Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Valstij jāpalīdz likvidēt pandēmijas sekas, īpaši sirds un asinsvadu pacientiem

Covid-19 pandēmija atstājusi graujošu iespaidu uz iedzīvotāju kopējo veselības stāvokli. Pandēmijas apstākļos cilvēki daudz mazāk kustējās, un, kā liecina ģimenes ārstu praksēs novērotais, liekais svars kļuva aktuālāks nekā jebkad agrāk, tuklie cilvēki palika aizvien tuklāki, tuklāki kļuvuši arī bērni. Gan Latvijas bērni, gan pieaugušie virssvaru iegūst arvien vairāk. Tas nav labi no daudziem viedokļiem, bet visbēdīgāk tieši no sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, kas dažkārt iet rokrokā ar paaugstinātu holesterīnu, kas kļūst aizvien biežāka parādība dažādās vecuma grupās un ir pirmais vēstnesis sirds un asinsvadu slimībām. Ar slikto holesterīnu ir jācīnās, līdz šim panākumu nav daudz, un ir jāveic papildu pasākumi, rodot tam mērķētu finansējumu.

Par maz kustību, par daudz pārtikas

Tas rada lielas bažas par sabiedrības veselību kopumā, jo sirds un asinsvadu slimības Latvijā ir numur viens gan saslimstības, gan mirstības ziņā. Pandēmijas sekas uz sirds un asinsvadu slimību riskiem ir grandiozas. Pat pēc Covid-19 saslimstības vieglā formā daudzus pacientus vajā nespēks un nogurums. Tīri neapzināti šādā stāvoklī cilvēks cenšas mazāk kustēties, jo tas sagādā grūtības, bet apetīte parasti saglabājas. Rezultāts ir tāds, ka cilvēks uzņem pārmērīgi lieko pārtiku, uzkrājas tauki, kopējais un sliktais holesterīns paaugstinās. Pētījumi gan par adipozitāti jeb aptaukošanos, gan par holesterīna pieaugumu, gan kardiovaskulāro risku, kā arī aritmiju jeb sirds ritma traucējumiem rāda, ka daudzas no šīm slimībām, diemžēl, iet kopā un cita citu papildina. Ja pacients pēc Covid-19 izslimošanas ierodas pie ģimenes ārsta, ir jānovērtē viņa veselības stāvoklis un jānosaka sirds kardiovaskulārie riski, t.sk. holesterīna līmenis.

2019. gada nogalē Eiropas kardiologu biedrība ir pieņēmusi jaunās vadlīnijas, ko mēs cenšamies ņemt par pamatu. Holesterīna līmeni asinīs būtu nepieciešams kontrolēt jau sākot no 40 gadu vecuma, veicot šo analīzi ik pēc pieciem gadiem, ja netiek konstatēti riska faktori, bet ja ārsts tos ir atklājis, tad vismaz reizi gadā. Ja ir nozīmēta statīnu terapija, tad vēl biežāk. Ja cilvēkam ir problēmas ar lieko svaru vai citiem riska faktoriem, valsts programma iesaka sākt holesterīna noteikšanu jau no 11 gadu vecuma.

Ja holesterīns ir paaugstināts, ārsts cenšas izzināt ģimenes vēsturi – vai kādam no tuviniekiem ir bijis insults, infarkts, cukura diabēts un tamlīdzīgas slimības. Ja nekas cits nav bijis un pacientam ir tikai paaugstināts holesterīns un, īpaši, sliktais – zema blīvuma holesterīns, mēs iesakām trīs mēnešu diētu (speciālas rekomendācijas, piemēram, pārtika ar samazinātu tauku saturu), protams, to kombinējot ar citām veselīga dzīvesveida izpausmēm – kustībām, normālu miega režīmu, samazinātu stresu utt. Atgādinām par veselīga uztura šķīvi, kas sadalīts četrās daļās, un tikai daļu no tām aizņem gaļa un kartupeļi, tikpat nozīmīgu vietu ierādot augļiem un dārzeņiem. Vērtējot diētas ietekmi uz holesterīnu, dažādos avotos figurē 10-20%. Tad, ja uzlabojumu nav, mēs rekomendējam lietot statīnu grupas medikamentus, kas šobrīd atzīti par standarta terapiju.

Tā kā pēc Covid-19 izslimošanas daudzus cilvēkus ir grūti no jauna “iekustināt”, mēs, ģimenes ārsti, tomēr aicinām savus pacientus saprast, ka pats labākais veids pilnīgai atlabšanai ir kustības, svaigs gaiss un “saprātīgs”, kustību daudzumam un slodzei, atbilstošs ēdiens.

Daudzi pacienti pie ģimenes ārstiem vēršas arī ar sūdzībām par smagu depresiju, stresu un miega traucējumiem, kas arī ir sirds asinsvadu slimību riska faktors Arī šādiem pacientiem ir jāpalīdz. Tas nozīmē, ka ģimenes ārstiem pašiem daudz jāmācās, lai varētu sekmīgi ārstēt savus pacientus.


Valsts programma un pacienta līdzmaksājums nav savienojami

Kā šajā situācijā var nākt talkā valsts? Sirds veselības programma mums ir apstiprināta noteiktās vecuma grupās, bet mēs to lāgā nevaram izpildīt, jo pacientam ir jāmaksā līdzmaksājums par analīzēm un citām manipulācijām, bet sociālekonomisko apstākļu dēļ daudziem pacientiem, sevišķi laukos, tas sanāk padārgi. Dažkārt tas ir iemesls, kādēļ analīzes netiek veiktas. Joprojām ir palikusi maksas pakalpojuma daļa attiecībā uz asinsanalīzes noņemšanu. Pat ja tikai eiro vai pusotrs par katru pakalpojumu pacientam ir jāpiemaksā, tad valsts programma darbojas nosacīti. Vēl ir arī pacienta iemaksa par kardiogrammu (divi eiro) plus vēl pacienta iemaksa, kas kopā veido jau 4-5 eiro. Ja tā ir valsts programma, tad pacienta iemaksai vispār nevajadzētu būt. Tai ir jābūt valsts apmaksātai. Tad arī ģimenes ārsti varētu sasniegt augstāku aptveri zema blīvuma holesterīna noteikšanā.

Tas varbūt izklausās nedaudz dīvaini, bet laukos cilvēkiem lieki pieci eiro nemētājas. Bērniem, kuriem ir kardiovaskulārā riska faktori, piemēram, ģimenes vēsturē ir cukura diabēts, vai arī bērnam ir ievērojams liekais svars, kardiovaskulārā programma ir bez maksas. Savukārt pieaugušajiem no 40 – 65 gadiem līdzmaksājums var sasniegt minētos piecus eiro un vairāk. Skatoties vecuma grupu griezumā, vīriešiem kardiovaskulārie riski ir daudz lielāki, sākot jau no 40 gadiem. Viens iemesls ir tādēļ, ka daudzi ir smēķētāji.


Līdzmaksājums medikamentiem jāsamazina vai jālikvidē

Pacientiem pēc smagām sirds un asinsvadu manipulācijām (piemēram, šuntēšanas) kompensējamos medikamentus (statīnus) valsts apmaksā 100% apmērā, vēl daļai tiek apmaksāti 75%, bet lielākajai daļai - tikai 50%. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija jau vairākkārt ir aicinājusi pārskatīt un atcelt vai vismaz samazināt pacienta līdzmaksājumu. Eiropas attīstītajās valstīs, piemēram, Skandināvijā un Lielbritānijā, šie medikamenti no valsts tiek apmaksāti pilnībā. Cerams, ka Veselības ministrijas budžetā ieplānotais finansējuma palielinājums kompensējamiem medikamentiem tiks arī turpmāk saglabāts un gala versijā apstiprināts. Īpaši būtiski, lai ieplānotais finansējuma palielinājums tiktu saglabāts statīniem un hipertensijas mazināšanas medikamentiem.


Visām veselības programmām jādarbojas kompleksi

Mēs, ģimenes ārsti, ikdienā esam vistuvāk pacientam. Uzklausām gan prieka, gan bēdu stāstus. Esam liecinieki smagām depresijām. Īpaši daudz šādu pacientu bija aizvadītajā ziemā. Savu iespēju robežās cenšamies ikvienam palīdzēt, taču tas jādara tā, lai paši nekļūtu par depresijas upuriem. Uzskatu, ka jābūt vienādai un kompleksai pieejai attiecībā uz dažādām valstī apstiprinātajām veselības programmām. Maksājumiem būtu jābūt atceltiem un tos pilnībā vajadzētu kompensēt valstij, tāpat arī medikamentu līdzmaksājumam nevajadzētu būt. Vismaz tām grupām, kurām ir vislielākā saslimstība un mirstība – sirds asinsvadu slimību un onkoloģijas grupās. Pastāv pozitīva saistība starp novērstu nāves gadījumu skaitu un medikamentu pieejamību. Vienlaikus, protams, ir svarīga arī pašu pacientu līdzestība medikamentu lietošanā.

Vēl gribu piebilst, ka ģimenes ārsti saviem pacientiem varētu sniegt lielāku atbalstu, ja lielajām ārstu praksēm, tām kurās ir reģistrēti vairāk nekā 1800 pacienti, komandā būtu vēl trešā valsts apmaksātā māsa vai ārsta palīgs. Latvijā ir brīva ārsta izvēle līdz ar to ģimenes ārstu izvēlas pacients pats. Tādēļ zinošākajiem un tautā populārākajiem ģimenes ārstiem prakses ir lielākas. Lielās ārstu prakses - virs 2000 reģistrētiem pacientiem - Latvijā ir apmēram 12-15%. Aptuveni pusei no visām ģimenes ārstu praksēm ir divas māsas. Tas ir labi, bet mēs ļoti ceram, ka trešās masas nepieciešamība ar laiku tiks saprasta un atbalstīta arī valdībā, jo personāla esamība pacientu atbalstam ir tik ļoti nozīmīgais faktors. Īpaši valsts apstiprināto veselības profilakses programmu izpildei.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Uz Eiropas fona nav slikti

Latvijā šā gada pirmajos deviņos mēnešos dzimušo bērnu skaits nav sasniedzis pat desmit tūkstošus – šī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) novembrī publiskotā ziņa radusi atbalsi tajā vidē, k...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē