Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

ABLV 50 miljonu lietā vainotais Ivanovs apgalvo, ka Baltkrievijas specdienesti izmanto Latviju, lai izrēķinātos ar viņu

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas faktu caur likvidējamo ABLV Banku, publiski nosaukusi personu grupu, kura, pēc prokuratūras izmeklētāju domām, veikusi šo noziedzīgo nodarījumu. Kā noziedzīgā grupējuma vadītājs minēts Krievijas pilsonis Vjačeslavs Ivanovs. Pagājušonedēļ Šveicē Ivanovs sniedzis interviju žurnālām Dienas Bizness, stāstot gan par notikumiem, kas risinājušies pirms 10 gadiem Baltkrievijā, gan pavisam neseniem faktiem.

Fragments no intervijas:

Kā jūs komentētu Latvijas Ģenerālprokuratūras apsūdzības?

Lai saprastu lietas būtību, jāatgriežas daudzus gadus atpakaļ. Es biznesā darbojos jau no 2000. gada un drīz pēc tam sāku slepeni atbalstīt un finansēt Baltkrievijas opozīciju, konkrēti - Mihailu Mariniču (bija kandidāts uz Baltkrievijas prezidenta amatu, pēc tam ieslodzīts cietumā par politisko darbību) un Sergeju Skrebcu. To var apliecināt nu jau mirušā M.Mariniča dēls Pāvels Mariničs, kuram palīdzēju aizbēgt no Baltkrievijas uz Lietuvu. Ap 2011.gadu varas iestādes bija uzzinājušas par manu darbību opozīcijas cilvēku finansēšanā, un dzīvot man kļuva grūtāk.

Es sāku ievērot, ka tieku regulāri izsekots. 2012.gadā, baidoties par ģimenes drošību, ar sievu un 6 bērniem bijām spiesti aizbraukt no Baltkrievijas. Līdz 2014.gadam visas man piederošās kompānijas Baltkrievijā, pamatojoties uz dažādiem iemesliem, tika iznīcinātas. 2015.gadā pret mani tika ierosināta krimināllieta par aptuveni 150 miljonu ASV dolāru zaudējumu radīšanu valstij nenomaksātu nodokļu dēļ.

Jums jāsaprot, ka Baltkrievijā politiskos oponentus netiesā pēc politiskiem pantiem, gandrīz vienmēr tie tiek noformēti kā ekonomiskie noziegumi. Uz šīs apsūdzības pamata Baltkrievijas varas iestādes mēģināja panākt, lai Interpols izsludina mani starptautiskajā meklēšanā. Ar pirmo reizi tas neizdevās, tad summa tika samazināta uz 42 miljoniem ASV dolāru, arī neveiksmīgi. Ar trešo piegājienu 2017.gadā viņi summu samazināja līdz 60 000 ASV dolāru un nomainīja pantu ar Eiropai tuvāku formulējumu - sadarbība naudas atmazgāšanā. Šoreiz tas izdevās, un ar Interpola aresta orderi mani 2018.gada novembrī Polijā aizturēja. Atlaida pret drošības naudu.

Līdz šim notikušas 5-6 tiesas sēdes, kur skatīts jautājums par manis izdošanu Baltkrievijai, pirmās divas instances esam uzvarējuši. Prokuratūra konsekventi pārsūdz šos spriedumus. Šā gada 14.februārī bija jānotiek pēdējās instances tiesai, bet tā pēkšņi tika pārcelta uz š.g. 3.martu. Mans uzskats ir tāds, ka Baltkrievijas varas struktūras ir daļēji spējīgas ietekmēt Bjalistokas tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju darbību, jo šī ir Polijas daļa, kurā dzīvo ļoti daudz baltkrievu, un lielai daļai otrpus robežas Baltkrievijā dzīvo radinieki, kuri viegli iespaidojami no varas iestāžu puses. Tādā veidā iespējams izdarīt spiedienu uz prokuratūras un tiesībsargājošo iestāžu darbu.

Es domāju, ka Baltkrievijas varas iestādēm bija ļoti svarīga šī epizode ar ABLV Banku un manis nomelnošanas kampaņa, lai uz 3.marta tiesas sēdi iesniegtu papildu faktus, kas parāda mani kā starptautiska krimināla grupējuma vadoni un saista ar apvainojumiem naudas atmazgāšanā. Interesanti, ka 2019.gada novembrī arī Itālijas policija ar Interpola sankciju mani aizturēja, bet Turīnas tiesa pēc 3 stundu tiesas sēdes pilnībā noraidīja manis izdošanas iespēju Baltkrievijai, jo saskatīja politiskās vajāšanas pazīmes.

Runājot par to, kas notika Rīgā š.g. 28.janvārī, es domāju, ka tas ir daļēji Baltkrievijas specdienestu organizēts pasākums. Manuprāt, Baltkrievijas iestādes ir sniegušas maldinošu informāciju Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm ar mērķi diskreditēt mani. Atcerēsimies, ka, pamatojoties uz Baltkrievijas iestāžu apsūdzību man par naudas atmazgāšanu 60 000 dolāru apmērā, 2019.gada 12.aprīlī tika arestēts mans privātais konts ABLV Bankā un iesaldēti aptuveni 218 000 eiro, t.i., naudas summa, kas būtiski pārsniedz to apmēru, par kādu vispār pret mani ir izvirzītas nepamatotas pretenzijas.

2018.gada vasarā, kad sākās ABLV Bankas likvidācijas process, kļuvu par īpašnieku un PLG vairākiem uzņēmumiem, jo ar iepriekšējiem šo uzņēmumu īpašniekiem un pārstāvjiem biju vienojies, ka mana pieredze un kompetence ļaus kvalitatīvi pārstāvēt šos uzņēmumus. Kā redzams, tas notika jau pēc ABLV darbības apturēšanas. Darbības, ko min Latvijas prokuratūra, veiktas laika posmā no 2015.gada līdz 2018.gadam, kad banka vēl darbojās.

Kopā esmu īpašnieks 5 kompānijās, patiesībā problēma pašlaik ir tikai ar vienu (Lielbritānijā reģistrētu uzņēmumu VMC Products L.P.), kurai bankā aizturēti ap 1,5 miljoni eiro. Tās kopējais apgrozījums caur bankas kontiem bija nedaudz vairāk par 5 miljoniem eiro, līdz ar to man nav skaidrs no kurienes radies tas skaļais cipars - 50 miljoni eiro. Es nekādas darbības ar šīm kompānijām neesmu veicis, kontus neesmu ne atvēris, ne slēdzis.

Cik zinu, tad ne par vienu citu no manām kompānijām nav saņemti ne Latvijas Finanšu izlūkošanas dienesta pieprasījumi, ne uzsāktas citas darbības, bez tam visas šīs kompānijas ir saņēmušas valsts garantēto noguldījumu daļu 100 000,00 eiro apmērā. Tas nozīmē, ka šo kompāniju darbību pārbaudīja gan ABLV, gan t.sk. Citadeles bankas kompetentas personas, veicot garantētā depozīta izmaksu.

Iespējams, Latvijas tiesībsargājošās institūcijas apzināti sagroza lietas apstākļus vai arī nav iedziļinājušās lietas apstākļos.

Tomēr nesaprotu, kur būtu Latvijas drošības iestāžu intereses jūs nepamatoti apvainot.

Vēsturiski Latvijā vienmēr bijis ļoti liels daudzums baltkrievu drošībnieku, bieži vien zem uzņēmēju maskas. Viņu uzdevums bija kontrolēt tranzītkravu plūsmas un menedžēt naudas kustību šeit. Līdz ar to izveidojušās arī ļoti draudzīgas saites ar Latvijas specdienestiem. Tāpat es domāju, ka Latvijas tiesībsargājošām iestādēm bija ļoti svarīgi veikt kādas skaļas akcijas pirms lēmuma par Latvijas iekļaušanu vai neiekļaušanu t.s. pelēkajā sarakstā.

Turklāt atcerēsimies, ka 16.janvārī Minskā tikās Latvijas premjers un Baltkrievijas prezidents. Var jau būt, ka tā ir tikai sagadīšanās, ka pēc nepilnām divām nedēļām notika kratīšanas ABLV un citās vietās un galvenais mērķis esmu es. Lai šos mērķus panāktu, uz apšaubāmiem un izdomātiem pamatiem tiek vērstas represīvas darbības pret dažādām personām, ar kurām es Latvijas Republikā esmu sadarbojies.

Prokuratūra apgalvo, ka jūsu vadītās kompānijas veikušas fiktīvus darījumus ar līdzekļiem 50 miljonu apmērā, kas iegūti Krievijā un Baltkrievijā, tur izvairoties no nodokļu nomaksas, krāpšanas ceļā?

Pirmkārt, kā jau minēju, te ir milzu nesakritība ar summas apmēru. Man nav skaidrs, no kurienes nākusi šī summa. Otrkārt, laikā, kad firmas veica saimniecisko darbību, es nebiju to īpašnieks. Treškārt, man vēlāk pārliecinoties par darījumiem, kuri tagad tiek nosaukti par fiktīviem, es ar pilnu pārliecību varu teikt, ka tie nebija fiktīvi.

Bija vairāki darījumi par datortehnikas piegādi Krievijas firmām. Kompānijas grāmatvedībā ir skaidri redzami pierādījumi par to, kādi dzelzceļa konteineri uz kurieni gājuši, kas preci pieņēmis utt. Lūdzu, nosauciet vienu konkrētu lietu, kas bijusi fiktīva!

Ja mēs runājam par apvainojumu, ka naudas līdzekļi, kas iesaistīti šajos darījumos, iegūti Krievijā un Baltkrievijā, izvairoties no nodokļu nomaksas vai krāpšanas ceļā, šeit atkal redzam Baltkrievijas iestāžu iepriekš lietoto retoriku. Ja nauda būtu nozagta vai izkrāpta, tad taču būtu cietušie. Tādi ir? Nav.

Vai jums Latvijas tiesībsargājošās iestādes ir piemērojušas kādu statusu šajā lietā?

Nē, nekāda statusa man nav, un, manuprāt, tas ir nepieļaujami, ka Latvijas prokuratūra un masu informācijas līdzekļi izplata informāciju, nosaucot konkrētus uzvārdus, tajā skaitā manu, apvainojot cilvēkus nodarījumos, kas nav pierādīti. Jau tagad jūtu, ka mana reputācija ir iedragāta, man zvana manas apkalpojošās bankas menedžeri šeit, Šveicē, un interesējas, kas notiek, uzdod jautājumus.

Šis viss pagaidām izskatās pēc Latvijas Republikas tiesībsargājošo iestāžu agonijas cerībā atrast kaut vai salmiņu, kur pieķerties, lai skaļi uzsāktā un PR kampaņas pavadītā lietas uzsākšana nebeigtos ar izgāšanos. Cik esmu dzirdējis, Latvijā ne viena vien lieta šādi beidzas, bet uzņēmējiem vēl gadiem ir jācīnās ar sekām, ko rada nepamatotie publiskie apvainojumi.

Es gribu uzsvērt, ka nekur neslēpjos, pagājušogad esmu sniedzis liecības Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm, un tām ir zināma mana pašreizējā dzīves vieta. Reizi gadā pagarinu savu uzturēšanās atļauju Šveicē, un līdz šim nekādu problēmu nav bijis.

Kādu jūs paredzat tālāko notikumu attīstību?

Man vitāli svarīga ir pēdējā tiesas sēde Bjalistokā, Polijā, šā gada 3. martā, kur, kā jau iepriekš minēju, pēdējā instancē tiks skatīts jautājums par manis izdošanu Baltkrievijai. Es vēlreiz uzsveru - uzskatu, ka viss, kas notika š.g. 28.janvārī ABLV Bankā un tam sekojošā informācijas izplatīšana, tiek darīts ar mērķi, lai Polijas tiesai parādītu, kas par starptautisku krāpnieku ir V.Ivanovs.

Otrs variants ir tāds, ka arī Latvija var lūgt Interpola palīdzību manis aizturēšanai. Jebkurš no variantiem var beigties ar to, ka nonāku Baltkrievijas cietumā, no kurienes dzīvs neiznākšu. Būtu ļoti apbēdinoši, ja Latvijas Republikas tiesībsargājošās iestādes, t.sk Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra, ļautu sevi vienkārši izmantot citas valsts dienestiem savu iekšējo rēķinu kārtošanai, pilnīgi nerēķinoties ne ar objektīviem apstākļiem, ne ar savas valsts un citu valstu pilsoņu likteņiem.

Visu interviju būs iespējams izlasīt žurnālā Dienas Bizness 3. martā.

Top komentāri

Gera
G
Nu tad dzīvo sava rodina un tur bisneso ar kadu mafiju pats gribi, un nevazajies apkart, zinot, ka Baltija krievus nemīl...
Latvju puika
L
Mēs sitīsim tos utainos...
prokurors Vioriks
p
Pieesmit ļimaki bļe
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kādēļ Varakļāni kļuvuši svarīgi?(18)

Novadu kartes pārzīmēšana, kas tuvojas finišam Saeimā, ir nopietni sašķēlusi sabiedrību, trešdaļa to atbalsta, trešdaļa ir pret, bet trešdaļai tradicionāli grūti noformulēt viedokli. Pat pārst...

Piekasīšanās sīkumiem?(2)

Domājams, ir tikai likumsakarīgi, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) lēmis kādai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) amatpersonai piemērot 100 eiro administratī...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē