Duda skaidroja, ka Polija jau veikusi virkni izmaiņu EK prasībās, un esošās reformas saistībā ar likuma varu notiek saskaņā ar demokrātiskām prasībām un to, ko vēlas poļu sabiedrība. Pēc Polijas prezidenta domām, nav nekāda pamatota iemesla, lai EK apstrīdētu reformas Polijā.
Duda uzsvēra, ka EK vēršanās pret Poliju ir rīks, kā ietekmēt tās varu un valdošo valdību, tādēļ tam pat neesot saistība ar mērķi vērsties pret Poliju likuma varas jautājumos.
"No EK nav vēlmes šo strīdu atrisināt un Polijai šajā jautājumā nevajadzētu piekāpties," norādīja Polijas prezidents.
Savukārt Latvijas prezidents Raimonds Vējonis uzsvēra, ka ir ļoti būtiski, lai risinājumi strīdam tiktu rasti dialoga ceļā un abām pusēm ir jābūt pietiekami efektīvi strādājošām, lai ar dialogu tiktu panākts risinājums.
"Neviens nevēlas, lai mēs procedūras ietvaros nonāktu līdz balsošanai. Ja balsošana notiks, tad, iespējams, tas var parādīt, ka ES valstis nav vienotas kādā jautājumā. Tas nozīmētu, ka tiek apstrīdēta ES vienotība," teica Vējonis.
Viņš piebilda, ka pastāv vajadzība pēc stipras ES, jo ir vesela virkne izaicinājumu, kuros nepieciešama kopīga virzība un spēja kļūt daudz stiprākiem. Pēc Vējoņa domām, dialogs ir labākais ceļš, lai sasniegtu rezultātu šajā strīdā.
Jau vēstīts, ka EK pagājušā gada nogalē spēra bezprecedenta soli, iedarbinot ES līguma 7. pantu, tādējādi cenšoties pastiprināt spiedienu uz Poliju atteikties no tās pretrunīgi vērtētajām tiesu sistēmas reformām. Brisele apgalvo, ka Polijas īstenotās tiesu sistēmas reformas esot drauds demokrātijas principiem un likuma varai.
Savukārt Polijas konservatīvā valdība uzstāj, ka reformas nepieciešamas, lai cīnītos ar korupciju un pārveidotu tiesu sistēmu, kas joprojām nav atbrīvojusies no komunistiskā režīma mantojuma. Piekāpjoties Briseles spiedienam Polija izdarījusi zināmus grozījumus iepriekš pieņemtajos likumos, taču EK apgalvo, ka tās esot nepietiekams.
Pēc paskaidrojumu sniegšanas saviem kolēģiem otrdien Luksemburgā notikušajā sanāksmē Polijas Eiropas Savienības lietu ministrs Konrāds Šimankis paudis cerību, ka konflikts ar Briseli, kuru izsaukušas Varšavas īstenotās tiesu sistēmas reformas, tuvojas noslēgumam, vēsta Polijas Radio.
Tajā pašā laikā EK viceprezidents Franss Timmermanss izrādījis skepsi, paziņojot, ka Varšava neesot piedāvājusi nekādus jaunus risinājumus joprojām pastāvošā likuma varas apdraudējuma novēršanai. Timmermans pieprasījis, lai Polija veiktu jaunus grozījumus iepriekš īstenotajā tiesu reformā, kura, kā apgalvo Brisele, apdraudot tiesu neatkarību.