"Ukrainai uzbrūk, jo tā ir demokrātiska valsts, jo tā ir izveidojusi atvērta tirgus ekonomiku un vēlas kļūt par daļu no Eiropas Savienības tiesiskuma saimes," sacīja Kallasa. "Vēlos vēlreiz uzsvērt, ka, lai gan sabruka Padomju Savienība, tās ekspansionistiskā koloniālisma ideoloģija tā arī nesabruka. Arī Krievijas līderi nav atteikušies no mērķa iekarot jaunas teritorijas. Ukraina nav kāda ārprātīgā vienreizējas pārrēķināšanās upuris. Mēs esam liecinieki ilgi plānotai Kremļa kampaņai, kuras mērķis ir ar brutālu spēku kontrolēt kaimiņvalstis, neskatoties uz cilvēku upuriem," viņa piebilda.
Savā runā Kallasa arī sacīja, ka Kremļa vardarbīgo ambīciju pazīmes bija redzamas jau sen. Neraugoties uz to, daudzi atbalstīja centienus iesaistīt Krieviju un ņemt vērā tās intereses.
"Viens no piemēriem ir 2008.gadā NATO Bukarestes samitā pieņemtais lēmums nepiešķirt Ukrainai un Gruzijai rīcības plānu virzībai uz dalību [aliansē[ – tagad ir skaidrs, ka Krievija to uztvēra kā vājumu un skaidru aicinājumu nostiprināties Eiropā militāri," sacīja premjere.
"Mēs nedrīkstam atkārtot kļūdas, ko pieļāvām, reaģējot uz agresiju Gruzijā, Krimā un Donbasā, kur Krievija ieguva teritorijas un netika par to sodīta. Nekādas juridiskas sekas tam nesekoja," piebilda Kallasa.
"Ja mēs nesaglabājam stingrību un neaizstumjam agresoru atpakaļ uz viņa teritoriju, kā arī nesodām kara un agresijas noziegumus, visa noteikumos balstītā starptautiskā kārtība ir apdraudēta. Ar katru reizi, kad atliekam un vilcināmies, cena pieaug. Vidusceļa rašana ar ļaunumu joprojām ir ļaunuma uzvara," savā runā sacīja premjerministre.
Pēc viņas domām, tiem, kas robežojas ar agresoru, ir atšķirīga pieredze un redzējums nekā tiem, kam ir daudz labāki kaimiņi.
"Veidojot mūsu demokrātiju saskaņā ar Frīdriha Augusta fon Hajeka principiem, mēs uzklausījām mūsu starptautiskos draugus un padomdevējus. Varbūt tagad ir pienācis laiks uzklausīt mūs," sacīja Igaunijas premjerministre.
Svētdien Berlīnē notikušajā svinīgajā ceremonijā Igaunijas premjerministrei Kajai Kallasai, Latvijas Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un Lietuvas premjerministrei Ingrīdai Šimonītei tika pasniegta Frīdriha Augusta fon Hajeka fonda starptautiskā balva par demokrātisko vērtību aizstāvēšanu un liberālās ekonomikas politikas īstenošanu.
Hajeka fonda balva tiek piešķirta reizi divos gados, un tās laureāti ir cilvēki, kuru darbība bijusi ievērojama liberālas ekonomiskās un sociālās kārtības radīšanā, stiprināšanā vai veicināšanā Vācijā, Eiropā vai citur pasaulē.