Intervijā aģentūrai LETA Kariņš atgādināja, ka naktī uz piektdienu Eiropas Savienības (ES) valstu līderi vienojušies par jau otro sankciju paketi pret Krieviju, ar tām "dziļāk ieejot" Krievijas enerģētikas, ekonomikas un transporta sektorā. Kariņa ieskatā ļoti lielu negatīvu ietekmi Krievijai radīs sankcijās ietvertais tehnoloģiju eksporta liegums.
"Esam bezprecedenta apstākļos. Nekad iepriekš ES un ASV nav tik koordinēti strādājuši ar sankcijām. Jā, sankcijām nav tūlītēja efekta, taču ilgtermiņā tās ir graujošas," vērtēja premjers.
Kariņš atklāja, ka ES partneri šonakt lēmumu pieņēma bez kavēšanās un domstarpībām, vairākas stundas veltot diskusijām. "Mēs nestrīdējāmies par sankcijām, faktiski varējām tās pieņemt jau sanāksmes pašā sākumā," atzina premjers, piebilstot, ka diskusiju laikā nākuši vēl papildu ierosinājumi par veidiem sankciju pastiprināšanai, pēc kā Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena solījusi turpināt darbu pie nākamajām sankcijām.
Lai arī pagaidām ne ASV, ne arī ES nav savos sankciju sarakstos ietvēruši normu par Krievijas izslēgšanu no SWIFT sistēmas, Kariņš neizslēdz iespēju, ka tas vēl var notikt. Galvenais esot tas, lai šāds lēmums tiktu pieņemts starptautiski koordinēti.
Valdības vadītājs uzsvēra, ka, ES spiedienu uz Krieviju mēģinot īstenot caur sankciju formātu, ir jāsaprot, ka nepieciešams rēķināties ar ilgstošām konfrontācijām. Taču premjers ir pārliecināts, ka, neskatoties uz to, ka sankcijas radīs ietekmi ne tikai saņēmējvalstī, bet kopumā visā ES, Latvijai ekonomiski lētāk ir samaksāt par sankcijām, nekā piedzīvot reālu karu.
"Cena aizstāvēt mūsu demokrātiju un neatkarību kļūst arvien dārgāka un sarežģītāka," rezumēja premjerministrs.
Kā ziņots, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ES līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt "maksimālas ietekmes" sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.
ES samits sākās ceturtdien - dienā, kuras rītā Krievija sāka atklātu iebrukumu Ukrainā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar videokonferences starpniecību uzrunāja samita dalībniekus, sakot, ka "viņš nezina, vai spēs ar mums runāt citreiz", pastāstīja Luksemburgas premjers Ksavjē Betels.
EK prezidente sacīja, ka šī sankciju pakete - otrā, kuru šonedēļ ES noteikusi pret Krieviju - "vērsta pret 70% no Krievijas banku tirgus, kā arī pret galvenajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā".
Fon der Leiena neminēja sīkākas detaļas, bet EK sastādītā sarakstā bija ierosināts attiecināt ES sankcijas arī uz divām Krievijas privātbankām - "Alfa Bank" un "Bank Otkritije".
Tajā arī bija aicināts aizliegt Krievijas pilsoņiem noguldīt ES bankās vairāk par 100 000 eiro vai iegādāties eiro denominētus vērtspapīrus.
Fon der Leiena sacīja, ka šīs sankcijas "palielinās Krievijas aizņemšanās izmaksas, paaugstinās inflāciju un pakāpeniski graus Krievijas rūpniecisko bāzi".
Enerģētikas sektorā sankcijas ietvēra aizliegumu eksportēt iekārtas un tehnoloģijas, kas Krievijai nepieciešamas naftas pārstrādes rūpnīcu modernizēšanai.
Aizliegums eksportēt lidmašīnas un to daļas Krievijas aviosabiedrībām arī "degradēs svarīgu Krievijas ekonomikas sektoru", atzina EK prezidente.
"Mēs ierobežojam Krievijas piekļuvi būtiski svarīgai tehnoloģijai - mēs dosim triecienu Krievijas piekļuvei svarīgām tehnoloģijām, kas tai vajadzīgas, lai veidotu plaukstošu nākotni tādās jomās kā pusvadītāji vai mūsdienīgas tehnoloģijas," sacīja fon der Leiena.
Sankcijas vīzu jomā paredz, ka Krievijas diplomātiem, ar viņiem saistītām grupām un uzņēmējiem vairs nebūs privileģētas piekļuves ES.
Jaunās sankcijas stāsies spēkā pēc tam, kad būs izstrādāti juridiskie dokumenti, tos oficiāli pieņems dalībvalstu ārlietu ministri, un tie tiks publicēti ES oficiālajā vēstnesī. Ir gaidāms, ka tas notiks piektdien vai sestdien.
Ceturtdien publicētā samita gala dokumentā bija teikts, ka "šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētikas un transporta sektorus, dubultā pielietojuma preces, kā arī eksporta kontroli un eksporta finansēšanu, vīzu politiku, papildu fizisko personu iekļaušanu "melnajā sarakstā" un jaunus iekļaušanas kritērijus".
Samita dalībnieki apsprieda arī politiskā, ekonomiskā un humānā atbalsta pastiprināšanu Ukrainai.
Lai gan samitā ātri tika panākta vienošanās par sankciju aprisēm, dalībvalstis nebija vienisprātis par iespējamu Krievijas atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, kas būtu smagi skārusi Krievijas iespējas pārdot savus energoresursus starptautiskajā tirgū.