No Latvijas eksportēto preču vērtība pērn pirmo reizi ir pārsniegusi vienu miljardu eiro. Ieņēmumu kāpumu ir veicinājis gan apjomu, gan cenu pieaugums. Ir sasniegta vēsturiski augsta ražošanas jaudu noslodze, kas, iespējams, jau pamazām sāk ierobežot tālāku apjomu kāpumu.
Uz gada beigām izskatījās, ka sāka izzust bāzes efekta pozitīvais devums. Eksporta kāpuma tempu palēnināšanās šķita likumsakarīga.
Neskatoties uz to, novembrī preču eksporta pieaugums eiro izteiksmē pārsteidza, uzrādot otru straujāko kāpuma tempu pērn, proti, 15,3%. Aptuveni divas trešdaļas no šī snieguma palīdzēja nodrošināt lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports, kur, spītējot lietavām, visvairāk izcēlās graudaugi, bet nozīmīgs pieaugums bija vērojams arī rapša un dzērienu eksporta vērtībā. Atzinīgu kāpumu uzrādīja arī koka un tā izstrādājumu eksports.
Savukārt importa vērtība novembrī uzrādīja vienu no lēnākajiem kāpumiem pērn, proti, 10,9%. Pieaugumu visbūtiskāk veicināja lauksaimniecības un pārtikas produktu imports (galvenokārt dzērieni), mehānismi un mehāniskās ierīces, kā arī farmācijas produkti.
Pērnā gada vienpadsmit mēnešos eksporta vērtība ir augusi vidēji par 10,2%. Aptuveni ceturto daļu no kāpuma ir nodrošinājis eksports uz Krieviju, kur pieaugumu visbūtiskāk sekmēja dzērieni, kas gan galvenokārt bija re-eksports. Aptuveni trešdaļu no kāpuma deva eksports uz ASV, Igauniju, Vāciju un Zviedriju.
Šogad ekonomikas izaugsme tirdzniecības partnervalstīs solās būt līdzvērtīga pērnā gada sniegumam, kas nozīmē noturīgu ārējā pieprasījuma kāpumu. Iespējas būs, bet vai pietiks dukas? Eksporta sniegums, vismaz Latvijā ražotām precēm, būs atkarīgs no tā, cik ļoti ražotājiem izdosies palielināt jaudas, kā arī risināt kvalificēta darbaspēka trūkumu. Labāk klāsies tiem, kas veiksmīgāk tiks galā ar šiem izaicinājumiem – bez investīcijām un ražīguma audzēšanas neiztikt! Gadā kopumā gaidāms, ka eksporta kāpums tomēr būs lēnāks nekā pērn.