Nenoliedzami kriptovalūtas pēdējos gados iemantojušas lielu popularitāti, to iegādes iespējas aug, un iespējas gūt lielu peļņu, faktiski neko nedarot, vilina. Kriptovalūtas šobrīd izmanto gan norēķinos par precēm un pakalpojumiem, gan finanšu ieguldījumu veikšanai, tāpat noteiktu kategoriju kriptovalūtas tiek izmantotas arī investīciju piesaistīšanai dažādiem projektiem.
Tomēr jānorāda, ka kriptovalūtas ir ļoti riskants ieguldījumu veids. To cena mēdz ļoti būtiski svārstīties, un pēc ļoti strauja kādas kriptovalūtas vērtības kāpuma var sekot vēl dramatiskāks kritiens lejup. Turklāt svārstības īsti nepakļaujas līdz šim ierastajiem investīciju instrumentu, piemēram, akciju, tirdzniecības likumiem un algoritmiem. Piemēram, viens plaši zināmā uzņēmēja Īlona Maska tvīts var izraisīt gan fantastisku kriptovalūtas cenu kāpumu, gan kritumu, tāpat kā dažādu valstu centrālo valdību paziņojumi par kriptovalūtu darījumu ierobežošanu vai regulēšanu.
Protams, katram ir brīvas tiesības izvēlēties, kur investēt savus finanšu līdzekļus. Vienlaikus bankas pienākums ir likumu un risku pārvaldības ietvaros darījumus pārbaudīt, tai skaitā ietverot arī kriptovalūtas.
Jāuzsver, ka darījumi ar kriptovalūtām ir daudz mazāk regulēti un uzraudzīti no finanšu nozares regulatoru puses nekā citi darījumi. Tāpat, neraugoties uz t. s. sadalītās virsgrāmatas (distributed ledger – angļu val.) izmantošanu darījumu veikšanā, kriptovalūtas sniedz samērā lielu darījumu veikšanas slepenību un kriptovalūtas īpašnieku anonimitāti. Tieši tāpēc kriptovalūta tiek plaši izmantota arī tam, lai saņemtu maksājumus par hakeru nozagtiem vai šifrētiem datiem, veiktu norēķinus par tumšā interneta jeb darknet iegādātām narkotikām, ieročiem, bērnu pornogrāfiju utt. Arī kukuļdevēji un ņēmēji savos norēķinos aizvien biežāk mēdz izmantot kriptovalūtas.
Lai pārliecinātos, ka kriptovalūtu darījumi nav saistīti ar iepriekš minētajiem noziegumiem, bankas savu klientu darījumiem ar kriptovalūtām pievērš īpašu uzmanību. Ja, piemēram, klients no sava konta bankā iegādāsies noteiktu kriptovalūtas skaitu, ko vēlāk, cerams, pēc tās cenas pieauguma pārdos un naudu saņems uz to pašu bankas kontu, jautājumus klientam banka, iespējams, arī neuzdos. Bet, ja klients regulāri saņems naudas līdzekļus, piemēram, no kriptovalūtas biržas, vai arī pretēji, veiks regulārus maksājumus uz kriptovalūtas biržu, tad noteikti jautājumi būs, prasot, par kādiem pakalpojumiem vai precēm nauda ir saņemta vai kādiem mērķiem šī kriptovalūta tiek pirkta.
Kriptovalūtas un banku sektors
Igaunijas vietējās bankas – LHV bankas – nesenais paziņojums par klientiem sniegto iespēju tirgot kriptovalūtas patīkami pārsteidza šo investīciju cienītājus. Ir skaidrs, ka kriptovalūtu vilinājums ir liels. Ja būtu brīva nauda, jaunieši priekšroku dotu investīcijām kriptovalūtās – tajās vēlētos investēt teju ceturtā daļa jeb 23% Latvijas iedzīvotāju vecumā līdz 30 gadiem, liecina nesen veiktā bankas Citadele aptauja.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.