Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

SestDienas salons

Mūsu sāpju loģika © DIENA(14)

Pētnieks Deniss Hanovs bažījas, ka, atražojot stereotipus un nepārvarot vēsturiskās traumas, mēs turpinām Latvijas iedzīvotāju nesaprašanās ciklu un ignorējam svarīgākos jautājumus.

Astotā pasaules brīnuma nebūs © DIENA(29)

Diezgan maz runājam par to, kas notiek politikā un sabiedrībā, politikas idejiskā un ideoloģiskā odere mums ir sadilusi – šādu pirmajā brīdī it kā paradoksālu secinājumu izsaka Latvijas Universitātes prorektors sociālo un tiesību zinātņu jomā, politologs Jānis Ikstens. Un savam apgalvojumam min piemēru, ka Ungārijas premjers Viktors Orbans nupat nācis klajā ar ideju, ka četru bērnu māmiņām nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Cits latviešu stāsts © DIENA(5)

Jaunā Rīga teātra (JRT) aktrise Elita Kļaviņa pabeigusi režijas studijas Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālajā filmu skolā, un nule kā uz ekrāniem nonākusi - viņas dokumentālā filma Zorjana Horobraja (2019). Viņas izpētes objekts – mūsdienu cilvēks un dzīve. Līdzību ar savu domubiedru – JRT aktieru ansambļa un Alvja Hermaņa – attīstīto latviešu dzīvesstāstu žanru režisore nenoliedz un apzinās, ka sekos salīdzinājumi un paralēļu vilkšana, tomēr, uzlūkojot Horobraju jeb Drosmīgo ģimeni, neapzināti šī metode bijusi klātesoša. "Man tā ir absolūtā definīcija: rūpīga izpēte, lai iznāktu no sterilās vides, teātra un pašas galvas, dodoties pie cilvēkiem," viņa saka.

Dalīšanās kāre © DIENA

Nevarētu teikt, ka ikdienā Dienā mums ar vienu no KDi vadītājām, kultūras žurnālisti un teātra kritiķi Undīni Adamaiti, nebūtu laika parunāt, es ne reizi vien pēc kādas izrādes noskatīšanās aplaimoju viņu ar saviem kategoriskajiem spriedumiem, un viņa mani uzklausa pacietīgi kā dakteris slimnieku, kurš viņam klāsta internetā atrastās atziņas par to, kā viņa slimība būtu jāārstē. Tomēr Normunda Naumaņa balvas piešķiršana ir labs iegansts parunāt vairāk gan par teātri, gan Undīni pašu. Kritiķu prestižs Latvijā tagad ir cēlies – tāds ir viens no secinājumiem, kas radās mūsu sarunā. Man viens no atklājumiem bija Undīnes stāstītais, ka skolas laikā viņa vienubrīd Darela iespaidā gribējusi kļūt par zooloģi.

Pačaloties čūskuvārdos © DIENA(3)

Par mūsdienu igauņu literatūras klasiķi dēvētā Andrusa Kivirehka (48) darbos par joku plēsējiem pārtop čūskuvārdos šņācošas odzes, dievs ar mazo burtu un nacionālisma saknenis Ivans Vāvere. Tomēr, pēc rakstnieka domām, humoru analizēt nevajag.

Lancmaņa vietā © DIENA(3)

Stājusies Imanta Lancmaņa vietā, Rundāles pils muzeja jaunā direktore Laura Lūse aicina pils atmosfēru izbaudīt ziemā, stāsta, ko pilī darīs nākamos 40 gadus un kāpēc viņa negribētu dzīvot citos laikos.

Sliktāk vienmēr var būt. Saruna ar Uldi Pīlēnu © DIENA(86)

Izdevis grāmatu par savu biznesa vadības pieredzi, viens no Latvijas veiksmīgākajiem ilgtermiņa uzņēmējiem Uldis Pīlēns, atbildot uz jautājumiem, aicina sākt diskusijas par Latvijas demokrātijas glābšanu un atklāj, kas labklājībai var būt bīstams.

Latvija, ko vienmēr varēs atvērt © DIENA(4)

Protams, dāvana valsts simtgadei, turklāt vai tik ne pati smagākā dāvana daudzo šoruden iznākušo smago un nopietno grāmatu klāstā ir ārsta un ekspolitiķa, bijušā Latvijas Ārstu biedrības priekšsēdētāja Pētera Apiņa fotogrāmata Latvijai 100 – gandrīz četri kilogrami, daudzu cilvēku uzņemti četrtūkstoš attēli, pa diviem atvērumiem katram valsts gadam, svarīgākajiem – pa trim.

Bez postmodernas mēdīšanās © DIENA

Pianists Vestards Šimkus kinoteātra Splendid Palace 95 gadu jubilejā sacerējis mūziku 1928. gada mēmajai Čārlija Čaplina filmai Cirks, ko pirmatskaņos seansos 18. un 19. decembrī.

Cena braukšanai ar muti © DIENA(56)

Politologs Ivars Ījabs par partijām ar pazeminātu sociālās atbildības līmeni, prezidenta radīto turbulenci un jauno nevienlīdzību sabiedrībā.

Visi smaida pretī © DIENA

Kā fiziski sajust Latviju, kur noķert iedvesmu un atrast savu īsto vietu – uz to var atbildēt Liene Zīlīte (37), Vilis Brūveris (36) un Nauris Zeltiņš (30), kuri, filmējot visdažādāko cilvēku stāstus reģionos, nonākuši pie atziņas, ka mums vislabākais ir būt

Bišķi bailīgi, bet interesanti © DIENA(4)

Muzikālais uzvedums Vilkam tāda dvēselīt’ un tās veidotāji Sējānu ģimene Latvijas simtgadē, kas notiek tieši vilku mēnesī, aicina aizdomāties, kurš īsti ir humānāks – vilks vai cilvēks? Jo viens nogalina, lai paēstu, bet otrs – vienkārši tāpat...

Skaistas dzīves kultivēšana © DIENA(1)

Valters Negribs (26) savai akadēmiskajai karjerai izvēlējies Latvijā neierastu virzienu – viņš Oksfordā studē sanskritu. Ar viņu var sarunāties gan par laimi un ciešanām, gan laika plānošanu, "moderno" jogu un to, kāpēc Senās Indijas prakse Rietumu pasaulē kļūst tikai arvien populārāka.

Zaļie cilvēciņi nenāks, bet... © DIENA(61)

Zviedrija nesen izpētījusi, ka konflikta gadījumā tā spētu aizstāvēt tikai vienu Zviedrijas reģionu vienu nedēļu, – stāstot par Krievijas atturēšanas iespējām Eiropā, cita starpā min politikas zinātņu doktors LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Toms Rostoks un piebilst, ka šāds iznākums ir loģiskas sekas ilgai pārliecībai, ka Baltijas jūras reģionā militāri konflikti vairs nevar notikt, tātad militāros izdevumus var samazināt.

Visiem pietiks! © DIENA(1)

Gaidu to brīdi, kad iestāsies rutīna un mēs domāsim par lietu risināšanu, dažas dienas pēc Nacionālās enciklopēdijas drukātā, Latvijai veltītā sējuma atvēršanas atzīstas vēsturnieks Nacionālās enciklopēdijas redakcijas vadītājs Valters Ščerbinskis un atklāj, ka darbs līdz sējuma laišanai klajā bijis aizraujošs, bet reizē arī pārāk stresains, lai tādā režīmā darbotos ikdienā. Nevienā grāmatnīcā sējums vairs nav nopērkams, Nacionālajā bibliotēkā tika izpirkts vienā rāvienā. Ščerbinskis mierina – novembra otrajā pusē būs papildtirāža.

Izaicinājums demokrātijas sistēmai © DIENA(22)

Palielinās autoritārisma risks, turpinoties šādai tendencei, – izvērtējot 13. Saeimas vēlēšanu statistiku, brīdina vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas rektors un vadošais pētnieks, asociētais profesors Gatis Krūmiņš un atgādina, ka pagājušā gadsimta 20. gados Latvijas Republikas pirmo Saeimu vēlēšanās piedalījās ap 80 procentiem vēlētāju. Tajā pašā laikā vēlēšanu rezultātus par sliktiem Krūmiņš nesauc, tikai iesaka ņemt vērā, ka eksperimentiem, kas gan garantētu ilgu politisko šovu, bet kavētu nepieciešamās reformas, Latvijai nav laika.