Viņš norādīja, ka patlaban nevar novērot saslimstības ar Covid-19 mazināšanos - minimālā saslimstība, visticamāk, bija sasniegta maija beigās, taču arī intensīvs saslimstības pieaugums nav gaidāms, jo tam būtu nepieciešami rudenim raksturīgie sezonālie faktori.
Vislielākais saslimstības pieaugums ir Rīgā un Pierīgā, taču, eksperta vērtējumā, tas ir saistīts ar ierobežojumu un sociālās distancēšanās mazināšanu.
"Arī pagājušajā vasarā bija līdzīga situācija. Cilvēki tagad bauda vasaru un lietas, kas notiek - koncertus, pasākumus, klubus, diskotēkas -, jo tikpat kā nav vairs nekādu ierobežojumu Eiropas Savienībā. Cilvēki garlaikojas un izmanto šīs piedāvātās iespējas slēgtajās telpās, dodas uz lidostām, lidmašīnām," pieaugošo saslimstības vilni skaidroja Perevoščikovs.
Eksperts minēja, ka Latvijā patlaban joprojām dominē omikrona apakštips BA.2, savukārt Portugālē ir parādījušies omikrona apakštipi BA.4 un BA.5, kas ir infekciozāki par iepriekšējiem apakštipiem, jo tiem ir lielāka iespējamība izplatīties. Viņš norādīja, ka izslimošana ar omikrona apakštipu BA.1 nedod pilnvērtīgu aizsardzību pret BA.4 un BA.5, attiecīgi cilvēki var vēlreiz saslimt ar Covid-19.
Perevoščikovs informēja, ka arī atsevišķās Latvijas vietās - Liepāja, Jūrmalā, Salaspilī un Rīgā - ir parādījušies šie divi omikrona apakštipi.
"Mēs turpinām sekot līdzi saslimstības situācijai, taču arī iedzīvotājiem nevajadzētu aizmirst, ka Covid-19 infekcija joprojām pastāv. Nevajadzētu kontaktēties ar Covid-19 inficētiem cilvēkiem, bet saslimšanas gadījumā būtu jāpaliek mājās, lai neaplipinātu citus. Ja cilvēku skaits iekštelpās ir liels un nav iespējas distancēties, un ir slikta ventilācija, tad respiratora lietošana varētu cilvēkam palīdzēt. Tāpat arī roku mazgāšana joprojām ir spēkā," par epidemioloģiskās drošības pasākumiem atgādināja Perevoščikovs.
LETA jau rakstīja, ka aizvadītajā diennaktī Latvijā konstatēti 206 jauni Covid-19 gadījumi, liecina SPKC apkopotie dati.
Kopumā aizvadītajā diennaktī laboratoriski veikti 1932 Covid-19 izmeklējumi, no kuriem 10,7% bijuši pozitīvi. No reģistrētajiem jaunajiem inficēšanās gadījumiem 93 cilvēki nebija vakcinēti vai nebija pabeiguši vakcinācijas kursu, bet 113 bija vakcinēti pret Covid-19.
Divu nedēļu Covid-19 kumulatīvais rādītājs Latvijā aizvadītajā diennaktī palielinājies no 133,3 līdz 137,8 uz 100 000 iedzīvotāju.
Savukārt septiņu dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju aizvadītajā diennaktī palielinājies no 77 līdz 77,1.
Aizvadītajā diennaktī saņemta ziņas par diviem mirušajiem no Covid-19, no kuriem viens bija 80 līdz 89 gadu vecumā, bet otrs 90 līdz 99 gadu vecumā. No mirušajiem viens bija nevakcinēts vai vakcinācijas kursu nepabeidzis, bet otrs vakcinēts pret Covid-19.
Kopumā līdz šim miruši 5844 ar Covid-19 inficēti cilvēki.
SPKC iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka var būt vērojamas nesakritības mirstības datos - tiem varot būt mēneša vai pusotra nobīde. Informācija par mirušajiem pacientiem tiek apkopota arī no Nāves cēloņu reģistra, kur apkopotas ziņas par pilnīgi visiem nāves gadījumiem, tostarp arī no Covid-19, par kuriem, piemēram, iepriekš nav bijušas ziņas. Savukārt SPKC dati pamatā ir no slimnīcām un pansionātiem, kas ziņo par nāves gadījumiem.
Turklāt ir vēl būtisks skaits cilvēku, kuriem reģistrēts, ka Covid-19 ir bijis nāves iestāšanos veicinošs faktors.
Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma šī slimība Latvijā laboratoriski apstiprināta 831 727 cilvēkiem.
Pēc aģentūras LETA aprēķiniem septiņās dienās ar Covid-19 inficējušies 1446 cilvēki.