Laika ziņas
Šodien
Migla

Obligāts eksāmens ķīmijā: Nokavēta cīņa ar vējdzirnavām?

Dabaszinātņu mācību programmu pilveide bijis aktuāls izglītības reformu temtats jau vairākus gadus. Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas (LAĶĪFA) valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis intervijā aģentūrai LETA rosinājis eksāmenu ķīmijā noteikt par obligātu, lai būtu lielāka iespēja virzīties zināšanu ekonomikas virzienā un radīt arvien vairāk pievienotās vērtības produktu. Tomēr viedokļi, vai tas patiešām uzlabotu vidusskolēnu un pirmkursnieku ķīmijas izpratni, ir dažādi.

Skrīvelim zināms, ka savas prasmes un zināšanas ķīmijas eksāmenā pārbauda neliela daļa vidusskolas beidzēju. To apliecina Valsts izglītības satura centra apkopotā statistika - pērn ķīmijas eksāmenu kārtojuši vien 525 skolēnu - ap 3,9% no visiem eksāmenu kārtotājiem, tomēr šogad to izvēlējušies jau 850 vidusskolēnu.

Zinoo centra, kas aktīvi nodarbojas ar bērnu intereses veicināšanu par sevi, apkārtējo pasauli un tehnoloģijām, izpilddirektors Emīls Lukjanskis portālam Diena.lv stāsta, ka svarīgākais ir jau sākotnēji radīt interesi par zinātni, jo vidusskolā tas jau mazliet nokavēts. Attiecībā uz rosinājumu ieviest obligāto eksāmenu ķīmijā viņš norāda, ka tas mainītu attieksmi pret šo mācību priekšmetu, jo skolotājiem būtu jāvelta lielākas pūles, lai skolēnus sagatavotu zināšanu pārbaudei.

"Vispārējais zināšanu līmenis pieaugtu, tomēr cīņa ar vējdzirnavām vidusskolā, man liekas, jau ir nokavēta," uzskata Lukjanskis.

Viens no ieganstiem runāt par obligātu eksāmenu ķīmijā bija studentu vājā sagatavība, uzsākot ķīmijas studijas. Latvijas Universitātes, Ķīmijas fakultātes dekāne  Anda Prikšāne norāda, ka obligāts eksāmens atvieglotu skolēniem turpmāko mācību procesu, tomēr jau šobrīd tiek uzņemti pietiekami daudz skolēnu. Dekāne norāda, ka jaunieši studijās saskaras ar dažādām problēmām, tomēr tās ne vienmēr esot nepietiekamu zināšanu sekas. Arī pašorganizēšanās jaunajiem studentiem reizēm nesokas viegli, jo "ķīmijas studijas ir laikietilpīgas, tajās jāveic daudz laboratorijas darbu, šīs studijas ir ļoti grūti apvienot ar darbu, ko studenti reizēm mēģina darīt".

Arī Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāna vietniece mācību darbā Māra Jure stāsta, ka jaunajiem studentiem mācībās nebūt neiet viegli.

"Pirmkursniekiem ir traģiski grūti, eksāmeni jau ir domāti tāpēc, lai skolēni kļūtu gudrāki. Budžeta vietas mēs aizpildām, taču vēlamies gudrākus studentus," viņa stāsta un paskaidro - diemžēl pēc pirmā kursa ir jāatskaita līdz 50% nesekmīgo, pēdējos gados situācija ir kļuvusi vēl sliktāka – pavasarī, pirmā studiju gada noslēgumā, tikai ceturtā daļa ir sekmīgi.

“Var jau visur noteikt obligātos eksāmenus, tomēr tas negarantē rezultātus," šādu uzskatu portālam Diena.lv pauž Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle, pamatojot, ka, ja matemātikas eksāmens nebūtu obligāts, to kārtotu ievērojami mazāk skolēnu. Matemātikas eksāmenā skolēniem esot tendence saskatīt to, ko viņi nemāk un nesaprot, un gandarījuma sajūtu par iegūtajām zināšanām viņi negūst. Būtu vērtīgi painteresēties, kāpēc skolēnu, kuri pārbauda savas spējas ķīmijā, skaits ir tik mazs.

"Eksāmenam, no vienas puses, ir jāpārbauda prasmes, zināšanas, domāšana, bet kādreiz tiem bija arī otra puse – gandarījuma sajūta par zināšanām, kas ir krātas," uzsver Rīgas Juglas vidusskolas direktore.

Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks portālam Diena.lv stāsta, ka lietpratība dabaszinātņu jomā ir obligāts priekšnoteikums sekmīgai dzīvei mūsdienu sabiedrībā, tomēr arī atzīmē, ka eksāmena obligātums pats par sevi nav nozīmīgs faktors skolēnu intereses veicināšanā.

Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014-2020 liels uzsvars likts uz STEM (zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas) disciplīnu jomu, kā arī projekts Skola2030 vērsīs īpašu uzmanību dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju jomu padziļinātai apguvei visos izglītības posmos un skolēnu izpratnes, iedziļināšanās, motivācijas un intereses veicināšanai. Catlaks norāda, ka nozīmīgs faktors vidusskolas posmā ir motivācija saistībā ar nākotnes mērķu realizāciju, un ķīmijas eksāmena kārtotāju skaitu veicinātu augstskolu, kas uzņem studentus inženierzinātņu un tehnoloģiju studentus, noteikts atlases kritērijs – nokārtots centralizētais eksāmens ķīmijā.

Top komentāri

Ieva
I
IZM apbrīnojami centīgi mēģina radīt iespaidu, ka eksistē kāda vīzija par izglītības sistēmu nākotnē. Šobrīd pamatskolas un vidusskolas programmas ir tik dīvainas, ka ir aizdomas par apzinātu kaitniecību. Mācību grāmatas (tai skaitā ķīmijā, fizikā un arī vēsturē) - liela daļa zem katras kritikas. Man mājās ir trīs skolēni, zinu, ko runāju.
Tālis
T
IZ Ministrs Piebalgs savā laikā atļāva nemācīties ķīmiju (varēja izvēlēties) - samazinājās skolotāju slodze, "pazuda"laboratorijas utt. Kur bija šie "ieteicēji' toreiz? ķīmija ir jāmāca - aksioma! Bet - tagad izglītība "lien" Aizsardzības ministrija ar savu mācību, ceļa satiksmes "speci'' vēlas savu mācību utt. "Bāzīsim" skolēnam galvā visu, veidosim haosu un tad brīnīsimies, ka esam vidēji (pasaulē).
Trollis JT
T
Administratīvi - domājošās galvas...! Mēģiniet taču atcerēties savu bērnību...! Vai jūs varēja PIESPIEST saprast SAPRAST ķīmiju, stereometriju, kaut vai elementāru elektrotehniku... ja jums nebija Dieva dota dāvana uz šīm nozarēm...? Obligāti? Jūs "obligāti" nespējat bez skandāla ne vienu gadu eksāmenus noorganizēt!!!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē