"Pašlaik notiek projektēšana visai "Rail Baltica" pamata trasei Latvijā 263 kilometru garumā. Tiklīdz kāds posms būs pabeigts, nodosim to būvniecībai. Paredzam, ka "Rail Baltica" būvniecību varam veikt secīgi un pirmos darbus pabeigt līdz 2026.gadam," pauda Linkaits.
Viņš informēja, ka tehniski gatavākais ir dienvidu posms līdz Lietuvas robežai, kur būvniecību plānots sākt 2023.gadā. Vilcienu kustība šajā virzienā varētu sākties no 2027.gada.
"Sarunās ar Lietuvas transporta ministru esam vienojušies, ka prioritāri izbūvējam dienvidu virzienu, tāpat Lietuvas uzstādījums ir saglabāt ambīcijas līdz 2026.gada beigām izbūvēt Eiropas platuma dzelzceļa līniju. Tādā gadījumā jau pēc sešiem gadiem varēsim ātrvilcienā ceļot no Rīgas uz citām Eiropas galvaspilsētām," skaidroja ministrs.
Vienlaikus ar dienvidu posma attīstību kā projekta prioritāti Linkaits minēja jaunā divu līmeņu autoceļa un dzelzceļa tilta pār Daugavu pie Salaspils izbūvi, lai sāktu kravu pārvadājumus pa jauno dzelzceļa līniju un nodrošinātu kravu pārkraušanu Salaspils loģistikas parkā.
"Pašlaik Rīgas posmam vienīgajam ir nobīde no projektēšanas grafika. Tas skaidrojams ar tā komplekso raksturu un sarežģītajiem risinājumiem, projektu salāgojot ar esošo infrastruktūru, iesaistot Rīgas apkaimju biedrības un līdz ar jaunās līnijas izbūvi plānojot attīstību esošajā dzelzceļa sistēmā, piemēram, vilcienu satiksmei uz Bolderāju. Visas līnijas būvprojektēšanas darbus plānots pabeigt 2023.gadā," pauda Linkaits.
Lielākie būvdarbi "Rail Baltica" projekta ietvaros ir Rīgas Centrālās stacijas pārbūve un "Rail Baltica" starptautiskās stacijas lidostā "Rīga" būvniecība, kur būvdarbi ir sākušies, un tos paredzēts pabeigt līdz 2025.gada beigām. Veidojot jauno dzelzceļa līniju, pieņemts lēmums par "Rail Baltica" satiksmes izveidi ar 17 reģionālajām stacijām, kas tiks attīstīti par mobilitātes punktiem, un to projektēšana sāksies nākamā gada sākumā.
Ministrs norādīja, ka šā gada nogalē plānots pieņemt Baltijas valstīs kopīgu "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas būvniecības stratēģiju, kas ietvers arī lēmumus par prioritārajiem būvniecības posmiem katrā valstī. Visām pusēm ir apņemšanās īstenot projektu pēc iespējas agrāk, bet ne vēlāk kā līdz Eiropas Savienības (ES) līmenī noteiktajam termiņam Eiropas pamata tīkla koridoru ieviešanai - 2030.gadam. Tādējādi tiks nodrošināta "Rail Baltica" līnijas funkcionalitāte visās trijās Baltijas valstīs un līnijas savienojamība ar Eiropas platuma dzelzceļa sistēmu.
Satiksmes ministrija ir piesaistījusi ES finansējumu aptuveni 317 miljonu eiro apmērā pašlaik notiekošajiem darbiem "Rail Baltica" projektā un vienojusies ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem par nākamo investīciju piešķīrumu jaunajā uzsaukumā.
Ņemot vērā tehnisko risinājumu izmaiņas, kā arī materiālu izmaksu pieaugumu, papildu nepieciešamā finansējuma apmēru Latvija varēs noteikt pēc būvprojektu izstrādes 2023.gadā. Papildu finansējuma iespējas tiek izskatītas arī no citiem finanšu instrumentiem, tostarp Trīs jūru iniciatīvas fonda un Militārās mobilitātes piešķīruma, kā arī veidojot privātās un publiskās partnerības projektus, klāstīja ministrs.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji tika lēsts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu, un daļa šo izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem, taču, pieaugot būvmateriālu cenām darbaspēka izmaksām, šo skaitli nāksies koriģēt.