Kā aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, Ijabs domā - ja finanšu līdzekļu pieejamība dalībvalstīs ievērojami atšķirsies, pastāv liela iespēja saskarties ar masveida emigrāciju un vēl lielāku nevienlīdzību starp valstu iedzīvotājiem. Vienlaikus viņš norādīja, ka krīzi iespējams pārvarēt tikai visām dalībvalstīm kopā, tāpēc ir jāpanāk vienošanās par vienotiem risinājumiem un jāaicina katru ES dalībvalsti rīkoties solidāri.
Politiķis pauda uzskatu, ka nepieciešams pārskatīt esošo ES daudzgadu budžetu. Pārdalot vajadzīgo finansējumu par labu tūlītējai krīzes seku mazināšanai, var tikt izveidots pašlaik svarīgais valstu atveseļošanās obligāciju fonds.
"Šī krīze ievērojami atšķiras no visām iepriekšējām, ko esam piedzīvojuši līdz šim. Apvienojumā ar izteikti strauju ekonomikas kritumu, dalībvalstīm ir arī jāturpina cīnīties ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmiju. Lai gan mēs nevaram paredzēt katru izaicinājumu, tomēr noteikti varam būt tiem labāk sagatavoti," skaidroja Ijabs.
Krīzēs vairāk skartajām dalībvalstīm ir jābūt tūlītēji pieejamam finansējumam, lai izvairītos no ekonomiskās recesijas, un lai no tā vēlāk neciestu arī pārējās bloka valstis, uzskata politiķis, jāveido kopīgu fondu vai finanšu avotu krīžu pārvarēšanai.
Kā ziņots, kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ES ir īstenojusi virkni pasākumu krīzes seku mazināšanai. Savu ieguldījumu devis arī EP - ne tikai likumdošanas laukā, bet arī, piemēram, pašlaik neizmantotās biroju telpas Briselē atvēlot bezpajumtniekiem un nodrošinot bezmaksas maltītes grūtībās nonākušiem cilvēkiem.
vēsturiskā svētdiena
Herberts Velss
un