Jāapzinās – karš var arī ieilgt

Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu ietekmēs pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trim pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT sistēmai. Turklāt tas, iespējams, vēl nav stingrākais līmenis, jo ASV ir iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, un tas padarītu norēķinus ar Krieviju praktiski neiespējamus. 

Īsais pārskats par kara un sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku ir šāds. Pirmkārt, tiks zaudēta liela daļa no preču eksporta uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu. Te jāņem vērā valūtu kursa kritums, sankcijas un atsevišķu uzņēmumu lēmumi par sadarbības pārtraukšanu. Apdraudēts ir arī tranzīts. Ir liela neskaidrība par tūrismu – tā kā Krievijas iedzīvotājiem būs ierobežotas iespējas doties ceļojumos ar lidmašīnu, viņi varētu vēlēties doties uz Baltijas valstīm ar auto. Jautājums ir, cik lielā mērā tas tiks pieļauts. Nedrošība reģionā varētu mazināt citu valstu iedzīvotāju vēlmi braukt šurp, taču milzīgās Krievijas gaisa telpas slēgšana apgrūtinās eiropiešu ceļošanu uz Āziju, un tā savukārt ir priekšrocība Baltijai. 

Otrkārt, karš ir trieciens jau tā saspringtajām piegādes ķēdēm. Piemēram, var strauji augt kviešu cena, jo Krievija un Ukraina ir to eksportētājvalstis. Krievija piegādā arī 40% pasaules pallādija, kas ir neaizstājams automašīnu katalītisko konvertoru ražošanā. Vispārzināma problēma ir pasaules ekonomikas atkarība no Krievijas naftas un gāzes. 

Treškārt, vispārējā nedrošības sajūta var pasliktināt patērētāju un uzņēmēju noskaņojumu, attiecīgi samazinot patēriņu un investīcijas. Varētu samazināties ārvalstu tiešo investīciju plūsma, jo pieaugs reģiona risku uztvere, lai gan var norādīt, ka faktiskais Baltijas drošības līmenis ir uzlabojies, jo Krievijas armijas kaujasspējas ir vājākas par gaidītajām un NATO alianse ir mobilizējusies aizsardzībai. 

Ceturtkārt, fiskālā disciplīna nebūs prioritāte, tāpēc var rēķināties ar lielāku atbalstu cenu kāpuma kompensēšanai, kā arī lielākām investīcijām valsts drošības stiprināšanā. 

Piektkārt, vieglāka kļūs enerģētiskajai drošībai svarīgu jautājumu pieņemšana. Tiem, kuri cenšas iegūt lokālo, politisko kapitālu teatrālā cīņā ar vēja turbīnām, turpmāk būs mazāk iespēju ietekmēt lēmumus. 

Nobeigumā jāuzsver – ja militārais konflikts turpināsies, Baltija kļūs par Eiropas "cietoksni". Atrašanās līdzās agresīvām valstīm apgrūtinās Baltijas ekonomisko un demogrāfisko izaicinājumu pārvarēšanu. Taču šāds civilizācijas priekšposteņa statuss padara Baltijas attīstību par principiāli svarīgu jautājumu Eiropai un ļauj cerēt uz spēcīgu atbalstu. Baltijas statusu daļēji var salīdzināt ar Rietumberlīnes stāvokli aukstā kara laikā.