Viņa skaidroja, ka saskaņā ar Eiropas Zaļo kursu un tādām nacionālajām stratēģijām kā No lauka līdz galdam un Bioloģiskās daudzveidības stratēģija, patlaban tiek veidots arī Kopējās lauksaimniecības stratēģijas plāns, kurā nākotnē paredzēts liels atbalsta bloks lauksaimniekiem, kuri ražos produkciju saskaņā ar ilgtspējīgas lauksaimniecības praksēm.
"Atbalsts tiks sniegts, ja zemnieks samazinās augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, ja viņš sabalansēs mēslojumu līdzekļu lietošanu, uzlabos dzīvnieku turēšanas un barošanas apstākļus. Tāpat jādomā par ūdens un augsnes kvalitātes uzlabošanu, par veselīgu pārtiku un samazinātu antibiotiku lietošanu," uzskaitīja valsts sekretāra vietniece, piebilstot, ka tas nebūs vienkārši ne politikas izstrādātājiem, ne saimniekiem, kuriem būs jāievieš izmaiņas savā saimniecībā.
Krieviņa, komentējot izaicinājumus, ar kuriem jāsaskaras lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, norādīja, ka globāli šīm nozarēm jāsaskaras trim būtiskākajiem izaicinājumiem, tostarp no vides ilgtspējas viedokļa būtu ļoti vēlams samazināt liellopu skaitu, taču tas samazina gaļas produktu pieejamību un piedāvājumu, otrkārt, no lauksaimniecības ienākumu puses būtu ļoti vēlamas augstākas cenas, taču tas apdraud pārtikas nodrošinājumu mazturīgajiem iedzīvotājiem un, treškārt, lai gūtu lielākus ienākumus tiek izmantoti dabas resursi, kas negatīvi ietekmē vides ilgtspēju.
"Šīs ir galvenās pretrunas ar kurām jāsaskaras pārtikas un lauksaimniecības produktu ražotājiem. Tajā pat laikā šajos izaicinājumos ir vērojama savstarpējā simbioze - pārtikas ražotāji saņem lielāku atbalstu par videi draudzīgākām saimniekošanas metodēm, savukārt veselīgāks uzturs, no pārtikas nodrošinātāju puses, nozīmē arī mazākas emisijas un videi draudzīgāku ražošanu," sacīja Krieviņa.
Tāpat viņa pauda, ka lai risinātu šīs pretrunas, politikas veidotājiem ir jārod līdzsvars starp dažādajām interesēm un vērtībām, ieklausoties visās ieinteresētajās pusēs. Vienlaikus ir jāizvairās dot priekšroku kādām atsevišķām interešu grupām un jābalstās uz pierādījumiem un zināšanām. Pēc Krieviņas sacītā, ražotājiem šajā situācijā ir jādomā par ienesīgākām ražošanas metodēm, par inovācijām, par pārtikas ķēdēm. Tāpat ir jāplāno atbildīgas investīcijas, maksimāli pievēršoties arī digitālajām tehnoloģijām.
"Tas nebūs vienkārši. Pašreiz arī mums nav vienkārši izveidot un līdz galam vienoties par šiem pasākumiem, bet saimniekiem būs jāpierod, būs jāsaprot, ka būs jāmaina un jāievieš izmaiņas savā saimniekošanas praksē," skaidroja valsts sekretāra vietniece.