Pasaule / Diena / Pasaule / Diena

"Oligarha brāļameita" pret Austrijas Brīvības partiju © DIENA (3)

Nedēļu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām divi Vācijas izdevumi – Spiegel un Süddeutsche Zeitung – publiskojuši videomateriālus, kas jau izraisījuši politisko krīzi Vācijas kaimiņvalstī Austrijā un, visticamāk, arī visas Eiropas mērogā kaitēs tiem politiskajiem spēkiem, kurus oponenti dēvē par labējiem populistiem. Latvijā šie notikumi piesaista uzmanību, jo sižeta varoņu vidū, iespējams, ir arī mūsu valsts pilsones.

Musulmaņu gulagi © DIENA (52)

Starptautiskā sabiedrība apsūdz Ķīnu simtiem tūkstošu islāmticīgo ieslodzīšanā stingra režīma pāraudzināšanas nometnēs autonomajā Siņdzjanas reģionā, kur varasiestādes ikdienā īsteno plaša mēroga iedzīvotāju izsekošanu un klaji pārkāpj viņu cilvēktiesības. Šādi komunistiskais režīms cer novērst ekstrēmistisku un separātisku uzskatu veidošanos vietējo musulmaņu prātā.

Krievijas personīgais tīmeklis © DIENA (5)

Krievijā pieņemtais likums par suverēno internetu ir vēl viens apstiprinājums teorijai, ka pierasto globālo tīmekli jau pārskatāmā nākotnē varētu gaidīt sadalīšana vairākos lielvalstu kontrolētos un autonomi funkcionējošos interneta segmentos.

Gvantanamo aprūpes nams © DIENA (9)

Bēdīgi slavenais cietums terorismā aizdomās turamajiem, ko ASV izveidoja pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem, varētu darboties vēl aptuveni 25 gadus. Tas nozīmē, ka cietuma novecojošajiem ieslodzītajiem būs nepieciešama īpaša aprūpe, kam tas pagaidām nav gatavs.

Filantropijas tumšā puse © DIENA (12)

Pasaules visprestižākās augstskolas, vislielākie muzeji un mākslas galerijas ir ļoti atkarīgas no privātajiem naudas ziedojumiem, kas palīdz šīm institūcijām noturēt augsto kvalitātes latiņu. Savukārt planētas visturīgākie ļaudis labprāt daļu no savas bagātības atvēl mecenātismam un labdarībai. Plašāk zināmais piemērs ir kompānijas Microsoft līdzdibinātājs Bills Geitss, kurš kopā ar sievu Melindu vada pasaulē vislielāko privāto fondu. Nereti ziedojumu saņēmēji savus donorus godina, nosaucot viņu vārdā universitāšu auditorijas vai atsevišķas muzeju ēkas.

Pasaules brīnumi briesmās © DIENA (21)

Lieldienu salu, Stounhendžu, Venēciju un citus vēsturiskus un tūristu iecienītus objektus apdraud klimata pārmaiņas

Brunejas šariats © DIENA (18)

Dienvidaustrumāzijas karaliste izpelnījusies starptautisku kritiku par jaunu likumu, par kura pārkāpšanu draudēs ķermeņa locekļu amputācija un nāve, nomētājot ar akmeņiem.

Protestos dzimusī prezidente © DIENA (7)

Slovākijas nākamā prezidente būs liberālā Zuzana Čaputova. Viņa var ienest svaigas politiskās vēsmas Centrāleiropas reģionā, kur pie varas nostiprinājušies ultrakonservatīvi eiroskeptiķi.

Seriāls – Ukrainas prezidents © DIENA (29)

Šīs nedēļas nogalē Ukrainā notiks Valsts prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kas daudzviet tiek gaidīta ar neslēptām bažām. Ja vēlēšanām sekos masu protesti un rezultātu apstrīdēšana, tas liecinās par nopietnām problēmām Ukrainas ceļā uz demokrātiju.

Cīņa par līdera krēslu arī Lietuvā © DIENA (3)

Arī kaimiņos pavisam drīz gaidāmas valsts pirmās personas vēlēšanas, turklāt šoreiz uz šo godu vairs nevarēs pretendēt līdzšinējā valsts vadītāja Daļa Grībauskaite. Kas ir pārējie kandidāti, un kādas to izredzes?

Veselības aprūpe politisko cīņu priekšplānā © DIENA

Iepriekšējās nedēļas nogalē Somijā par atkāpšanos paziņoja Centra partijas pārstāvja Juhas Sipiles vadītā valdība. Šāds solis sperts tikai mēnesi pirms šajā valstī gaidāmajām parlamenta jeb Eduskuntas vēlēšanām – tās paredzētas 14. aprīlī. Par atkāpšanās iemeslu oficiāli nosaukta valdības nespēja pilnvaru termiņa laikā pabeigt ieilgušās sociālās un veselības aprūpes sistēmas reformas jeb precīzāk – nespēja iesniegt parlamentam reformu priekšlikumus.

Mutācija ārstēšanai © DIENA (1)

Britu zinātnieki paziņojuši par otro personu, ko varētu būt izdevies izārstēt no cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV). Tas gan nenozīmē, ka pasaule būtu tikusi pie brīnumlīdzekļa pret šo slimību, kas pēdējo trīsdesmit gadu laikā nonāvējis 35 miljonus cilvēku. Cilvēce joprojām atpaliek no pašas izvirzītā mērķa līdz 2030. gadam izbeigt HIV/AIDS epidēmiju

Asiņainie avokado © DIENA (18)

Visā pasaulē populārā augļa kultivācija nodara neatgriežamus postījumus apkārtējai videi un vairo vardarbīgus noziegumus tā dzimtenē Meksikā.

Uzvar Kallasu ģimene © DIENA (20)

Ar opozīcijā esošās, pareizāk sakot, nu jau opozīcijā bijušās labēji liberālās Igaunijas Reformu partijas (Reformierakond) uzvaru noslēgušās 3. martā notikušās Igaunijas parlamenta jeb Rīgikogu vēlēšanas. Bijušā eirokomisāra no Igaunijas Sīma Kallasa meitas Kajas Kallasas vadīto reformistu uzvara daudziem kļuva par pārsteigumu

Japānā cietumi kļuvuši par sava veida drošības tīklu vientuļiem un trūcīgiem sirmgalvjiem, kuru skaits nākotnē tikai pieaugs.

Patlaban eiroskeptiķiem Eiropas Savienības (ES) iekšienē ir atvēlēta tāda kā meža sanitāru loma, ir pārliecināts Krievijas eksperts ES jautājumos Sergejs Utkins. Viņš piedāvā skatu no malas gan uz apvienoto Eiropu, gan tās iekšējām cīņām, attiecībām ar lielvalstīm un iespējām palielināt savu nozīmi pasaules arēnā.

Nelielā, bet ārkārtīgi bagātā Luksemburga gatavojas kļūt par pirmo valsti pasaulē, kur ikviens būs tiesīgs bez maksas pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Hercogistes valdība cer, ka tādējādi Luksemburgas galvaspilsētā, kas ir viens no Eiropas Savienības (ES) administratīvajiem centriem, būtiski samazināsies satiksmes sastrēgumi un līdz ar to arī videi kaitīgo izmešu daudzums. Iniciatīvai esot arī sociāli mērķi.

Šā gada 11. februārī Irānā ar vērienu tika atzīmēta Islāma revolūcijas 40. gadadiena. Lai arī faktiski pret šaha režīmu vērsti protesti sākās vēl 1977. gada oktobrī un visu varu valstī islāmistiem vienpersoniski izdevās iegūt vien 1982. gadā, par Islāma revolūcijas sākuma datumu tradicionāli pieņemts uzskatīt 1978. gada 8. janvāri, kad notika pirmā patiešām vērienīgā protesta demonstrācija, bet par revolūcijas uzvaras dienu – 1979. gada 11. februāri (1357. gada 22. bahmanu pēc musulmaņu kalendāra), kad Irānas bruņoto spēku vadība atteicās no mēģinājumiem ar spēku vērsties pret neapmierinātajiem, kā arī paziņoja, ka turpmāk ievēros neitralitāti.

Ar dažādiem mērķiem un paņēmieniem vairākās valstīs pēdējos gadu desmitos uzvirmojuši nevardarbīgi masu protesti. SestDiena pēta, kas īsti ir šīs krāsainās revolūcijas, kur sākas un beidzas to robežas un no kādiem faktoriem ir atkarīgas protestu dalībnieku iespējas panākt sev vēlamos rezultātus.

Pasaulē vadošais telekomunikāciju aprīkojuma un viens no lielākajiem viedtālruņu ražotājiem Huawei ir ķīniešu lepnums. Privātā uzņēmuma straujā izaugsme notikusi vienlaikus ar Ķīnas ekonomisko izrāvienu un lielvaras statusa nostiprināšanos. Taču uz kompānijas veiksmes stāstu ēnu met gadu gaitā Huawei izvirzītās apsūdzības par mēģinājumiem piesavināties citu idejas un aizdomas, ka kompānija veic spiegošanu Ķīnas valdības uzdevumā. Šī iemesla dēļ atsevišķās valstīs ir aizliegts izmantot noteiktas Huawei radītās tehnoloģijas.

Šodien

Pasaule