Pēc viņa teiktā, arī tibetiešiem ir šī priekšrocība attiecībā pret Ķīnu.
"Domāju, ka jūs, Baltijas valstis, esat pieredzējušas - patiesības spēks ir daudz lielāks nekā ieroču spēks. Arī attiecībā uz Tibetu es allaž esmu teicis (..) - mums ir patiesības spēks, Ķīnas armijai - ieroču spēks. Kādā noteiktā laikā ieroču spēks ir lielāks, bet ilgākā laika griezumā stiprāka ir patiesība," norādījis Dalailama.
Viņš izteicis pārliecību, ka mazas tautas var dot ļoti būtisku ieguldījumu mierīga laikmeta veidošanā. Runājot par konfliktiem Sīrijā un Afganistānā, Tibetas budistu garīgais līderis aicinājis XXI gadsimtā meklēt mieru un dialogu.
"Uzskatu, ka jūs varētu būtiski veicināt mierīgas pasaules, miera laikmeta, dialoga laikmeta veidošanu. Brīžiem jūtu, ka tieši mazās tautas šai ziņā var dot vairāk nekā lielās," viņš norādījis.
Dalailama kritizējis starptautisko ieroču tirdzniecību un uzsvēris nepieciešamību iegrožot bruņošanos.
"Ir valstis, ieskaitot Ameriku, kuras tirgojas ar ieročiem. Bet lodes mērķis ir nogalināt. Mēs taču nepārtiksim no lodēm. Ja gribam panākt, lai XXI gadsimts kļūst par miera laikmetu, mums vispirms jādomā par to, kā ierobežot bruņošanos," viņš uzsvēris.
Runājot par Tibetas situāciju, Dalailama īpaši kritizējis aizliegumu mācīties tibetiešu valodā.
"Tā ir tuvredzība, un šādu politiku ietur tuvredzīgi, politiski angažēti cilvēki. Manuprāt, runājot par Tibetas problēmu ir loģiski, ka lielāks spiediens izraisa lielāku pretestību," sacījis Tibetas budistu garīgais līderis.
Pēc viņa sacītā, pat ļoti atšķirīgām filozofiskajām un reliģiskajām tradīcijām pasaulē ir kopīgs mīlestības un līdzjūtības vēstījums, tikmēr modernajām, materiālismā balstītajām izglītības sistēmām pietrūkst "emociju higiēnas" un iekšējās izziņas aspekta.
Kā uzsvēris Dalailama, lai gan mīlestība, līdzjūtība, iecietība un piedošanas spēja tiek uzskatītas par reliģiskām reālijām, ir vērts apzināties, ka tās palīdz atbrīvoties no dusmām un dusmu radītajām problēmām, tādēļ tām ir milzīga nozīme izglītības procesā.
Tibetas budistu garīgais līderis, kas Lietuvā viesojas ceturto reizi, trešdien kopā ar palīgiem iestādīja Lietuvas valstiskuma atjaunošanas simtgadei veltītu ābelīti Viļņas Užupes rajona Tibetas skvērā, un viens no viņu pavadošajiem mūkiem kociņam apsēja baltu hadaku - budistu rituālo šalli, kas simbolizē viesmīlību, tīrību, nesavtību un līdzcietību.
Savā uzrunā Dalailama pateicās lietuviešiem, norādot, ka viņi kā neliela tauta atbalstījuši citu nelielu tautu - tibetiešus.
Vienlaikus viņš pastāstīja, ka gan Ķīnā, gan visā pasaulē pieaug interese par budisma kultūru un daudzi ķīnieši šobrīd jau "izrāda labvēlību pret Tibetas budistu tradīcijām, kuras balstās ne tikai uz ticību, bet arī uz analītisku meditāciju".
Vēlāk Dalailama Neres krastmalā apskatīja 2007.gadā mirušās lietuviešu rakstnieces Jurgas Ivanauskaites fotoizstādi Tibeta - cita realitāte.