Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, Levits savā video runā pauda bažas par to, ka viena no Covid-19 radītajām papildu sekām ir daudz labvēlīgāka vide informācijas sagrozīšanai, dezinformēšanai un naidpilnu uzskatu paušanai. Tādēļ valstīm ir svarīgi aktīvi vērsties pret informācijas sagrozīšanu un nodrošināt to, ka plašsaziņas līdzekļu izplatītā informācija ir brīvi pieejama, ticama un balstīta uz zinātniskiem faktiem, sacīja Valsts prezidents, piebilstot, ka "tā ir viena no vispārpieņemtajām cilvēktiesībām, kas mums visiem jāievēro un kopīgiem spēkiem jāgarantē".
"Latvijai šajā jautājumā ir noderīgas iestrādes, ar kurām esam gatavi dalīties," norādīja Levits.
Viņš uzsvēra, ka pandēmijas gadījumā neatkarīgi, objektīvi un daudzveidīgus viedokļus paudoši plašsaziņas līdzekļi veic neatsveramu sabiedrības informēšanas darbu.
Arī tehnoloģiju uzņēmumiem un sociālo tīklu administratoriem ir daudz aktīvāk jāiesaistās cīņā ar tiešsaistes dezinformāciju, norādīja Latvijas pirmā persona. "Sociālie tīkli vairs nav tikai vieta, kur cilvēki var atrast visdažādāko sevi interesējošo informāciju. Tehniskie risinājumi, algoritmi, komercdarbības modeļi, kas paplašina reklāmas tirgu un veicina ekonomikas nozares, kuru būtiskākais līdzeklis ir cilvēka uzmanība, bieži tiek izmantoti, lai pastiprināti izplatītu dezinformāciju. Mūsu galvenais uzdevums ir vienlaikus aizsargāt digitālajā vidē pieejamo privāto informāciju un nodrošināt izteiksmes brīvību," sacīja Valsts prezidents.
Viņš atzina, ka sagrozītas un klaji nepatiesas informācijas, nepatiesu ziņu un naidpilnu izteikumu skaita straujais pieaugums pēdējos gados ir bīstama tendence ne tikai pandēmijas laikos. Pēc Levita teiktā, tas ir būtisks drauds mieram pasaulē, būtisks drauds centieniem atrisināt planetāra mēroga problēmas, piemēram, tādas kā klimata pārmaiņas un vides piesārņojums. "Citiem vārdiem sakot, cilvēcei ir jāspēj rast racionāli risinājumi sarežģītiem uzdevumiem, ko tai uzstāda pašreizējā situācija. Pret šiem draudiem nedrīkst attiekties vieglprātīgi ne atsevišķas valstis, ne starptautiskā sabiedrība kopumā," uzskata Valsts prezidents.
"Ja mēs paskatāmies uz dezinformācijas izplatīšanas problēmu plašākā kontekstā, ir kāds piemērs, ko nevar neminēt – Krievijas arvien atklātāki mēģinājumi pārrakstīt vēsturi. It īpaši Otrā pasaules kara notikumus. Tas nav pieņemami," pauda Levits.
Viņš sacīja, ka Krievija konsekventi cenšas padarīt vēsturi par savas dezinformācijas līdzekli. Papildus tam Krievija arī konsekventi ierobežojot demokrātiskumu un vārda brīvību. "Mēs aicinām uzticēt nesen notikušā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija indēšanas mēģinājuma izmeklēšanu neatkarīgai starptautisku speciālistu grupai. Mēs nedrīkstam nozieguma pastrādātājiem ļaut izbēgt no atbildības," pauda valsts galva.
Pēc Krievijas pieminēšanas viņš pievērsās arī Baltkrievijā notiekošajām represijām, paužot aicinājumu kaimiņzemē organizēt atkārtotas, demokrātiskas un atklātas vēlēšanas, kā arī pārtraukt miermīlīgo protestētāju vajāšanu. "Latvijā ārstēšanu šobrīd iziet vairāki Baltkrievijas pilsoņi, kuri cietuši no vajāšanas. Mēs arī aicinām Krieviju atturēties no tālākas iejaukšanās Baltkrievijā notiekošajā, ļaujot pašiem baltkrieviem lemt par savas valsts nākotni," savā runā ANO Ģenerālās asamblejas 75.sesijā sacīja Levits.