Tēma / Diena / Tēma / Diena

No vārdiem pie darbiem © DIENA

No kafijas servīzes, kuras radīšanā izmantoti arī kafijas biezumi, līdz virtuālam ceļojumam ar bānīti – tā visa veidošanā iesaistīti Latvijas dizaineri, kuri, kaut ko jaunu radot, domā ne tikai par sava produkta izskatu, bet arī funkcionalitāti un ilgtspēju. Taču arī viņi uzsver: pārmaiņām vispirms jābūt domāšanā, un labākas vides radīšanā nepieciešams arī vietvaras un likumdevēju atbalsts.

Māksla uz sienām © DIENA

Atslēga ir cilvēkos, idejās un to paplašinātajā realitātē. Tā droši var teikt, klausoties stāstā par Kuldīgas Ielu mākslas festivāla rašanos, kas pilsētas mūrus padarījis krietni interesantākus un piesaistošākus. Lai arī pandēmijas sākums strauji licis mainīt taktiku, sākotnējā doma ir īstenojusies un ar to viss nebeigsies.

Darba vergi būt vairs negribam © DIENA

Kā pēc pandēmijas un tālākā nākotnē mainīsies darba dzīve? Jau tagad skaidrs: daudz kas no tā nebūs pēkšņi pārsteigumi, bet arī patlaban jūtamas likumsakarības.

Spēle bez noteikumiem © DIENA

Par Ukrainu kā Krievijas spēļu laukumu, Krievijas pazaudēto identitāti un zīriņu Latviju saruna ar drošības politikas pētnieci Žanetu Ozoliņu.

Div’ pļaviņas es nopļāvu. Bet kāpēc pilsētā? © DIENA

Uzskats, ka pilsētā ir vieta tikai mašīnām un betonam, bet pēc puķu smaržām un putnu treļļiem jābrauc uz laukiem, ir novecojis. Tagad pilsētās atrodami ne tikai atsevišķi koki un mazdārziņi, kas ne vienam vien pazīstami jau no senajiem padomju laikiem, bet arī veselas pļavas. Tās varētu kļūt par tādu kā mūsdienīgas pilsētvides simbolu, un pie to veidošanas ķērusies arī Rīga un citas pilsētas Latvijā.

Skaistums pret grēku © DIENA

Pērn vasarā Jēkabpilī tika atrasti divi reliģisko procesiju karogi, pareizticībā dēvēti par horugvijiem, – to krāšņais zelta izšuvums ir izteiksmīga vēsts no pagātnes gan par augstāko amata prasmi, gan toreizējās Jakobštates ciešajām saitēm ar impērijas augstāko aristokrātiju. Iespējams, tā ir cara ģimenes dāvana, bet pavisam skaidrs – unikālais izšuvums saglabājies no XIX gadsimta, kas tekstilijām ir ļoti cienījams vecums.

Būvēt no izjauktā © DIENA

Ko nozīmē aprites ekonomika būvniecībā? Kā būvēt, lai pēc iespējas mazāk kaitētu apkārtējai videi, un kā arī būvniecības materiāliem dot ne tikai otro, bet varbūt pat trešo un ceturto dzīvi? Šie ir jautājumi, uz kuriem atbildes ne tikai teorijā, bet arī praksē jau kādu laiku meklē jaunā arhitekte Marija Katrīna Dambe.

Katram pa uncei © DIENA

Drukājiet naudu – zelts par to pateiks paldies! Tiesa, zelta vērtība šobrīd nemaz tik strauji vis neaug, lai gan cīņai ar pandēmiju naudas upes no valdību makiem plūst vēl treknākas nekā iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā. Kas nosaka zelta cenu? Tajā ir vērts ieguldīt, gatavojoties vecumdienām, un atstāt mantojumā? Varbūt labāk izvēlēties bitkoinus, dimantus vai mežu?

Vieds mājoklis © DIENA

No durvju slēdzenēm bez atslēgas līdz ar balsi kontrolējamai vannai – katra nākamā sadzīves tehnikas paaudze ienes mūsu dzīvē kādu jaunu iespēju.

Radio balsis no Amerikas © DIENA

Pirms 80 gadiem darbību ar pirmo pārraidi vācu valodā sāka radiostacija Amerikas balss, kuras mērķis Otrā pasaules kara laikā bija sniegt objektīvu informāciju cilvēkiem, kas dzīvoja nacistiskās Vācijas un tās sabiedroto kontrolētajās teritorijās.

Izdrukāti paneļi putniem © DIENA

Bites uz jumta, dārzi pilsētā, funkcionāls dizains un arhitektūra, kas iekļaujas apkārtējā ainavā. Tās ir tikai dažas no lietām, ko pārstāv Jaunais Eiropas Bauhaus, savienojot Eiropas zaļo kursu ar cilvēku dzīves telpu un pieredzi. SestDiena sāk rakstu sēriju par to, ko īsti tas nozīmē un vēl nozīmēs mūsu ikdienā un kur jau redzams apkārtnē.

Skaidrs kā bilde: latgalieši atkal priekšā © DIENA

Tapusi grāmata, kādas citiem novadiem vēl nav, – par Latgales fotogrāfiem no XIX gadsimta līdz mūsdienām.

Cūkas sirds © DIENA

Dzīvnieku orgānu pārstādīšana cilvēkam joprojām sarežģīta.

No sviesta bungas līdz pilsētai © DIENA

Arī šogad var doties dabā, ne tikai lai izbaudītu skaistās ainavas un atpūtu, bet vērīgāk ielūkotos apkārtnē, mēģinot pamanīt gada godā celtos putnus, dzīvniekus un augus. Turklāt šoreiz īpaša uzmanība pievērsta arī lielai daļai cilvēku ikdienā labi pazīstamai videi – pilsētai.

Vienota komanda bez galvenā trenera, Aparjodu dzimta un treniņu iespējas – kamaniņu sports Latvijā no bērniem līdz augstu sasniegumu sportam. Tieši kamaniņu braucēji uzlūkojami kā galvenie pretendenti uz medaļām olimpiskajās spēlēs Pekinā.

Nelieli, viegli izpildāmi un izmērāmi uzdevumi palīdzēs mainīt dzīves paradumus efektīvāk nekā ambiciozi solījumi.

Pēdējos gados jau bija piemirsies, kas ir īsta ziema, balti Ziemassvētki un piesniguši, neizbraucami ceļi. Šis gads to atgādināja, turklāt gluži kā skolas grāmatā – beidzot tas bija balts no abiem galiem un pa vidu zaļš.

Pandēmija arī 2021. gadā neļāva atslābt, taču, neskatoties uz tās diktētajiem ierobežojumiem, dzīve ritēja savu gaitu: nerima lielvaru cīņas, notika militāri apvērsumi, beidzās pasaulē ietekmīgu politiķu valdīšanas laiks, bet par klimata pārmaiņām atgādināja postošas un netipiskas dabas katastrofas. Un bez tā visa – šis gads vēl arī pavēris jaudīgu lappusi kosmosa izpētē

Pandēmijas dēļ ieviestie ierobežojumi maina gada nogales svētku tradīcijas, un tam talkā nāk arī klimata pārmaiņas.

Mežabrāļu pētnieks Zigmārs Turčinskis par savu jauno monogrāfiju Ziemeļlatgales Neatkarības vienība, to, kāpēc okupācijas varai noķert nacionālos partizānus kļuva arvien grūtāk, un par to, kad cilvēks mežā neslimo.

Šodien

Tēma