"Mēs uzstāsim uz konkrētiem nolīgumiem, kas izslēdz jebkādu iespējamu NATO virzību uz austrumiem un mūs apdraudošu bruņojuma sistēmu izvietošanu tiešā Krievijas teritorijas tuvumā," tiekoties Kremlī ar ārvalstu diplomātiem, sacīja Putins.
Viņš uzsvēra, ka grib juridiski saistošus nolīgumus, jo NATO, kā apgalvoja Kremļa saimnieks, agrākos mutiskos nolīgumus šajā jautājumā nav ievērojusi.
Viņš arī sūrojās par centieniem kaitēt Krievijas attīstībai, norādot, ka saskata pieaugošus Rietumu draudus Krievijai.
Putins arī pauda bažas, ka NATO infrastruktūra izpletusies samērā tuvu Krievijas teritorijai un ka Ukraina koncentrējusi savus bruņotos spēkus līdzās teritorijai, ko Ukrainas austrumos kontrolē Krievijas atbalstītie bruņotie formējumi.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas finanšu, aizsardzības, enerģētikas un citām nozarēm.