Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Lēmums par vakcīnu skaitu bija politisks

Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens intervijā Rūtai Kesnerei uzsver, ka bijusī veselības ministre Ilze Viņķele skaidru atbildi, par cik papildu Pfizer devām ir runa, nedeva.

Bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) ir atzinusi, ka tā bija kļūda vakcīnu portfeli neveidot maksimāli diversificētu, un uzsver, ka vajadzēja rīkoties kā Lietuvai un Igaunijai, kas pasūtīja visu, kas ir pieejams. Tajā pašā laikā viņa norāda, ka rīkojusies saskaņā ar ekspertu, tostarp Zāļu valsts aģentūras, ieteikumiem. Kāpēc sākotnēji mēs savu vakcīnu portfeli neveidojām pēc iespējas dažādotu?

Es piekrītu, ka mūsu vakcīnu portfelis nav maksimāli diversificēts, bet nevar teikt, ka tas tāds nebūtu vispār. Decembrī vakcīnu portfelī AstraZeneca bija viena trešā daļa, un arī Johnson&Johnson bija viena trešā daļa. Tika pasūtītas arī gana daudz Moderna devu. Mums kā ekspertiem primārais bija jautājums, cik kopumā vakcīnu devu mums nepieciešams. Tika ņemts vērā iedzīvotāju skaits, kā arī tas, ka bērni vakcinēti netiek. Tieši vakcīnu skaits ir būtiska mēraukla, un tas jau ir politisks lēmums. Tas, cik lielā mērā mēs "pārapdrošināmies" vai pasūtām vairāk, nekā būtu vajadzīgs, nav tikai ekspertu lēmums. Tas ir politisks lēmums, par kuru politiķiem jāuzņemas līdzatbildība. Jāņem vērā, ka pērnā gada decembrī, lemjot par vakcīnu skaitu, bija ļoti daudz nezināmo. 

Tomēr vai bija kļūda lielāko uzsvaru likt uz AstraZeneca vakcīnām?

Ziniet, lielākās diskusijas bija nevis par ražotājiem, bet vakcīnu skaitu, tieši cik devu mums ir nepieciešams. Gala lēmums noteikti nebija tikai ekspertu. 

Kā ar vakcīnu sadalījumu starp ražotājiem?

Ar AstraZeneca tika noslēgts pirmais līgums, un tajā jau bija paredzētas abas devas 800 000 cilvēku. Pagājušajā gadā, kad par to lēmām, tieši šī vakcīna bija visvairāk attīstīta un bija vistuvāk tam, lai to apstiprinātu Eiropas Zāļu aģentūra. AstraZeneca vakcīna bija arī pirmā vakcīna, kuru sāka vērtēt Eiropas Zāļu aģentūra, pēc tam otrā bija Pfizer, tad Moderna, tāpat AstraZeneca vakcīnai bija jau apstiprināts piegādes plāns. Līdz ar to toreiz pērn bija pavisam savādāki apstākļi, nekā šodien uz to raugoties.

Vai piekrītat, ka mums vajadzēja rīkoties tāpat kā mūsu kaimiņiem un pasūtīt visu, kas vien pieejams?

Es piekrītu, ka tādā gadījumā mūsu šā brīža situācija ar vakcīnu piegādēm būtu labāka. Taču tas nebija tikai ekspertu lēmums, jo tas nozīmētu, ka vakcīnu iepirkšanai būtu jānovirza vairāk resursu, nekā var pamatot eksperti. Ja ir lēmums ņemt visu, kas vien ir pieejams, tas ir saistīts ar papildu finansējumu, par ko jālemj politiķiem. 

Vai ir taisnība, ka Zāļu valsts aģentūra un Imunizācijas valsts padome bija ļoti skeptiski noskaņota pret Pfizer? Kāpēc? Re Baltica pētījums liecina, ka Zāļu valsts aģentūra par šīs vakcīnas uzglabāšanas un loģistikas nosacījumiem minēja faktus, kas neatbilst patiesībai. 

Par mūsu minētajiem faktiem – tā ir informācija, kuru mēs sākotnēji iepirkuma laikā saņēmām no paša ražotāja, ko tas sniedza Eiropas Komisijas iepirkumu komitejā, kur Latviju pārstāv Nacionālais veselības dienests (NVD). Tiesa, daļu no šīs informācijas vēlāk mainīja pats ražotājs. Mēs to nevienā brīdī neslēpām, lai arī tā nebija prezentācijā, taču tā bija minēta ziņojumā valdībai. Mainītā informācija netika nekādā veidā "nobēdzināta". Jānorāda, ka par daļu informācijas Re Baltica neguva apstiprinājumu no Pfizer, ka tas bija tas, ko ražotājs sākotnēji bija norādījis. Taču tas netika arī noliegts. Līdz ar to tā jau ir ražotāja izvēle, ko viņi vēlāk komunicē. Es absolūti nepiekrītu tam, ka mēs negribējām Pfizer iepirkt lielākā daudzumā tāpēc, ka šīs vakcīnas uzglabāšana un loģistika ir sarežģīta. Neatbilst patiesībai tas, ka mēs vienkārši negribējām tam gatavoties, tāpēc nepasūtījām lielāku devu skaitu. Saprotiet, mūsu gatavošanās minētās vakcīnas uzglabāšanai un loģistikai nemainās no tā, vai mēs pērkam 100 vai 100 000 devu. Nav tā, ka pie mazāka apjoma mums būtu vienkāršāk strādāt, tāpēc negribējām pasūtīt vairāk. Ja ir izveidots process, kā nodrošināt Pfizer loģistiku un uzglabāšanu, tad nav nozīmes tam, uz cik daudz devām tas jāattiecina. Sistēma strādā neatkarīgi no devu daudzuma.

Tātad Zāļu valsts aģentūra, jūsuprāt, nemaldināja Imunizācijas valsts padomi un valdību par Pfizer vakcīnu uzglabāšanas un loģistikas nosacījumiem?

Informāciju apkopoja Veselības ministrija, un pirmavots pamatā ir Eiropas Komisijas iepirkumu komiteja, kur Latviju pārstāv NVD. Informācija laika gaitā mainījās, taču mēs to neslēpām. Iespējams, ka pirms reģistrācijas pats ražotājs bija piesardzīgāks, vēlāk savus nosacījumus mīkstinot, jo ir nākuši klāt jauni dati. Mums, kā jau minēju, sākotnēji bija informācija, ko pats Pfizer iesniedza Eiropas Komisijai iepirkuma sarunu laikā. Vēlāk ražotājs to ne apstiprināja, ne noliedza, ka sākotnēji informācija bija tieši šāda. Ja runājam par uzglabāšanas nosacījumiem, kas arī laika gaitā mainījās, tad jauno informāciju, ka vakcīnu var piecas dienas uzglabāt ledusskapī, mēs rakstiski iesniedzām un tā bija zināma. 

Dānija paziņojusi, ka ir atteikusies no AstraZeneca vakcīnām. Tas gan iespējams tāpēc, ka viņiem lielā skaitā pieejamas citu ražotāju vakcīnas. Esmu pārliecināta, ja dāņu portfelī dominētu AstraZeneca, viņi no tās neatteiktos. Tas nozīmē, ka citās valstīs vakcīnu portfelis ir citāds nekā pie mums. 

Jā, tā ir taisnība. Ja runājam par Dāniju un plašāk par Ziemeļvalstīm, viņiem vēsturiski ir rūgta pieredze ar vakcināciju, tādēļ viņi ir ārkārtīgi piesardzīgi pret visa veida vakcīnām. Jāņem vērā, ka Dānijā ir salīdzinoši laba epidemioloģiskā situācija, tādēļ viņi var palēnināt vakcinācijas tempu. Dāņi paši ir atzinuši, ka atteikšanās no AstraZeneca vakcinācijas gaitu padarīs lēnāku. 

Ja Latvija gribētu atteikties no AstraZeneca, mēs nemaz to nevarētu izdarīt mūsu portfeļa dēļ. 

Nē, tā nav taisnība, mūsu vakcīnu portfelis kopš decembra ir mainījies. Ja mēs gribētu, mēs arī varētu no AstraZeneca atteikties, tikai, ņemot vērā plānotās citu ražotāju piegādes, tas nozīmētu vakcinācijas procesa aizkavēšanos. Pašlaik mums jau iepirktas stipri vairāk vakcīnu, nekā ir iedzīvotāju, un ražotāji solījuši krietni lielāku vakcīnu apjomu sākt piegādāt maijā. 

Kā varēja būt situācija, kad, lemjot par Pfizer vakcīnu iepirkumu, nedz valdības vadītājam, nedz toreizējai veselības ministrei nebija precīzas informācijas par pieejamo apjomu?

Kopš pagājušā gada augusta NVD strādā Eiropas iepirkumu komisijā ar vakcīnām. Decembrī valdības ziņojumā ir skaidri pateikts, ka tieši NVD ir atbildīgs par vakcīnu iepirkumu. 21. decembra rītā no Eiropas Komisijas pienāca e-pasts, ka ir pieejamas papildu Pfizer devas un mums līdz dienas beigām jādod atbilde, vai uz tām piesakāmies. NVD kā iepirkumu komisijas loceklim šī informācija noteikti bija zināma jau iepriekš. Jautājums, kas ar šo e-pastu ir noticis NVD, man nav ziņu, ka ir bijusi jebkāda rīcība vai reakcija, lai to virzītu tālāk. Šis e-pasts tiek pārsūtīts informācijai arī man. Taču mans primārais fokuss ir nevis vakcīnu iepirkums, bet gatavošanās pašam vakcinācijas procesam. Tās pašas dienas vakarā ar mani sazinās Viņķele un jautā par papildu devām, vai, ņemot vērā pasūtīto vakcīnu apjomu, mums tās ir nepieciešamas. Ņemot vērā, ka mums jau bija skaidrs līdz šim pasūtīto vakcīnu piegādes plāns, Zāļu valsts aģentūra norādīja, ka neiebilst pret papildu devu pasūtīšanu, taču nevar to pamatot. Tas tad ir politisks lēmums. 22. decembrī ir valdības sēde ar manu prezentāciju. Par papildu devām es uzskatu, ka mans uzdevums ir izpildīts, jo ziņa par to ir nodota NVD kā vakcīnu iepircējam, kuram tālāk jāvirza šis jautājums. Pēc manas prezentācijas valdības sēdē rodas jautājums par papildu devām. Izrādās, ka NVD nav nekādus dokumentus par šo iesniedzis. Ir labs jautājums, kādēļ Viņķele nav devusi skaidru uzdevumu NVD sagatavot lēmumu, aprakstot visus faktus par papildu vakcīnu devu iepirkumu, un virzīt to skatīšanai Ministru kabinetā. Man uz visiem šiem jautājumiem atbildes nav, jo Zāļu valsts aģentūra atbild par vakcīnu drošumu, nevis vakcīnu iepirkumu, par ko atbild NVD. Arī pēc sēdes par papildu 100 000 devu iepirkumu skaidrs uzdevums NVD netika nodots. 

Jūs minat, ka valdība uzdevusi nopirkt papildus 100 000 devu. Taču tas īsti neatbilst patiesībai, jo valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) skaidri minēja, ka jānopērk viss, kas pieejams. Skaitlis 100 000 parādījās tāpēc, ka to minēja ierēdņi. 

Es šo jautājumu nodevu tālāk NVD, un pēc manas sarakstes ar veselības ministri ir redzams, ka viņa skaidru atbildi, par cik devām mēs runājam, nedeva. 

Kā var būt tā, ka atbildīgā iestāde par vakcīnu iepirkšanu ir NVD, bet ministre par to komunicē ar jums un iznāk, ka par to atbildīgs ir Svens Henkuzens? Arī paskaidrojumu pašlaik rakstāt jūs, nevis NVD vadība. 

Tas ir ļoti labs jautājums, uz kuru arī es labprāt rastu atbildi. Nav skaidrs, ko ir darījis NVD kā kompetentā iestāde par iepirkumiem, kurai šis process bija jākoordinē. Es ar Viņķeli komunicēju kā darba grupas vadītājs, kas sniedz viedokli par papildu devu iepirkšanu, nevis kā paša iepirkuma organizētājs un virzītājs. Mēs nediskutējām ar ministri, kā jāvirza iepirkums. Tiek iztirzāta mana sarakste ar ministri par papildu devām, taču vispār netiek skatīta Viņķeles komunikācija ar NVD kā vakcīnu iepircēju, kādi uzdevumi tur ir doti. Ministrei ir nepārprotami zināms, kura iestāde par šo ir atbildīga. 

No malas izskatās šādi: sākotnēji netika pieņemts lēmums par visu papildu Pfizer devu iepirkšanu, jo to negribēja Henkuzens, kurš tādēļ maldināja valdību un noslēpa patieso pieejamo vakcīnu apjomu. 

Tas ir absolūti vienkāršoti. Ja man valdības sēdes laikā būtu precīzi zināms no galvas patiesais papildu devu apjoms, es to būtu pateicis. Taču manā dienaskārtībā bija tas, par ko es tieši esmu atbildīgs – Latvijas vakcinācijas stratēģija, nevis iepirkumi. Tagad es saprotu, ka vislabākais būtu bijis, ja es šajā diskusijā nemaz nebūtu iesaistījies, un ministre tad varētu skaidrot, kādēļ atbildīgā iestāde (NVD) nav sagatavojusi visu nepieciešamo informāciju. Taču es turpināju turēt ministrijas karogu un tagad par to bagātīgi maksāju. 

Top komentāri

Arturs Prieditis
Vai tad kāds vēl nezina par kovida izmantošanu sociāli politisko mērķu sasniegšanā - planētas iedzīvotāju skaita samazināšanā, liekās ekonomikas sagraušanā, veselības aizsardzības sistēmas sagraušanā, liberālā fašisma koncentrācijas nometnes ieviešanā, cilvēku totālas kontroles panākšanā utt. Viss notiek ļoti veiksmīgi, un "lielās pārlādēšanas" process tiks turpināts. Taču cita lieta ir tā, cik lielā mērā katras zemes varas inteliģence palīdz globālajiem prozelītiem ar savu stulbumu, aprobežotību, nekompetenci, idiotismu, debiltāti, zagšanas māniju utt. Latviešu tautas aktīvākā bende noteikti ir latviešu varas inteliģence - pilnīgi nekur nederīgu kropļu bars.
Antra Grūbe
Mani "fascinē" dažu vadošos amatos esošu un bijušu cilvēku inteliģences ne-līmenis. "Oisūri" komunikācija no ļoti svarīgas covidlaika valsts amatpersonas piedienētos tirgus būdas īpašniecei nevis ministrei.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē