Atskatoties nemaz ne tik senā pagātnē, pirms nedaudz vairāk nekā 100 gadiem, kad Latvijā sāka attīstīties saplākšņa ražošana, rūpnīcās bija skaidri definēts nepieciešamo profesiju saraksts, turklāt to nebija īpaši daudz. Sākot strādāt kādā no tām, bija visai liela iespēja aiziet pensijā tā arī nepiedzīvojot nozīmīgas izmaiņas darba pienākumu aprakstā. Atbilstoša bija arī izglītības sistēma, kas skolas gados centās jaunietī ielikt profesionālās prasmes un zināšanas visam atlikušajam mūžam. Un bieži ar to tiešām pietika – laba izglītība deva stabilitāti un drošību līdz sirmam vecumam.
Šobrīd Latvijas Finieris nodrošina darba vietas gandrīz 250 dažādu profesiju pārstāvjiem. Attīstoties uz augot pievienotās vērtības ķēdes ietvaros, radot individualizētu produktu un pakalpojumu klāstu pircējiem visos pasaules kontinentos, daudzkārt palielinājusies nepieciešamība pēc kompetenču dažādības. Cilvēkiem ir ievērojami palielinājušās izvēles iespējas atrast savu īsto vietu darba dzīvē, savukārt kopējā rezultāta kvalitātē būtiski pieaugusi katra darbinieka individuālās iesaistes, uzņēmības un atdeves nozīme. Teiciens par "spīdošām acīm" nav tikai romantiska alegorija, tā ir mūsdienu nepieciešamība. Laiks, kad ražošana balstījās uz simtiem vienādas kvalifikācijas cilvēku, ir pagājis – visas monotonās darbības pakāpeniski tiek robotizētas vai deleģētas mākslīgajam intelektam. Nav nekādu šaubu, ka tad, kad šī gada pirmklasnieki būs beiguši vidusskolu, arī daļa no Latvijas Finierī šobrīd esošajām profesijām vairs nepastāvēs, bet to vietā būs nākušas tādas, ko mēs pat iedomāties vēl nespējam. Savukārt ikdienā veicamie pienākumi būs daudzkārt mainījušies ikvienam uzņēmuma darbiniekam, būtībā liekot mācīties visu mūžu.
Tātad – laba pamata izglītība būs viena no fundamentālajām vērtībām arī nākotnē. Tomēr tās saturam un formai ir jāspēj pielāgoties strauji mainīgās pasaules realitātei. Mūsuprāt, arī pēc 30 gadiem svarīgas būs zināšanas par pasaules un visuma uzbūvi, fizikas, ķīmijas likumiem un matemātiku kā valodu, kas visus šos procesus apraksta. Bet vēl svarīgāk, sākot jau no izglītības procesa pašiem pirmajiem posmiem, ir jauniešiem iemācīt nebaidīties, pieņemt un pielāgoties pārmaiņu procesiem, kā instrumentus izmantojot sistemātisku un kritisku domāšanu, saziņas un sadarbības prasmes.
Uzņēmība un radošums vēl ilgi būs cilvēku priekšrocība pār mākslīgā intelekta iespējām, tāpēc 21. gadsimtā svarīgākā prasme būs māka pieņemt lēmumus.
Protams, arī viena no visgrūtākajām. Lai to iemācītu, aizvien lielāka loma būs skolotāju personīgajām spējām būt līderiem un paraugiem pārmaiņu procesu pieņemšanā un izmantošanā.
Diemžēl statistika liecina, ka šobrīd vidējie rādītāji augstskolu iestājeksāmenos pedagoģijas programmās vērtējami kā vāji, pašu programmu un iesaistīto augstskolu skaits ir liels, apmācības sistēma sadrumstalota. Kaut gan skolotāju trūkst (īsi pirms mācību gada sākuma brīvas bija vēl vairāki simti pedagogu darbavietu) no četrus gadus ilgajās pedagoģijas bakalaura studiju programmās uzņemtajiem studentiem divus gadus pēc diploma saņemšanas skolās paliek strādāt tikai 10%. Skaidrs, ka pārējie jaunie cilvēki atrod dzīves piepildījumu citās nozarēs, taču līdzekļi skolotāju sagatavošanā izlietoti neefektīvi.
Uz šī fona ļoti pozitīvi izceļas kustība Iespējamā misija, kas lauž stereotipus par tradicionālo pedagoģiskās izglītības iegūšanas ceļu. Dodot iespēju gada laikā pārkvalificēties par skolotāju, Iespējamā misija ir daudzās klasēs ievedusi profesionāļus ar "spīdošām acīm", kuri tiešām vēlas tur atrasties. Turklāt, šie cilvēki paši par sevi ir lielisks piemērs, kā pieņemt lēmumu mainīt savu dzīvi, mācīties visa mūža garumā un galu galā veltīt sevi tam, ko patiešām ir aicinājums darīt. Ņemot vērā, ka apmēram puse Iespējamās misijas skolotāju pēc diviem gadiem turpina strādāt konkrētajā skolā, bet apmēram 80% paliek izglītības nozarē kā tādā, sistēma ir sevi pierādījusi kā ļoti efektīvu arī no finanšu atdeves viedokļa. Tāpēc ir tikai apsveicami, ka LR Izglītības un zinātnes ministrija redz iespēju mērogu paplašināt, Latvijas Universitātei, Daugavpils Universitātei, Liepājas Universitātei un Iespējamai misijai kopīgi izstrādājot vienotu skolotāja kvalifikācijas iegūšanas programmu.
Protams, uz jebkurām pārmaiņām jāskatās kompleksi. Arī šis ir tikai viens no soļiem kopējā izglītības sistēmas reformā. Iemācoties objektīvi mērīt atdevi un valsts nodrošinātajam izglītības pakalpojumam pakāpeniski kļūstot efektīvākiem, noteikti nepieciešams par prioritāti izvirzīt adekvātu cilvēku darba samaksu, kas ir vitāls priekšnoteikums jebkuras sistēmas stabilitātē. Savukārt pārmaiņām izglītībā jābūt ciešā kontekstā ar pārējiem reformu procesiem valstī, kā arī nodokļu maksāšanas kultūras attīstību sabiedrībā. Kas savukārt ir fundamentāls pamats Latvijas kā nacionālas valsts turpmākai attīstībai un konkurētspējai nākotnes pasaulē.
Gluži kā filmās ar Tomu Krūzu – šķietami neiespējamas misijas kļūst par pilnībā iespējamas, ja darbu veic uzņēmīgu cilvēku komanda ar "spīdošām acīm" un skaidru, kopēju mērķi.
FKK