Viņa skaidroja, ka tām valstīm, kurām ir zemāks iekšzemes kopprodukts (IKP) un zemāks ekonomikas attīstības līmenis, pie kurām pieder arī Baltijas valstis, noteikti ir jāattīstās straujāk, un tām ir vajadzīga palīdzība, kas nav vajadzīga Vācijai un Francijai. Vienlaikus viņa norādīja, ka ES valstīm ir jābūt savai patstāvībai, tādēļ Eirozonas politiska apvienošana nebūtu vēlama.
"Ja eirozonas valstis kaut kā ļoti cieši apvienotos un pārējās valstis tādējādi tiktu atstātas aiz borta, tas nebūtu nekas labs. Man šķiet, ka eirozonai ir jāregulē savas attiecības ekonomiski, bet politiski ir grūti pateikt, kā to vajadzētu darīt. Tāda nivelēšana un unifikācija nav Latvijas interesēs, un mēs negribētu, lai vācieši un francūži visu laiku māca, kā mums ir jādzīvo," ir pārliecināta Vaidere.
Eiroparlamentāriete uzskata, ka kontekstā ar divu ātrumu Eiropu eirozonas politiska apvienošana varētu būt "monētas sliktā puse", eirozonas valstīm apvienojoties un pārējiem paliekot "aiz borta". Viņa uzsvēra, ka jau šobrīd pastāv divu ātrumu Eiropa, un neatkarīgi no tā, kāds ES attīstības scenārijs tiktu izvēlēts, Latvijai būtu ļoti svarīga droša Eiropa ar drošām robežām, ar solidaritāti drošības jomā un ārējo robežu apsardzībā un ar palīdzību ekonomikas jomā, lai sasniegtu Eiropas vidējo līmeni.
"Ir jārada apstākļi, lai uzņēmēji var strādāt un ražot, bet kādu brīdi mums noteikti Eiropas atbalsts būs vajadzīgs, īpaši infrastruktūrai. Tā ir tāda Eiropa, kāda Latvijai būtu izdevīga un laba - droša un ar solidaritāti attiecībā pret vājākiem," skaidroja Vaidere, piebilstot, ka daži reizēm aizmirst, ka Latvijai ļoti būtiska lieta ir aizsargāt ES austrumu robežu, un šī ir viena no jomām, kur solidaritāte nepieciešama.
"Tā ir ne tikai mūsu, bet arī ES austrumu robeža, bet bieži jūtu, ka daudz kas šajā sakarā tiek atstāts mūsu pašu ziņā, un no Eiropas dzirdu - "rociet grāvjus, celiet sienu, dariet ko gribiet, bet tā nav mūsu darīšana". Ir labi tām valstīm, kuras atrodas Eiropas iekšienē, kurām nav ES ārējo robežu, kuras jūtas relatīvi droši un kurām nav tādu izdevumu. Tādām valstīm šī problēma neinteresē, bet mums tā ir ļoti būtiska," ir pārliecināta deputāte.
Vaidere vērsa uzmanību, ka dažkārt ES atstāj problēmas pašu robežvalstu ziņā un Ungārijas migrantu uzņemšanas ziņā ir viens modelis, Itālijai cits, proti, tā uzņem migrantus, bet vēlāk vēlas tos pārdalīt. Latvijai tas neder un šī politika principā nav pieņemama, domā politiķe, piebilstot, ka Latvijai pieņemama ir pāris simtu bēgļu uzņemšana.
"Mums ļoti pacietīgi un katru reizi jāskaidro, ka mums jau ir 40% migrantu, viņi neintegrējas un liela daļa no viņiem negrib integrēties. EK ļoti bieži saka: "Nu ko jūs tur par to padomju laiku, cik tad var?" Bet var un vajag runāt! Diemžēl tas ir noteikts cilvēku daudzums, kas negrib integrēties, un tātad tie ir migranti, ja viņi nav integrējušies sabiedrībā," uzskata deputāte.
Eiroparlamentārietei nepieņemami šķiet tas, kas notiek Itālijā un ES dienvidvalstīs. Viņa atgādina, ka brīdī, kad pienāca pirmie palīdzības saucieni no Itālijas un Grieķijas par ļoti lielo migrantu pieplūdumu, visas pārējās valstis izlikās nedzirdam, bet rīkoties vajadzēja jau tad. Deputāte uzskata, ka saprātīgi un ņemot vērā katras valsts specifiku, migranti būtu jāuzņem. Lai gan nevienai valstij nevar uzspiest uzņemt cilvēkus, ja tā pati to nevēlas, bet tomēr jāskatās uz reālām iespējām, viņa domā.
Tipiska
Erna
Toms