Viņš norādīja, ka Kaspersky Lab darbojas kiberdrošības nozarē 20 gadu, no tiem pēdējos piecus gadus pret uzņēmumu tiek vērstas nepatiesas apsūdzības par neētisku saikni ar Krievijas valdību un apdraudējuma radīšanu Latvijas un citu valstu drošībai. "Par spīti pieņēmumu, baumu un sazvērestības teoriju pilnajiem gadiem, nav parādījušies pat visniecīgākie pierādījumi par uzņēmuma vainu. Arī par šī uzbrukuma kulmināciju kļuvušais lēmums, pārtraukt Kaspersky Lab produktu izmantošanu ASV federālajās iestādēs, turpina balstīties uz nepatiesiem apgalvojumiem un neprecīziem pieņēmumiem," sacīja Jensens.
"ASV valdības apgalvojums, ka saskaņā ar Krievijas likumiem Kaspersky Lab var būt spiests sniegt klientu datus Krievijas valdībai, ir liktenīgs pārpratums. Tā ir taisnība, ka pastāv likums, un tā tas ir vairumā Eiropas valstu, kas tiek īstenots uzraudzības tiesību aktu ietvaros, lai pārtrauktu teroristu darbības. Taču šie likumi un instrumenti attiecas uz telesakaru uzņēmumiem un interneta pakalpojumu sniedzējiem. Kaspersky Lab nesniedz sakaru pakalpojumus, tāpēc uz uzņēmumu neattiecas šie likumi vai citi valdības instrumenti, tostarp Krievijas operatīvo un izmeklēšanas pasākumu sistēma," skaidroja Jensens.
Viņš uzsvēra, ka konfidencialitātes ievērošana un aizsardzība ir Kaspersky Lab pieejas lietotāju datu apstrādei pamatprincips. Dati, kas tiek apstrādāti, ir izšķirīgi svarīgi, lai identificētu jaunus un vēl nepazīstamus apdraudējumus, piemēram, WannaCry un ExPetr un piedāvātu lietotājiem labākus aizsardzības izstrādājumus. Lielo datu analīze no miljoniem ierīču, lai stiprinātu aizsardzības spējas, ir nozares paraugprakse, ko izmanto informācijas tehnoloģiju (IT) drošības līdzekļu piegādātāji visā pasaulē. Tas ir nepieciešams, lai aizsargātu lietotāju digitālo dzīvi no kiberdraudiem.
"Šī informācija aprobežojas tikai ar to, kas ir vajadzīgs, lai uzlabotu noteikšanas algoritmus, pilnveidotu izstrādājumu darbību un piedāvātu klientiem labākus risinājumus. Turklāt uz Kaspersky Lab nosūtītie dati ir anonīmi un nav sasaistāmi ar konkrētu personu," piebilda Jensens.
Viņš arī atgādināja, ka Kaspersky Lab ir piedāvājis sadarboties ar organizācijām, lai kliedētu to bažas. "Atkal un atkal mēs esam parādījuši, ka esam uzticības cienīgi. Bet, kamēr tiek spēlēta šī ģeopolitiskā spēle, zaudētājs ir ne tikai mūsu uzņēmums. Diemžēl šīs darbības, visticamāk, ierobežos sadarbības spēju vispasaules cīņā ar īsto ienaidnieku - kibernoziedzniekiem. Un šajā nozarē sadarbība ir un vienmēr ir bijusi būtiska sastāvdaļa cīņā ar kibernoziedzību," pauda Jensens.
"Mums nepatīk situācija, kādā esam nonākuši, un mēs turpināsim sevi aizstāvēt. Bet vēl svarīgāk, ka mēs neļausim tai novērst mūs no mūsu darba. Mēs turpināsim sadarboties ar pašreizējiem un jauniem partneriem Latvijā un visā pasaulē un dalīties informācijā un pētījumos, kā mēs vienmēr esam darījuši," uzsvēra Kaspersky Lab pārstāvis.
Jau vēstīts, ka 2017.gada maijā ASV specdienestu vadītāji Senāta Izlūkošanas komitejas sēdē pauda bažas par kiberdrošības kompānijas Kaspersky Lab antivīrusu programmatūru un tās izmantošanu, jo ir aizdomas, ka šim uzņēmumam ir saistība ar Krievijas slepenajiem dienestiem. 2017.gada jūlijā ASV valdība nolēma aizliegt valsts federālajām iestādēm iegādāties Krievijas uzņēmuma produktus, bet vēlāk, 14.septembrī ASV Iekšzemes drošības ministrija deva rīkojumu valdības aģentūrām pārtraukt izmantot Kaspersky Lab produktus.
Pēcāk apvienība Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) vērsās Valsts kancelejā, aicinot apkopot informāciju par Kaspersky Lab lietojumu Latvijas valsts institūcijās, lai apzinātu potenciālos drošības riskus.
Partijā aģentūrai LETA pavēstīja, ka pēc Saeimas deputāta Riharda Kola (VL-TB/LNNK) iniciatīvas partijas Saeimas frakcija vērsās Valsts kancelejā ar lūgumu sniegt informāciju par to, vai Latvijas valsts pārvaldes institūcijās tiek izmantoti uzņēmuma Kaspersky Lab pakalpojumi vai produkti.
''Sausais atlikums''?
Starp citu,
Tas ir labi, ka radusies