Uzrunājot klātesošos, ministrs uzsvēra EDSO lomu Ukrainas krīzes risināšanā, nepieciešamību ievērot EDSO pamatprincipus un vērtības, kā arī vērsa uzmanību uz pašreizējo situāciju Azovas jūrā un EDSO humāno dimensiju.
"Šogad novembrī mēs svinējām 100 gadus kopš Pirmā pasaules kara beigām un solījām nekad neaizmirst tos, kas mira tranšejās. Tomēr jau piecus gadus Eiropā atkal mirst karavīri un civiliedzīvotāji, jo Krievija pārkāpj Ukrainas neatkarību un teritoriālo integritāti. Neraugoties uz mūsu centieniem, noslēgto Minskas vienošanos un atkārtotiem aicinājumiem Krievijai ievērot noteiktos Helsinku un Parīzes principus un saistības, līdz šim nav panākts progress. Ir kļuvis pat sliktāk. Jaunākās nelikumīgās "vēlēšanas" tā dēvētajās Doņeckas un Luhanskas tautas republikās vēl vairāk pārkāpj gan starptautiskās, gan Ukrainas tiesības, kā arī Minskas vienošanos. Nesenā Krievijas provokācija, kad nelikumīgi tika atklāta uguns un konfiscēti trīs Ukrainas jūras kara flotes kuģi pie Kerčas šauruma, tam ir uzskatāms pierādījums. Tāpēc mēs
aicinām Krieviju ievērot starptautiskās tiesības, nekavējoties atbrīvot aizturētos kuģus un apkalpi un nodrošināt brīvu piekļuvi Ukrainas ostām Azovas jūrā," uzsvēra ministrs.
Rinkēvičs izteica nosodījumu Krimas un Sevastopoles prettiesiskajai aneksijai un vērsa uzmanību, ka cīņas Ukrainas austrumu daļā ietekmē mieru un drošību Eiropā. "Cilvēktiesību situācija Ukrainas austrumos un Krimā satraucoši pasliktinās. Tādēļ Krievijas un Ukrainas konflikta ilgtermiņa miermīlīga atrisināšana ir būtiska, un tai vajadzētu palikt prioritārai arī EDSO. Mieram un drošībai Eiropā izaicinājums ir arī ieilgušie konflikti Abhāzijā un Dienvidosetijā, Pārdņestrā, kā arī Kalnu Karabahā. Ir nepieciešami stingri starptautiskās sabiedrības centieni un politiskā griba, lai nonāktu pie miermīlīgiem un ilgtspējīgiem konfliktu risinājumiem," pauda Rinkēvičs.
Jāatgādina, ka piekļuvi Azovas jūrai, kuru no Melnās jūras atdala Kerčas šaurums, šobrīd pilnībā kontrolē Krievija. Šaurumam vienā pusē ir Krievijas teritorija, bet otrā - Krievijas anektētā Krima, kuru ar Krieviju savieno tilts. Tādējādi Krievija kļuvusi par "vārtu sargu" iekuģošanai Azovas jūrā un jau kopš pavasara bieži aizturēja Ukrainas kuģus, veicot ilgstošas pārbaudes, kaut saskaņā ar 2003. gada divpusējo vienošanos Azovas jūra un Kerčas šaurumam jābūt pieejamam abu valstu kuģiem. Pēc Krimas nonākšanas Krievijas valdījumā Ukraina zaudēja nozīmīgas ostas, tagad faktiski visa kuģu satiksme notiek uz Azovas jūrā esošajām ostām - Mariupoli un Berdjansku.
Pēc 25. novembra incidenta - Krievijas uzbrukuma Ukrainas karakuģiem pie Kerčas šauruma - uz laiku pilnībā slēgtā tirdzniecības kuģu satiksme tika atjaunota otrdien, 4. decembrī, pavēstīja Ukrainas valdība.
oskars
Uldis
oskars