ja krieviem izdosies neitralizēt grupējumu pie Doņeckas un Luhanskas, tad tas būs liels militārais panākumus šajā kampaņā un tas dos morālo un informatīvo triecienu pret Ukrainas armiju," uzsvēra Rajevs.
Rajevs atgādināja, ka patlaban krievu kontrolē ir Zaporižjas atomelektrostacija un bijušā Černobiļas atomelektrostacija. Ja krieviem izdosies vēl kontrolēt atomstaciju Južnoukrainskā, tad principā krievu kontrolē nokļūst pietiekami liels daudzums Ukrainā saražotās elektroenerģijas. Tādā gadījumā krievi, atslēdzot elektropiegādi, var ietekmēt situāciju aplenktajās ukraiņu pilsētās.
Runājot par izskanējušajiem rietumvalstu plāniem Ukrainai nodot padomju savienībā ražotas kara lidmašīnas, Rajevs norādīja, ka liels labums no šāda soļa būtu, ja lidaparāti nokļūtu ukraiņu rīcībā pirms divām nedēļām. Tādā gadījumā patlaban sastrēgumos stāvošajiem krievu konvojiem klātos gana plāni.
"Pat ja tiks panākta vienošanās par lidmašīnu nodošanu, būs vajadzīga munīcija, lidlauki, un vēl ir jāskatās, cik daudz kaujasspējīgu pilotu Ukrainas armijai vēl ir palicis. Lidmašīnu nodošana ukraiņiem palīdzēs, bet es nedomāju, ka tas būtiski palīdzēs mainīt situāciju uz kaujas lauka," skaidroja Rajevs.
Vaicāts, kuri rietumvalstu ieroči pagrieztu kara gaitu par labu ukraiņiem, eksperts norādīja, ka līdz šim nodotie ieroči - pretgaisa aizsardzības ieroči "Stinger" un prettanku ieroči "Javelin" un "NLAW" ir zema līmeņa taktiskie ieroči, bet tie ļoti labi piemēroti darbībai no slēpņiem un kaujām pilsētās, kā arī partizānu karā.
Apmācībai darbībai ar šīm ieroču sistēmām nav nepieciešams ilgs laiks, taču šīs nav ieroču sistēmas, kas var panākt kara iznākumu. Ar šiem ieročiem var panākt rezultātu tikai ilgtermiņā, veicot partizānu karu, skaidroja Rajevs.
Ukraiņiem ir vajadzīgākas sarežģītākas un smagākas ieroču sistēmas, taču tad cilvēku apmācīšanai ir nepieciešams krietni ilgāks laiks. "Patlaban laika nevienam nav, un es pat neredzu iespējas, ka rietumvalstis vispār piekritīs nodot ukraiņiem kādas sarežģītākas ieroču sistēmas," norādīja Rajevs.
Eksperts uzskata, ka tagad ukraiņu taktikā vislabākais ir cīnīties pilsētās un "ievilināt" krievus pilsētās. Savukārt krieviem vissliktākā taktika ir nākt iekšā pilsētās un mēģināt karot starp civiliedzīvotājiem.
"Tāpēc ukraiņiem ir jāizdara viss iespējamais, lai kauju pārnestu uz pilsētām un varētu nodarīt maksimāli iespējamus zaudējumus pretiniekam. Tā ir atslēga, kas vestu pie uzvaras," uzsvēra Rajevs.
Runājot par ārvalstu brīvprātīgajiem, kas ieradušies palīdzēt Ukrainas armijai, Rajevs vērsa uzmanību, ka patlaban nav zināms, kāds ir šo brīvprātīgo sagatavotības līmenis. Tajā pašā laikā šādu brīvprātīgo kustība ir būtiska palīdzība Ukrainas armijai, taču ukraiņiem ārzemniekus ir jāprot efektīvi izmantot.
"Ar ārzemniekiem var izdarīt labas lietas, ja ukraiņiem ir laika trenēties kopā ar viņiem, bet patlaban laika vairs ukraiņiem nav. Laika faktors ir vienlīdzsvarīgs abām pusēm. Krieviem vajadzīga kaut kāda ticama militāra uzvara, lai varētu turpināt uzbrukumu, bet Ukrainai ir vajadzīgs laiks, lai sagatavotu papildspēkus," norādīja Rajevs.
Ņemot vērā minēto, Rajevs uzskata, ka aktīva karadarbība vēl notiks vismaz divas nedēļas, kā arī sāksies arvien enerģiskākas darbības meklēt politisku risinājumu gan no krievu, gan rietumu puses, lai apturētu karadarbību.
LETA jau vēstīja, ka 24.februārī Ukrainā iebruka Krievijas karaspēks, sākot apšaudīt ne tikai militāros, bet arī civilos objektus un izraisot bēgļu straumes.