SestDienas salons / Diena / SestDienas salons / Diena

Tikai atnesiet neatkarību! © DIENA (39)

Izvēloties Tautas frontes kandidātus vēlēšanām, gandrīz vai galvenais kritērijs bija drosme – vai kandidāts nebaidīsies nobalsot par neatkarību, jo nekādus tūlītējus labumus šis balsojums nesolīja, toties iespēja tikt labākajā gadījumā aizsūtītam uz vēsākām zemēm gan nebija izslēdzama. Nākamais kritērijs bija spēja uzrakstīt likumus, jo tos mēs rakstījām no jauna, – notikumus pirms 1990. gada 4. maija atceras Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns.

Uguns, kurā nevajag skatīties © DIENA

Cilvēku atmiņa ir īsa, runājot par Parīzes Dievmātes katedrāles degšanu, ko dažs labs paguva nokrustīt par simbolisku "vecās Eiropas" nodegšanu, saka arhitektu biroja SIA Konvents vadītājs kopš 1993. gada, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes eksperts Pēteris Blūms un atgādina citas lielas, bet jau stipri aizmirstas ugunsnelaimes kultūras pieminekļos.

Neapgrūtināt sevi ar depi © DIENA (5)

Mēs esam krietna tauta, un, ja cits citu vairāk slavētu, tas kļūtu populārāk, ir pārliecināta reklāmas speciāliste Una Rozenbauma (39), kura stāsta arī par to, kāpēc ir feministe un kāpēc četri bērni viņai netraucē būt priekšniecei.

Neatņemsim internetu, ja pastučīsiet © DIENA (25)

Režisors Alvis Hermanis par to, kāpēc viņa aktieri uzzinājuši vairāk nekā īstā VDK izpētes komisija, par izšķirošo etīdi izrādes Vēstures izpētes komisija tapšanā un par tiem, kurus nevar nospiest uz ceļiem.

Dzīves glezna ar Kazu fonā © DIENA (6)

Uzņēmusi filmu Kaza kāpa debesīs par Kazas paaudzi, kinorežisore Laima Žurgina stāsta par to, kāpēc pēckara bērni grib labi ģērbties un skaisti izskatīties, par atvainošanos Jurim Zvirgzdiņam un par dvēseles pieredzes nozīmi.

Zīmju analītiķis ēterā. Saruna ar jauno LTV vadītāju © DIENA (20)

LTV jaunais valdes vadītājs Einārs Giels šajā amatā vēlējies nokļūt jau vairākus gadus un šoreiz dažādas zīmes vēl pirms konkursa rezultātu paziņošanas ļāvušas būt pārliecinātam, ka amats ir rokā.

Labāk tērēt filmai nekā tankam © DIENA (3)

1949. gada deportācijām veltītās mākslas filmas Pelni sniegā producents Žilvins Naujoks par to, kāpēc viņš netaisa filmas, kuras neviens neskatās, kāpēc baltiešu trimdai vēsture rūp vairāk nekā dzimtenē palikušajiem, un par Austrumeiropas akcentu.

Par spīti lauksaimniecībai un Āfrikai. Saruna ar ornitologu Aināru Auniņu © DIENA (5)

Ornitologs Ainārs Auniņš par gājputnu pavasara migrāciju, to, kā 1949. gada deportācija ietekmēja arī putnus, kāpēc senāk zāle bija zaļāka un kuri gājputni jāredz un jādzird, kamēr tie pie mums vēl ir.

Mums viss ātri apnīk © DIENA (8)

Cimdara labā roka Kristīne Bērziņa par kandidēšanu uz Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatu, demokrātijas vecmodīgumu un to, kāpēc e-vēlēšanas nepalielina balsojušo procentu.

Sievišķīgi un vienlīdzīgi. Saruna ar Ināru Kehri © DIENA

Kā pirmā mēģinājusi mainīt cirka virzienu Rīgā, Ināra Kehre (31) tagad profesionālās lietas uz kādu laiku atstās kolēģu ziņā, lai ļautos personīgās dzīves pagriezieniem. Sarunā ar SestDienu viņa stāsta gan par ģimeni un darbu, sieviešu spēku un vienlīdzības svarīgumu, gan savas ietekmes apzināšanos un neiesaistīšanos citu cīņās

Ar pistolēm pa Rīgas jumtiem © DIENA (1)

Režisors Gatis Šmits par 1906. gada izaicinājumu, lasītprasmes nesto postu Latvijas laukos un terorismu Rīgā

Mūsu sāpju loģika © DIENA (14)

Pētnieks Deniss Hanovs bažījas, ka, atražojot stereotipus un nepārvarot vēsturiskās traumas, mēs turpinām Latvijas iedzīvotāju nesaprašanās ciklu un ignorējam svarīgākos jautājumus.

Herberts Cukurs bija bad boy. Saruna ar vēsturnieku Uldi Neiburgu © DIENA (106)

"Herberts Cukurs ir spilgts piemērs tam, cik sarežģīta ir Otrā pasaules kara vēsture Latvijā. Tāds viņš arī paliks," intervijā Egīlam Zirnim pauž vēsturnieks Uldis Neiburgs.

Lai vienojas koalīcija. Saruna ar Egilu Levitu © DIENA (106)

Grāmatas Valstsgriba autors Egils Levits par centrālo jēdzienu valsts kontekstā, Latvijas izaicinājumiem XXI gadsimtā, diviem provinciālismiem un plūdlīniju cilvēka risku.

Diezgan maz runājam par to, kas notiek politikā un sabiedrībā, politikas idejiskā un ideoloģiskā odere mums ir sadilusi – šādu pirmajā brīdī it kā paradoksālu secinājumu izsaka Latvijas Universitātes prorektors sociālo un tiesību zinātņu jomā, politologs Jānis Ikstens. Un savam apgalvojumam min piemēru, ka Ungārijas premjers Viktors Orbans nupat nācis klajā ar ideju, ka četru bērnu māmiņām nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Jaunā Rīga teātra (JRT) aktrise Elita Kļaviņa pabeigusi režijas studijas Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālajā filmu skolā, un nule kā uz ekrāniem nonākusi - viņas dokumentālā filma Zorjana Horobraja (2019). Viņas izpētes objekts – mūsdienu cilvēks un dzīve. Līdzību ar savu domubiedru – JRT aktieru ansambļa un Alvja Hermaņa – attīstīto latviešu dzīvesstāstu žanru režisore nenoliedz un apzinās, ka sekos salīdzinājumi un paralēļu vilkšana, tomēr, uzlūkojot Horobraju jeb Drosmīgo ģimeni, neapzināti šī metode bijusi klātesoša. "Man tā ir absolūtā definīcija: rūpīga izpēte, lai iznāktu no sterilās vides, teātra un pašas galvas, dodoties pie cilvēkiem," viņa saka.

Izdevusi grāmatu par Rietumu pasauli modernajos laikos, vēsturniece Lilita Zemīte stāsta par modi vēsturē, par to, kāpēc nav iespējams prognozēt nākotni un kura Latvijas vēsturiskā novada faktiski vairs nav.

Nevarētu teikt, ka ikdienā Dienā mums ar vienu no KDi vadītājām, kultūras žurnālisti un teātra kritiķi Undīni Adamaiti, nebūtu laika parunāt, es ne reizi vien pēc kādas izrādes noskatīšanās aplaimoju viņu ar saviem kategoriskajiem spriedumiem, un viņa mani uzklausa pacietīgi kā dakteris slimnieku, kurš viņam klāsta internetā atrastās atziņas par to, kā viņa slimība būtu jāārstē. Tomēr Normunda Naumaņa balvas piešķiršana ir labs iegansts parunāt vairāk gan par teātri, gan Undīni pašu. Kritiķu prestižs Latvijā tagad ir cēlies – tāds ir viens no secinājumiem, kas radās mūsu sarunā. Man viens no atklājumiem bija Undīnes stāstītais, ka skolas laikā viņa vienubrīd Darela iespaidā gribējusi kļūt par zooloģi.

Par mūsdienu igauņu literatūras klasiķi dēvētā Andrusa Kivirehka (48) darbos par joku plēsējiem pārtop čūskuvārdos šņācošas odzes, dievs ar mazo burtu un nacionālisma saknenis Ivans Vāvere. Tomēr, pēc rakstnieka domām, humoru analizēt nevajag.

Stājusies Imanta Lancmaņa vietā, Rundāles pils muzeja jaunā direktore Laura Lūse aicina pils atmosfēru izbaudīt ziemā, stāsta, ko pilī darīs nākamos 40 gadus un kāpēc viņa negribētu dzīvot citos laikos.

Šodien