Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +7 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 18. maijs
Inese, Inesis, Ēriks

LIZDA: Covid-19 normatīvo aktu izpildes dēļ ir grūtības vadīt un nodrošināt kvalitatīvu izglītības procesu

Covid-19 normatīvo aktu izpildes dēļ ir grūtības vadīt un nodrošināt kvalitatīvu izglītības procesu, apkopojot izglītības iestāžu vadītāju aptaujas datus, secinājusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).

Piektdien tiešsaistē notika LIZDA rīkota konference par aktuālajiem izglītības iestāžu pārvaldības jautājumiem izglītības kvalitātes nodrošināšanai, kur ar aptaujas rezultātiem iepazīstināja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

LIZDA veikusi aptauju, kuras mērķis bija noskaidrot izglītības iestāžu vadītāju viedokli par aktuālajiem problēmjautājumiem izglītības iestādēs, lai identificētu pētījumā balstītas risināšanas iespējas. Aptaujā piedalījās 575 izglītības iestāžu vadītāji.

Aptaujā vadītāji norādīja, ka palielinājusies darba slodze, lai risinātu ar Covid-19 saistītos jautājumus. 35% aptaujāto norādījuši, ka nedēļā darba slodze ir palielinājusies par sešām līdz desmit stundām, 26% - līdz piecām stundām ieskaitot, savukārt 18% - no 11 līdz 15 stundām.

LIZDA aptaujas sadaļā, kas attiecas uz personālu un vakancēm, 92% respondentu piekrituši apgalvojumam, ka Latvijas izglītības iestādēs pēdējos trīs gadus pastāv pedagogu vakanču problēmas. Savukārt 63% respondentu piekrituši apgalvojumam, ka izglītības iestādē, kurā strādā vadītājs, pedagogu vakanču problēma tiek risināta, palielinot esošo pedagogu darba slodzi. 60% aptaujas dalībnieku atzīmējuši, ka izglītības iestādē, kuru vada, ar katru mācību gadu kļūst arvien grūtāk nodrošināt mācību procesu, jo ir problēmas atrast pedagogus.

Jautājot izglītības iestāžu vadītāju viedokli par atbalsta un ārstniecības personāla vakanču problēmām, 60% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka savā izglītības iestādē nav pietiekams finansējums nepieciešamā atbalsta personāla nodrošināšanai. 58% atzīmējuši, ka vadītajā izglītības iestāde nav pieejams nepieciešamais atbalsta personāls.

Savukārt 50% piekrituši apgalvojumam, ka vadītajā izglītības iestādē ir nodrošināts pietiekams finansējums ārstniecības personāla pakalpojumam. 45% akcentējuši, ka finansējums ārstniecības personāla pakalpojumam nav pietiekami nodrošināts.

Aptaujas dati liecina, ka līdz 2021.gada 17.novembrim bijušas 819 pedagogu vakances. Visvairāk bijuši nepieciešami pirmsskolas skolotāji - mūzikas un sporta skolotāji. Tāpat bijuši nepieciešami, piemēram, sākumskolas skolotāji, latviešu valodas un literatūras skolotāji, svešvalodu skolotāji.

Jautājot izglītības iestāžu vadītāju viedokli par izglītības iestādes vadītāju atbalstu no iesaistītajām vai ieinteresētajām pusēm, 92% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka izjūt atbalstu no savas iestādes darbiniekiem, 76% atzīmējuši, ka izjūt atbalstu no savas iestādes izglītojamo vecākiem, 69% - izjūt atbalstu no pašvaldības. Savukārt 58% uzsvēruši, ka neizjūt atbalstu no Izglītības un zinātnes ministrijas.

Skaidrojot izglītības iestāžu vadītāju viedokli par atbalstu un informētību, 54% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka savlaicīgi tiek saņemta informācija, lai nodrošinātu tiesību aktiem atbilstošu mācību procesu, savukārt 44% respondentu norādījuši pretējo.

67% pauda uzskatu, ka izglītības iestādes vadītāja darbu apgrūtina pārāk liela kontrolējošo institūciju uzraudzība. 60% atzīmējuši, ka savlaicīgi saņem visu nepieciešamo informāciju par aktuālajām izmaiņām normatīvajos aktos savas izglītības iestādes oficiālajā e-pastā, savukārt 39% uzsvēruši pretējo.

Turpretī 57% vadītāju norādījuši, ka informāciju, kuru saņem no augstākstāvošajām institūcijām par aktuālajām prasībām, kas saistītas ar Covid-19 epidemioloģiskām prasībām izglītības iestādē, nav skaidri saprotama un nepārprotama.

Apkopojot pētījuma datus, LIZDA par būtiskākajām problēmām izglītības iestādēs atzīmēja skolotāju, atbalsta personāla un administratīvo darbinieku, jauno pedagogu trūkumu. Aptauja liecina, ka izglītības iestāžu vadītāji cieš no pārslodzes, nespējot veikt visus darba pienākumus noteiktā darba laikā. Papildu slogs ir nepieciešamība nodrošināt Covid-19 epidemioloģiskās drošības prasības. Savukārt pedagogi ir pārguruši, nervozi, slimo un cieš no izdegšanas.

Izaicinājumus sagādā arī problēmjautājumi par vakcinēšanos un darbinieku atstādināšana, kā arī darba attiecību pārtraukšana un nepietiekams atalgojums. Aptauja liecina, ka, piemēram, mazas skolas gadījumā direktoram nav vietnieku vai vietniekiem ir nepilnas slodzes, kā rezultātā papildu pienākumi un administratīvi organizatoriskie darbi jāveic direktoram. Tā kā izglītības iestādes vadītājam ir jāuzņemas atbildība par visu, palielinājusies ir ne tikai atbildība, bet arī darba apjoms.

Kā risinājumu LIZDA piedāvā valsts līmenī risināt pedagogu vakanču problēmu, nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu un sabalansētu slodzi. Tāpat būtu nepieciešams papildu finansējums atbalsta personālam, administrācijas atbalstam, bet pirmsskolās - lietvedim, mediķim un saimniecības pārzinim. Aptaujas dati liecina, ka nepieciešama papildu darbinieka, kuram ir medicīniskā izglītība, amata vieta Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu veikšanai un citu ar to saistītu jautājumu risināšanai izglītības iestādē.

Kā risinājumus problēmām LIZDA aicina samazināt vadītājiem deleģētos papildu pienākumus, kas nav saistīti ar izglītības īstenošanu. Tāpat būtu vajadzīgs lielāks izglītības iestādes vadītāja vietnieku skaits uz pilnu slodzi, neatkarīgi no skolēnu skaita. LIZDA ieskatā, būtu jāpaaugstina jauno pedagogu un citu darbinieku profesionālās sagatavotības līmenis.

Aptaujas rezultāti liecina, ka valda neskaidrība, haoss saistībā ar nepārtrauktajām normatīvo aktu izmaiņām. Izglītības iestāžu vadītāji saņemot novēlotu informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos.

Tāpat pašvaldībās identificēts juridiskā atbalsta trūkums. LIZDA secināja, ka Covid-19 un administratīvi teritoriālās reformas normatīvajā regulējumā ir pārāk liela birokrātija. Tāpat ir nepilnības normatīvajos aktos un pretrunīga informācija un skaidrojumi par normatīvo aktu piemērošanu no dažādām atbildīgajām iestādēm un no pašvaldības.

Piedāvāto risinājumu sadaļā LIZDA atzīmēja nepieciešamību nodrošināt jurista pakalpojumus. Tāpat pašvaldībām būtu jāsniedz atbalsts izglītības iestāžu vadītājiem. Lietderīgi būtu arī izstrādāt dokumentu paraugus, sagataves un vadlīnijas.

LIZDA piedāvātais risinājums ir precīza, skaidra un laikus saņemtas informācija par Ministru kabineta lēmumiem un citu normatīvo aktu izmaiņām. Tāpat būtu nepieciešams mazināt birokrātisko slogu.

LIZDA ieskatā, valsts līmenī jāpieņem izglītības iestāžu specifikai atbilstoši normatīvie akti, kuros ietverti jēgpilni ierobežojumi un prasības, kas ir reāli izpildāmi. Tāpat risinājums būtu nemainīt tik bieži Covid-19 epidemioloģiskās prasības un testēšanas veidus.

Izglītības iestāžu vadītāju atbildes aptaujā izgaismojušas arī to, ka materiāli tehniskais un finansiālais nodrošinājums nav pietiekams. Tāpat izglītības iestādēm ir grūtības izpildīt epidemioloģiskās drošības prasības. LIZDA atzīmēja, ka valda neuzticēšanās direktoram, notiek pārbaudes un pastiprināta kontrole. Kā problēma izcelta arī vecāku neiecietība un bezatbildība.

LIZDA kā risinājumu piedāvā piešķirt lielāku autonomiju izglītības iestādēm un to vadītājiem, pakļaut mazākai kontrolei un dot lielāku brīvību lokāli lemt par savas iestādes darbu. Tāpat būtu nepieciešams, lai "Skola 2030" materiāli būtu savlaicīgi pieejami, kā arī ļaut plānot finansējumu iestādes darbībai.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kvazireliģisks rituāls

Premjers Krišjānis Kariņš nebeidz pārsteigt. Pēc 10. maija pazemojuma, ko nācās pārdzīvot Latvijas patriotiem, premjers bija apņēmies pieprasīt iekšlietu ministres Marijas Golubevas kā par situāciju p...

Turcijas negaidītā barjera

Par negaidītu, lai arī ne nepārvaramu šķērsli Zviedrijas un Somijas ceļā uz Ziemeļatlantijas aliansi ir kļuvusi Turcijas nostāja, kuras prezidents Redžeps Tajips Erdogans un viņa atbalstītāji ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē