Visas režisora un scenārista Mauro Borrelli ieceres detaļas Proņins, protams, neatklāj, tikai pavēsta, ka filma sākas kā kara trilleris un pamazām pārvēršas šausmu filmā: Otrā pasaules kara laikā ASV karavīru rota tiek norīkota atrast Vācijas mežos pazudušu ASV lidmašīnu un iznīcināt tajā atradušos vērtīgu informāciju, bet kādā brīdī viņu ceļā stājas trīs skaistas raganas...
Igors Proņins, kuru Latvijas televīzijas skatītāji vēl atceras kā LNT raidījuma Rīgas balzams dvēselei veidotāju un vadītāju kopā ar Svetlanu Ivaņņikovu (2001. gadā apgāds Jumava izdeva Svetlanas Ivaņņikovas un Igora Proņina grāmatu Rīgas balzams dvēselei) producentu kompāniju Forma Pro Films dibināja 1999. gadā. Vaicāts, kas viņu pamudināja mainīt nodarbošanos, Igors izstāsta anekdoti par kādu vīru, kurš lielā IT kompānijā piesakās darbā par sargu, bet izrādās, ka viņš ir analfabēts, un vīrs darbu nedabū (anekdoti lasiet intervijā). Tagad Igors saka paldies tiem, kas slēdza viņa programmu televīzijā, – Forma Pro Films ir kļuvusi par vienu no vadošajiem filmu ražošanas uzņēmumiem Baltijā. Tā darbu sarakstā ir mākslas filmas, televīzijas seriāli, televīzijas programmas, šovi, kā arī mūzikas klipi un reklāmas. Forma Pro Films producenti ir iniciējuši Rīgas domes līdzfinansējuma programmas Rīgas filmu fonds izveidi. Kino joprojām ir liels spēks, atgādina Proņins: "Piemēram, Tolkīns ir angļu rakstnieks, bet pēc Gredzenu pavēlnieka daudzi domā, ka viņš ir jaunzēlandietis, un brīnās, kāpēc Anglijā ir Tolkīna piemineklis." Igora mērķis ir panākt, lai neviens pasaulē nebrīnītos, kāpēc filmas jāuzņem Latvijā.
Kā varētu saukt jūsu topošās filmas Warhunt žanru?
Mistisks trilleris. Tās meitenes, ko amerikāņu karavīri mežā satiek, ir nevis vienkāršas raganas, bet spēki, kas pasargā no kara, – sievišķais spēks, kas vienmēr ir pret karu. Visus scenārija noslēpumus neatklāšu, bet filmas epigrāfs vēsta, ka ap 400 tūkstošiem amerikāņu karavīru Otrā pasaules kara laikā Eiropā pazuda bez vēsts. Lidmašīna, kurā bija slepeni dokumenti, avarē mežā pretinieka teritorijā, tai pakaļ tiek sūtīta specvienība, un savā ceļā tā saskaras ar dažādiem mistiskiem elementiem...
Kurā karojošajā pusē ir šie mistiskie elementi?
Dzīvības pusē. Tie sargā dzīvības koku un ir pret agresiju. Mūsu motivācijai veidot šo filmu un arī tās komerciālajiem panākumiem ļoti svarīgs ir fakts, ka scenārija autors un režisors ir Mauro Borrelli, cilvēks ar ļoti lielu pieredzi Holivudā, viens no vadošajiem vizuālajiem māksliniekiem. Viņš ir veidojis tēlus Kventinam Tarantīno, Timam Bērtonam, filmas, kuru tapšanā viņš ir piedalījies, zina visi. Borrelli ir strādājis kā Dreamworks studijas aktivizācijas mākslinieciskais direktors, paplašinot savu pieredzi darbā ar digitālajām tehnoloģijām, pēc tam viņš tika nolīgts kā producēšanas dizainers darbā pie Square Soft animētās filmas Final Fantasy/Pēdējā fantāzija. Holivudā viņa nozīmīgākais darbs ir koncepcijas dizains Karību jūras pirātu franšīzei un ilgā sadarbība ar Timu Bērtonu. 2012. gadā Borrelli sarakstīja scenāriju un režisēja neatkarīgo filmu Ghostmaker/Spoku radītājs, šausmu trilleri, ko izplatīja Lionsgate. Viens no Mauro pēdējiem veikumiem ir White Shoe/Balta kurpe, īsfilma, kas tapusi, iedvesmojoties no Salvatora Ferragamo dzīves un darba. Filma saņēmusi vairākus apbalvojumus, tai skaitā 2014. gada Muzeju īsfilmu balvu kategorijā Labākā īsfilma Eiropas muzejos. Šobrīd šī filma tiek pārveidota Brodvejas mūziklā sadarbībā ar Dereku Lasaliju.
Kā jau kinocilvēkiem gadās, kādā brīdī viņi kļūst par režisoriem. Tas ir normāli, par režisoru ļoti reti kļūst 20 gadu vecumā.
Ar jums arī tā varētu gadīties?
Varētu. Režisors, kuram ir mazāk par 40 gadiem, – tas ir puika. Režisoram ir nepieciešama ne tikai dzīves pieredze, viņam ir arī labi jāpārzina kino tehnoloģija. Filmu tapšanā ir ļoti daudz tehnoloģijas. Režisors nav tas, kurš fantazē filmas uzņemšanas laikā – kad notiek filmēšana, fantazēšanai laika vairs nav! Filmēšanas procesa saraksts tiek sastādīts pirms filmēšanas un pa minūtēm. No saraksta nedrīkst atkāpties, turklāt ir jāiekļaujas budžetā, jo laiks – tas ir budžets. Kino ir dārga lieta, katra sekunde kaut ko maksā. Mēs vienmēr par to domājam. Lai filma būtu veiksmīga, tai jābūt komerciāli ienesīgai, tāpēc ir jāiekļaujas filmas budžetā.
Jaunajai filmai budžets būs pietiekams?
Mūsu studija ir uzņēmusi mazliet vairāk par desmit filmām un ne reizi nav pārtērējusi budžetu. Parasti mēs to mazliet ieekonomējam. Mūsu pēdējā filmā Survive/Izdzīvot, kas ir filma ar vislielāko budžetu Latvijas vēsturē, ap 13 miljoniem ASV dolāru, mēs gandrīz pusmiljonu ieekonomējām. Ne jau pašiem – nosūtījām ietaupīto atpakaļ partneriem.
Bet atgriežamies pie Warhunt. Mauro Borrelli patīk Latvija, patīk šeit strādāt.
Kā jūs viens otru atradāt?
Jau vairāk nekā astoņus gadus strādājam ar vienu no mūsu galvenajiem partneriem Keriju Granatu, lielu amerikāņu producentu, arī ar Edu Džonsu, sadarbībā ar viņiem rodas arī jauni kontakti. Tā pirms diviem gadiem uz Latviju atbrauca Mauro Borrelli meklēt vietas Warhunt filmēšanai.
Filmas veidošana ir vienkārši milzu darbs, plus vēl kāda daļa veiksmes un likteņa, ir nepieciešama daudzu apstākļu sakritība, nu kaut vai lai konkrēti aktieri, operatori un citi tajā laikā būtu brīvi. Otra nozīmīga figūra filmā Warhunt ir Mikijs Rurks, viņš spēlēs vienu no galvenajām lomām, līgums jau ir noslēgts un nauda samaksāta.
Nauda vispirms – vai tas ir prātīgi?
Ne visa nauda. Visi līgumi tiek slēgti ar aģentu palīdzību, un ir noteikti nosacījumi un kārtība, kā tas notiek. Līgums, kuru nepastiprina nauda, nav kārtīgs līgums, jo visi labie aktieri ir ļoti aizņemti.
Kāds ir Warhunt budžets?
Mazliet virs diviem miljoniem eiro.
Tas jau filmai nav nemaz tik liels.
Jā, tā ir neliela summa, bet man tādas nav. Savākt naudu filmai – arī tas ir ļoti liels darbs. Visu naudu šai filmai vācām mēs paši.
Tātad filmai jābūt pelnošai?
Jā, tas ir ļoti svarīgi. Mēs jau tagad nodarbojamies ar filmas pārdošanu, lai gan vēl neesam sākuši filmēt. Filma domāta visupirms amerikāņu tirgum.
Bet kino ir gan industrija, gan māksla, un mākslā ir iespējamas arī radošas neveiksmes.
Protams, riski ir. Ne vienmēr tie ir saistīti tikai ar mākslu. Piemēram, tikko bija ķīniešu Jaungads. Ķīnā kinoindustrija tagad ir uz viļņa, divos iepriekšējos gados kases ieņēmumi jeb box office Ķīnā apsteidza ieņēmumus Amerikā. Šogad Ķīnas lielākās filmu kompānijas savas jaunās filmas bija paredzējušas speciāli rādīšanai ķīniešu Jaungada laikā, cerot uz lielu peļņu. Taču sākās koronavīrusa epidēmija, un Ķīnā tika pieņemts aizliegums apmeklēt kinoteātrus... Kompānijas izputēja, lai gan varbūt viņu jaunās filmas bija ļoti labas. Turpretim pirmos Zvaigžņu karus pat to režisors Džordžs Lūkass uzskatīja par šausmīgu filmu, un to sāka rādīt demonstrēšanai pašā sliktākajā laikā. Taču vēlāk Zvaigžņu kari nopelnīja miljardus. Ne vienmēr filmas panākumus ir iespējams prognozēt. Ir filmas, kas ar pāris miljonu budžetu nopelna simtiem miljonu. Parasti tās ir filmas, kurās netrūkst šausmu un mistikas.
Tieši tādas, kāda solās būt Warhunt...
Jā, tās ir ļoti komerciālas filmas. Warhunt būs vairāk mistikas nekā šausmu. Ļoti skaistas meitenes tēlos, dažādu valstu aktrises.
Filmas darbība noritēs nosacītajā Vācijā?
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 21.- 27. februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!