Levits: Digitālo tehnoloģiju attīstība liek meklēt citus principus demokrātijas īstenošanai

No šodienas līdz 15. jūnijam Rīgā norisinās Eiropas publisko tiesību asociācijas kongress par digitālās komunikācijas izaicinājumiem valstij un tās demokrātiskai iekārtai. Kongresu atklāja SIPE prezidents Žaks Zillers, Levits, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), aģentūru LETA informēja Satversmes tiesa.

Atklājot kongresu, Žaks Zillers akcentēja, ka asociācija apvieno visu publisko tiesību atzaru - administratīvo, konstitucionālo un starptautisko publisko tiesību - profesionāļus un akadēmiķus, kuri sniedz savu zinātnisko redzējumu par aktuāliem publisko tiesību jautājumiem. Viņš skaidroja, ka šis kongress ir turpinājums iepriekšējiem diviem kongresiem, kuros jau tika aizsākta diskusija par digitalizācijas izaicinājumiem demokrātiskai valstij un tās demokrātiskajai iekārtai.

Savukārt Ziemele vērsa kongresa dalībnieku uzmanību uz to, ka Latvijā vienas paaudzes laikā ar ierobežotiem resursiem ir izdevies izveidot demokrātisku tiesisku valsti. Kā Latvijas konstitucionālās iekārtas raksturojošu pazīmi viņa norādīja konstitucionālo orgānu plurālismu un horizontālo attiecību sistēmu.

Ziemele uzsvēra, ka Satversmes tiesa savā judikatūrā konsekventi piemēro atvērtības principu Eiropas un starptautiskajām tiesībām, kas ļauj tai tiešā veidā piemērot šīs tiesību normas Latvijas tiesību sistēmā. Runājot par nākotni digitālo tehnoloģiju laikmetā, Ziemele atzina, ka demokrātiju nevar pieņemt kā pašu par sevi saprotamu, tā ir jāveido nepārtraukti.

Kongresa darbs noris piecās sesijās. Pirmajā sesijā Levits un Ziemele kopā ar Atēnu Universitātes pārstāvi Dimitri Haralambi diskutēja par izaicinājumiem pierastajām demokrātiskās pārstāvības formām un attiecībām, kas izriet no digitālā laikmeta sniegtajām iespējām, īpaši cilvēku savstarpējā komunikācijā, savukārt otrajā sesijā konferences dalībnieki runāja par leģitīmu sabiedriskā viedokļa ietekmēšanu un prettiesisku manipulāciju ar to.

Trešajā sesijā tika aplūkoti jautājumi, kas saistās ar pašaizsargājošās demokrātijas aspektiem un ar to saistītajiem izaicinājumiem, savukārt ceturtā sesija veltīta diskusijām par mākslīgā intelekta izmantošanu un tā lomu valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesā. Kongresa noslēdzošajā sesijā sestdien, 15. jūnijā, dalībnieki runās par Eiropas Savienības tiesību pārākuma principa īstenošanu dalībvalstu augstākajās tiesās.

Kongresa norisi atbalsta Satversmes tiesa, Rīgas Juridiskā augstskola, kā arī Konrāda Adenauera fonds.