Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +9 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 31. oktobris
Valts, Rinalds, Rinalda

SestDienas salons

Siena starp sievietēm un vīriešiem © DIENA(72)

Stāsts nav tikai par sieviešu ordināciju, bet to, kā Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca savā vairākumā skatās uz lietām, – saka viens no sieviešu ordinācijas atbalstītājiem Rīgas Lutera draudzes virsmācītājs Linards Rozentāls, lūgts vērtēt plaši izskanējušos Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) 27.

Mati galu galā ataug © DIENA(58)

Kad Solvita Āboltiņa savu neiešanu premjeros uzreiz pēc Valda Dombrovska demisijas skaidro ar to, ka toreiz vajadzējis kontinuitāti, bet viņa esot pavisam cita stila vadītāja nekā Dombrovskis, viņai ir pilnīga taisnība – intervējot Dombrovski, cerības sagaidīt jelkādus signālus, kas apliecinātu, ka viņā mājo arī emocijas, bija veltas.

Štrobinderi: Tēva un dēla olimpiskais sapnis © DIENA(1)

Dažus mēnešus pēc  dēla piedzimšanas  1992. gadā šķēpmetējs Mārcis Štrobinders pārstāvēja Latviju  pirmajās vasaras olimpiskajās spēlēs pēc valsts neatkarības atgūšanas. Pērn  Rīgas kausos viņa dēls Rolands šķēpu aizmeta pietiekami tālu, lai varētu doties uz Rio.

Domāju, ka uz Rīgu nekad nebraukšu © DIENA(8)

Bestsellera Jelgava 94 autors Jānis Joņevs izbauda starptautisku atzinību, pārvar "vienas grāmatas autora" sindromu un izrādē Rīga. Urbānie mīti atklāj pārsteidzošas lietas cilvēku atmiņā.

Igauņu teātra māksliniece, kura runā latviski un visu dara pati © DIENA

Galvenais, lai ir ko teikt, saka igauņu teātra māksliniece Renate Kērda, kuru ar Latviju saista ne tikai nule tapušās Laulības dzīves ainas Dailes teātrī, bet arī saknes, jo mamma ir latviete. Kērdai patīk traģikomisma līdzsvars un absurda piekodiens gan dzīvē, gan mākslā un, lai gan Dailes jauniestudējumā viņa veido horeogrāfiju, parasti pilnīgi visu teātrī dara pati.

Svarīgi redzēt klātienē. Grupa Jazzatomy muzejā Ebreji Latvijā © DIENA(1)

Savulaik, pati, strādājot šai muzejā, spēlējusi tur esošo flīģeli un klausījusies ģimeņu stāstus, Pieneņu vīna soliste Evilena Protektore Muzeju naktī, 21. maijā, ar savu jauno grupu Jazzatomy pieskandinās muzeju Ebreji Latvijā, lai apmeklētājiem vēstītu par daudzpusīgo ebreju kultūru, kurā svētkos nekas nenotiekot mierīgi.

Esam mazi, bet ļoti smukiņi © DIENA(9)

Latvijas Kultūras akadēmijas 25 gadu jubilejā tās rektore, kultūras teorētiķe Rūta Muktupāvela stāsta, par ko viņa brīnās rektora amatā, kliedē stereotipus par bezdarbnieku ražošanu un paredz latviešu atgriešanos senču mājās.Šodien, 20. maijā, kulturālākā un jautrākā vieta Latvijā būs Maskačkā, Ludzas ielā 24.

Inga Gaile: Puikas neraud, meitenes nebauda © DIENA(87)

Par kleitām, seksu, mīlestību, dusmām un varu. Savulaik stiprās sievietes lomu rakstniece Inga Gaile negribēja, tomēr tagad kļuvusi par galveno Latvijas feministi un uzsver – visi sūdi atkāpjas, ja ir mīlestība.

Laura groza operu © DIENA(23)

Teātra jomas speciālisti zina teikt, ka Latvijā ir divi spoži režisori, ar kuriem aktieriem ir bīstami strādāt, – Vladislavs Nastavševs un Laura Groza-Ķibere. Nastavševs mēģinājumos ārdoties, lamājoties un sagādājot aktieriem garīgas ciešanas. Groza-Ķibere neārdās un nelamājas, bet pēc viņas izrādēm aktieriem ir nācies meklēt fizioterapeita palīdzību, lai dziedētu izrādēs gūtās traumas.

Strads konservos un dzīvajā © DIENA(21)

Viens no Valmieras teātra labākajiem aktieriem Imants Strads gatavojas viesizrādēm rīgā un nezina, ar ko beigsies seriāls Saplēstā krūze, kurā viņš spēlē krodzinieku Kārli.

Brūces var sadziedēt © DIENA(16)

Rundāles pils saimnieks Imants Lancmanis par Lestenes baznīcas augšāmcelšanos, karu neizbēgamību un latviešu izredzēm.Nacionāls simbols, kurā ir viss kopā: Latvijas vēsture, māksla, pagātne skaistā, pagātne drūmā, pagātne briesmīgā, simbols, uz kura pamata redzams, ka brūces var sadziedēt, - tā Imants Lancmanis vērtē XVIII gadsimta sākumā uzcelto Lestenes baznīcu, Kurzemes baroka sakrālās celtniecības krāšņāko pieminekli.

Tumšais laiks - visam cilvēcīgajam © DIENA(1)

Neaizmirsti 19. martā laikā no plkst. 20:30 līdz 21:30 izslēgt gaismu, jo jau desmito reizi visā pasaulē notiks vides akcija Zemes stunda. Atbalstot akciju, šajā laikā ar koncertu MiiT Coffee Rīgā uzstāsies arī dziesminieks Kārlis Kazāks.

Negribu skatīties svešā guļamistabā © DIENA(12)

Jau piecpadsmito gadu Diena piešķir savu gada balvu kultūrā. 2001. gadā iedibinātās balvas – Zelta kartupeļa – autors ir viens no mūsu izcilākajiem tēlniekiem, vecākais no tēlnieku brāļiem Panteļejeviem – Gļebs Panteļejevs (1965). 2003. gadā tapušo piemiņas zīmi Melnais slieksnis pie čekas mājas Stabu ielā un 2006.

Krievijas politologs Oreškins: No Putina ir jāpiesargās, bet nav jābaidās © DIENA(53)

"Savas politiskās trajektorijas lejupejošajā posmā Putins kļūst īpaši bīstams, jo vairāk par visu baidās zaudēt varu, kas viņam ir drošības sinonīms. Par atslēgas vārdu kļūst neprognozējamība," – tā rakstījis Krievijas politologs, radiostacijā _Eho Moskvi _bieži dzirdamais Dmitrijs Oreškins, piebilzdams, ka nevajag arī pārvērtēt Putina iespējas.

Pastars: Labāk izvēlos pārstāvēt biznesu pret valsti, nevis valsti pret veciem ļaudīm © DIENA(60)

Steidzamības institūti likumdošanas procesā bija Balvos uzaugušā Latvjas Universitātes Juridiskās fakultātes studenta Edgara Pastara (34) pirmā pētniecisko rakstu tēma 2002. gadā. Līdz šodienai, kad Valsts prezidenta slimības sakarā minētā tēma aktualizējusies, Pastars ir paguvis kļūt par atzītu konstitucionālo tiesību ekspertu, vairāku grāmatu autoru, iepazīt Latvijas valsts funkcionēšanas sistēmu no iekšpuses, strādājot visās trijās varās (tostarp Saburovas lietā cīnoties pret pašu Andri Grūtupu, no kura vēlāk saņēmis atzinību darba piedāvājuma veidā), kā arī kļūt par vienu no tiem, kuru aiziešana no valsts pārvaldes uz pretējās puses ierakumiem (šobrīd Pastars ir vecākais jurists zvērinātu advokātu birojā Cobalt, vienā no lielākajiem šādiem birojiem Baltijā) aktualizējusi šādu pāriešanu tiesiska regulējuma nepilnības.

Abinieks dīķī blenž uz kalnu © DIENA(16)

Tas, ka mēs dzīvojam vienkāršotu "lielo virsrakstu" laikmetā, ietekmē arī zinātni. Publika no zinātnes gaida ne tikai Atklājumus, bet Pārsteidzošus Atklājumus. Turklāt tā servētus, lai mistiskais ierindas nodokļu maksātājs saprot, kāds viņam no tā visa labums. Latvijā grūtā, varētu pat teikt – riskantā, zinātnes skaidrotāja, popularizētāja loma tikusi kvantu fiziķim, LU asociētajam profesoram Vjačeslavam Kaščejevam.

Elīna Vaska: Būtu gribējies vairāk paraudāt © DIENA(29)

Visu filmu vēl neesmu redzējusi – janvāra beigās notikušajā intervijā pāris reižu atgādina Elīna Vaska. Filmu viņa redzēšot tikai 14. februārī, kad Berlīnes Starptautiskā kinofestivāla ietvaros notiks tās – režisora Renāra Vimbas debijas spēlfilmas Es esmu šeit – pasaules pirmizrāde. Noskatoties filmu, ir acīmredzams, ka viens no tās veiksmes iemesliem ir galvenās varones tēlojums.