Tēma / Diena / Tēma / Diena

Parādi attieksmi! © DIENA

Kad gribas pateikt kādu treknāku vārdu, bet tā taču nav pieņemts, uzvelc zeķes vai T kreklu ar pavisam nevainīgu dzelteno vannas pīlīti, kas lepni saka vienu no zināmākajiem lamuvārdiem pasaulē... Citiem vārdiem sakot, šis būs stāsts par to, kad vairs nav ko zaudēt, jeb diviem radošiem ukraiņu uzņēmējiem, kuru dzīvi jau otro reizi krasi mainījusi Krievijas agresija.

Sāpju ceļi © DIENA

Katra ukraiņu bēgļa stāsts ir ļoti personisks, taču ir arī daudz kopīgā: sašutums par Krievijas izraisīto karu, sāpes par bojāgājušajiem, izpostītajām pilsētām un ciemiem, bažas par Ukrainā palikušajiem tuviniekiem un draugiem, patiesa savas valsts mīlestība, lepnums par prezidentu Volodimiru Zelenski un cerība uz mieru un iespēju atgriezties mājās – pat tad, ja no tām būs palikušas tikai drupas.

April! April! © DIENA

1. aprīlis daudzās pasaules valstīs tiek atzīmēts kā Joku diena, un savulaik uz nebēdu jokoja arī visā pasaulē zināmas avīzes, radio un televīzijas. Taču nu laiki ir mainījušies, un medijiem jābūt piesardzīgākiem.

Sadiedza par šauru © DIENA

Latviešu valodas lomas stiprināšana jo īpaši aktuāla kļuvusi šajos ģeopolitiskajos apstākļos. Valdības koalīciju partijas vienojušās par sešu gadu pāreju pilnībā uz mācībām latviešu valodā arī mazākumtautību skolās. Tikmēr skolotāji aicina ar likuma spēku noteikt arī to, ka latviešu valodu un literatūru vidusskolā mācās trīs gadus. Patlaban jaunais mācību saturs, kas no 1. septembra ienāks visās klasēs, paredz: latviešu valodu un literatūru 12. klasē apgūst tikai tie, kuri šos priekšmetus izvēlas kā padziļināto kursu.

Putina pašdestrukcijas grūtniecība © DIENA

Politologs Andris Sprūds par Eiropas 11. septembri, Krievijas Putinu un viņa kara iespējamajiem scenārijiem.

Šika nesabojāts © DIENA

Nereti vecām, vēsturiskām ēkām pašvaldībās ir divējāda pieeja: atjaunot dārgi un vērienīgi vai arī noskatīties, kā tās lēnām iet bojā. Taču vietā vienmēr ir uzdot jautājumu – noteicošā tiešām ir nauda vai tomēr cilvēku aktivitāte un vēlme uz visu paskatīties plašāk?

No Čornobiļas radiācija nenāks © DIENA

Fiziķis Visvaldis Grāveris par karadarbības skartajām Ukrainas atomelektrostacijām, radiācijas baiļu izcelsmi un par lētāko veidu, kā ražot dārgu elektrību.

Atjaunot nedrīkst nojaukt © DIENA

Kā būsit pārliecinājušies jau citos šīs sērijas rakstos, arī Jaunā Eiropas Bauhaus sakarā daudz minētais vārds "ilgtspēja" ne vienmēr nozīmē tikai jaunus un par vecajiem labākus materiālus. Tieši otrādi – vispirms tas nozīmē cieņu pret šo "veco" un tā integrēšanu mūsdienīgā vidē, padarot par modernu un iepūšot jaunu dzīvi arī tajā, ko kāds varbūt jau norakstījis kā degradētu un neatjaunojamu. Un, kā rāda Lodzas piemērs, vesela pilsēta tā var iegūt ne tikai sakārtotus kvartālus un drošu vidi iedzīvotājiem, bet pat savu vizītkarti un to īpašo rozīnīti, ar ko izcelties citu pilsētu vidū.

Izdomāto faktu pasaulē © DIENA

Krievija likvidējusi neatkarīgos medijus. Portāla Meduza vadītāja Gaļina Timčenko saka: atbildi uz to, kāds procents Krievijas iedzīvotāju atbalsta Putinu, mēs nezinām.

Agresoriem sarkanā kartīte © DIENA

Par bargām sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas sportistiem vienojusies sporta saime. Vēl olimpiskajā Pekinā bija iespēja startēt kā olimpiskajiem atlētiem no Krievijas, toties turpmāk ar dažiem izņēmumiem starptautiskās sacensības risināsies bez Krievijas un Baltkrievijas atlētiem.

Karš. Arī kultūrā © DIENA

Krievijas agresija Ukrainā novilkusi sarkanās līnijas arī mākslā, šoreiz neļaujot stāvēt malā nevienam – arī pasaulslaveniem mūziķiem nākas paust savu nostāju. Turklāt vairāki pazīstami mākslinieki pierādījuši, ka šādu izvēli, saglabājot stingru mugurkaulu, iespējams veikt ne tikai tiem, kam šajā situācijā nav ko zaudēt

No vārdiem pie darbiem © DIENA

No kafijas servīzes, kuras radīšanā izmantoti arī kafijas biezumi, līdz virtuālam ceļojumam ar bānīti – tā visa veidošanā iesaistīti Latvijas dizaineri, kuri, kaut ko jaunu radot, domā ne tikai par sava produkta izskatu, bet arī funkcionalitāti un ilgtspēju. Taču arī viņi uzsver: pārmaiņām vispirms jābūt domāšanā, un labākas vides radīšanā nepieciešams arī vietvaras un likumdevēju atbalsts.

Māksla uz sienām © DIENA

Atslēga ir cilvēkos, idejās un to paplašinātajā realitātē. Tā droši var teikt, klausoties stāstā par Kuldīgas Ielu mākslas festivāla rašanos, kas pilsētas mūrus padarījis krietni interesantākus un piesaistošākus. Lai arī pandēmijas sākums strauji licis mainīt taktiku, sākotnējā doma ir īstenojusies un ar to viss nebeigsies.

Darba vergi būt vairs negribam © DIENA

Kā pēc pandēmijas un tālākā nākotnē mainīsies darba dzīve? Jau tagad skaidrs: daudz kas no tā nebūs pēkšņi pārsteigumi, bet arī patlaban jūtamas likumsakarības.

Par Ukrainu kā Krievijas spēļu laukumu, Krievijas pazaudēto identitāti un zīriņu Latviju saruna ar drošības politikas pētnieci Žanetu Ozoliņu.

Uzskats, ka pilsētā ir vieta tikai mašīnām un betonam, bet pēc puķu smaržām un putnu treļļiem jābrauc uz laukiem, ir novecojis. Tagad pilsētās atrodami ne tikai atsevišķi koki un mazdārziņi, kas ne vienam vien pazīstami jau no senajiem padomju laikiem, bet arī veselas pļavas. Tās varētu kļūt par tādu kā mūsdienīgas pilsētvides simbolu, un pie to veidošanas ķērusies arī Rīga un citas pilsētas Latvijā.

Pērn vasarā Jēkabpilī tika atrasti divi reliģisko procesiju karogi, pareizticībā dēvēti par horugvijiem, – to krāšņais zelta izšuvums ir izteiksmīga vēsts no pagātnes gan par augstāko amata prasmi, gan toreizējās Jakobštates ciešajām saitēm ar impērijas augstāko aristokrātiju. Iespējams, tā ir cara ģimenes dāvana, bet pavisam skaidrs – unikālais izšuvums saglabājies no XIX gadsimta, kas tekstilijām ir ļoti cienījams vecums.

Ko nozīmē aprites ekonomika būvniecībā? Kā būvēt, lai pēc iespējas mazāk kaitētu apkārtējai videi, un kā arī būvniecības materiāliem dot ne tikai otro, bet varbūt pat trešo un ceturto dzīvi? Šie ir jautājumi, uz kuriem atbildes ne tikai teorijā, bet arī praksē jau kādu laiku meklē jaunā arhitekte Marija Katrīna Dambe.

Drukājiet naudu – zelts par to pateiks paldies! Tiesa, zelta vērtība šobrīd nemaz tik strauji vis neaug, lai gan cīņai ar pandēmiju naudas upes no valdību makiem plūst vēl treknākas nekā iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā. Kas nosaka zelta cenu? Tajā ir vērts ieguldīt, gatavojoties vecumdienām, un atstāt mantojumā? Varbūt labāk izvēlēties bitkoinus, dimantus vai mežu?

No durvju slēdzenēm bez atslēgas līdz ar balsi kontrolējamai vannai – katra nākamā sadzīves tehnikas paaudze ienes mūsu dzīvē kādu jaunu iespēju.

Šodien

Tēma