Publiskā paziņojumā Senāta prezidijs apgalvo, ka atsevišķi LU darbinieki ir izplatījuši informāciju, kas apšauba LU Senāta, Akadēmiskās šķīrējtiesas un šo institūciju pieņemto lēmumu leģitimitāti. Senāts uzsver, ka nevienam universitātes darbiniekam nav piešķirtas tiesības LU vārdā publiski paziņot, ka augstskolas pārvaldes institūcijas nav lemttiesīgas.
Senāts paziņojumā skaidro, ka šo personu publiski izteiktie un masu informācijas līdzekļos izplatītie paziņojumi nav LU oficiālais viedoklis un nav saistoši nevienai personai.
Kā ziņots, LU Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš informējis augstskolas personālu, ka līdz ar līdzšinējā LU rektora Muižnieka neapstiprināšanu amatā augstskolā pārstāj darboties arī LU Senāts un Šķīrējtiesa. Vēstulē teikts, ka, iepazīstoties ar otrdienas valdības lēmumu, konstatējams, ka tas pamatots ar apsvērumu, ka LU Satversmes sapulce rektora vēlēšanās nav bijusi balsstiesīga.
Tika pausts, ka Satversmes sapulce rektora vēlēšanu laikā bija ievēlējusi arī Senātu un Šķīrējtiesu, tamdēļ to darbība patlaban esot pārtraukta. Tāpat visi Senāta un Šķīrējtiesas lēmumi, kas pieņemti pēc 24.maija, esot spēkā neesoši no pieņemšanas brīža.
LU administrācijas juriste Anda Ozola aģentūrai LETA sacīja, ka līdz ar valdības lēmumu augstskola palikusi arī bez četriem dekāniem, jo tos tāpat kā Muižnieku apstiprināja nu jau "prettiesiskais" Senāts.
Reaģējot uz Muižniekam nelabvēlīgo valdības lēmumu, LU administrācijas vadītājs Grantiņš otrdienas pēcpusdienā paziņoja par aiziešanu no darba, sakot, ka negrasās strādāt pie "politiskā ielikteņa".
Arī abi prorektori - Ina Druviete un Valdis Segliņš - pēc valdības lēmuma pieņemšanas ir paziņojuši, ka izmantos savus neizņemtos atvaļinājumus un līdz novembra sākumam amata pienākumus nepildīs.
Senāta prezidijs uzsver, ka LU Satversmes sapulce 24.maijā ir ievēlējusi LU Senātu un Akadēmisko šķīrējtiesu, un šie Satversmes sapulces lēmumi nav nedz apstrīdēti, nedz atcelti, tamdēļ šīs institūcijas ir lemttiesīgas un Ministru kabineta rīkojums "Par Latvijas Universitātes rektoru" juridiski neietekmē šo institūciju darbību.
Tāpat viņi pauž, ka Senāts jau tuvākajā laikā sanāks uz ārkārtas sēdi, lai lemtu par Satversmes sapulces sasaukšanu un jaunu rektora vēlēšanu izsludināšanu.
Paziņojuma autori ir LU Senāta prezidijs - priekšsēdētājs Mārcis Auziņš, priekšsēdētāja vietnieces Ilze Rūmniece un Aiva Staņēviča, Senāta pastāvīgo komisiju priekšsēdētāji Edvīns Danovskis, Uldis Kondratovičs, Artis Svece un Gundars Bērziņš, LU Studentu padomes priekšsēdētāja Alise Paula Zīverte un Satversmes sapulces priekšsēdētājs Māris Kļaviņš.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.
Ministri pieņēma lēmumu un ņēma vērā partijas KPV LV ministru speciālo viedokli, kuri nebija gatavi atbalstīt IZM sagatavoto rīkojuma projektu par Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uzsvēra, ka valdība nevar būt arbitrāžas tiesa, savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) sliecās atbalstīt LU studentu pausto, kuri aizstāvēja augstskolas autonomijas principu.
Semjuels Klemenss
Čoms
Dostojevskis