Britu laikraksts The Guardian vēstīja, ka 12 Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā Latvija un Igaunija, ir noraidījušas direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem izpaust to gūto peļņu un samaksātos nodokļus katrā ES dalībvalstī. Ierosinātās direktīvas mērķis bija atklāt, kā dažas no pasaules lielākajām kompānijām - tādas kā Apple, Facebook un Google - izvairās samaksāt nodokļos apmēram 500 miljardus ASV dolāru gadā, pārceļot savu peļņu no tādām augstāku nodokļu valstīm kā Lielbritānija, Francija un Vācija uz zemāku nodokļu vai beznodokļu valstīm kā Īrija, Luksemburga un Malta.
Tomēr FM informēja, ka šo ceturtdien, 5.decembrī, ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē tiks skatīts direktīvas priekšlikums attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles.
"Tas nosaka, ka daļa no informācijas šīm kompānijām būs jāpublisko. Latvija kopumā atbalsta priekšlikuma galveno mērķi cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, uzliekot par pienākumu konkrētiem daudznacionālajiem uzņēmumiem un to filiālēm publiskot informāciju par nodokļu nomaksu un citu ar to saistītu informāciju. Direktīvas priekšlikums nepaplašina jau pašlaik notiekošās ziņošanas apjomu," informēja ministrijā.
FM piebilda, ka Eiropas Komisija šo direktīvu, kas tieši skar tiešo nodokļu jomu, ir izvēlējusies virzīt, pamatojoties uz vispārējo, kad balsošana notiek pēc kvalificētā balsu vairākuma, nevis specifisko nodokļu kārtību, kad balsošana notiek uz vienprātības pamata.
"Jautājumi, kas skar tiešo nodokļu jomu, ir jāskata ECOFIN padomei, ievērojot arī vienprātības noteikumu, kas attiecas uz balsošanas kārtību. Latvijas pozīcija ir pilnībā balstīta uz Eiropas Padomes Juridiskā dienesta atzinumu, kurā norādīts, ka Eiropas Komisijas izvēlētais priekšlikuma juridiskais pamats ir neatbilstošs, un, līdzīgi kā pārējie nodokļu jautājumi, jāskata atbilstoši speciālajai likumdošanas procedūrai," atzina FM.
Vienlaikus ministrijā norādīja, ka Latvija iestājas par vienprātības saglabāšanu nodokļu jomā, jo ir jāņem vērā valstu ekonomiskās attīstības līmenis, struktūra un noteiktie mērķi. Pēc FM skaidrotā, mazākām ES dalībvalstīm tā ir vienīgā iespēja nodrošināt savu nacionālo interešu pārstāvību un aizstāvību.
"Ir būtiski, lai neveidotos precedenti, kas to neievēro. Turklāt ES darbojas efektīva sistēma, kas izvērtē nacionālos nodokļu režīmus, un, ja kāds no tiem tiek atzīts par tādu, kas nelabvēlīgi ietekmē citas ES dalībvalstis, tas tiek koriģēts vai atcelts," atzina FM.
Pamatojoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un ES veikto darbu un pieņemtajiem lēmumiem daudznacionāliem uzņēmumiem, kuru kopējie konsolidētie grupas ieņēmumi pārsniedz 750 miljonus eiro, ir pienākums iesniegt ikgadēju pārskatu par saimnieciskās darbības veidiem un finansēm valsts kompetentajām iestādēm. Latvijas gadījumā tas ir Valsts ieņēmumu dienests (VID). Šāda kārtība ir spēkā no 2017.gada. FM norādīja, ka kompetentās iestādes veic automātisku šīs informācijas apmaiņu, ņemot vērā noslēgtos starptautiskas sadarbības līgumus. ES to regulē ar kopējas direktīvas palīdzību, kas ir pārņemta arī Latvijas likumdošanā.
Savukārt pie jautājuma par nodokļiem digitālajai uzņēmējdarbībai, kas nav tieši saistīts ar aprakstīto direktīvas grozījumu priekšlikumu, jau vairākus gadus strādā gan ES, gan OECD. Eiropas Komisija 2018.gadā nāca klajā ar diviem priekšlikumiem digitālās ekonomikas nodokļu jomā - par nozīmīgu digitālo klātbūtni un par digitālo pakalpojumu nodokli, kuru mērķis bija gan salāgot nodokļu regulējumu atbilstoši jaunajai realitātei, gan novērst ES iekšējā tirgus noteikumu fragmentāciju.
Digitālo pakalpojumu nodoklis tika piedāvāts kā pagaidu īstermiņa risinājums līdz laikam, kamēr tiek panākta vienošanās par starptautisko nodokļu noteikumu izmaiņām. Šī nodokļa priekšlikums paredzēja piemērot 3% nodokli noteiktiem digitālo pakalpojumu veidu ieņēmumiem, piemēram, ienākumiem, kas gūti no lietotājiem adresētas reklāmas konkrētajā tīmekļa vietnē, daudzpusējas digitālās saskarnes nodrošināšanas lietotājiem un tādu savākto datu par lietotājiem nosūtīšanas, kas ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs.
Šis nodoklis attiektos tikai uz lielām kompānijām ar apgrozījumu virs 750 miljoniem eiro, kurām ir būtiska līdzdalība ES ekonomikā. FM piebilda, ka Latvija atbalstīja kopēja digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu.
"Attiecībā uz digitālās uzņēmējdarbības radītiem izaicinājumiem uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanā, pašlaik notiek aktīvs darbs OECD līmenī, jo ir jāizstrādā un jāpieņem izmaiņas starptautiskajos nodokļu noteikumos, kas mainītu gan uzņēmuma saiknes, gan peļņas sadales kritērijus un nosacījumus. Šajā gadījumā svarīgi ir strādāt, lai globālā līmenī tiktu panākts saskaņots un ieviešams risinājums," uzskata FM.
VVZ