Senākās liecības par galda spēlēm atrodamas no vismaz 3500 gadiem p. m. ē. Senās Ēģiptes iedzīvotāji un tautas, kas apdzīvoja mūsdienu Irāku, jau tolaik īsināja laiku ar dažādām galda spēlēm. Viena no senākajām spēlēm, kas atrasta, jau vēlāk, XIX gs., nosaukta par Suņiem un šakāļiem. Lai gan spēles noteikumi nav īsti saglabājušies, zinātnieki atraduši vairākus tās komplektus. Tāpat senlaikos atrodami prototipi mūsdienu šaham, dambretei, domino un citām spēlēm.
Protams, nevar aizmirst arī tradicionālās kāršu spēles, kas savu popularitāti, šķiet, nekad nav zaudējušas, bet šobrīd, pateicoties interneta tiešraidēm, ieguvušas atkal jaunu elpu, un, piemēram, pokera turnīru skatīšanās kļūst par arvien izplatītāku nodarbi.
Māca izsaukt velnu
Gandrīz ikviena izklaides forma kādā brīdī ir saukta par kaitīgu un morāli maitājošu. Vai tās bijušas kinofilmas, radio, komiksi vai rokmūzika, mūsdienām tuvāk jau videospēles vai sociālie mediji. Vienmēr ir kāda sabiedrības daļa, kas uzskata, ka tieši šīs lietas ir vainojamas pie pagrimuma un jaunatnes samaitātības. Arī spēļu kārtīm azarta dēļ, kas tām nāk līdzi, ne vienmēr bijusi tā labākā slava. Tāpat dievbijīgāko cilvēku bažas vienmēr raisījusi pārāk dzīva iztēle un interese par okulto, tāpēc nav brīnums, ka 80. gados ASV par reliģisko grupu uzmanības objektu kļuva galda spēle Dungeons & Dragons (DnD). DnD tematika vijas ap fantāziju pasauli, kuru apdzīvo burvji, spoki, elfi, dažādas dievības, pūķi un neskaitāmi citi tēli, kas aizgūti no pasaules mitoloģijas. Ņemot vērā spēles tematiku, ASV kristiešu kopienās radās bažas, ka tā bērnus attālina no Dieva, ievilinot tos okultās praksēs (līdzīgas bažas pasaule piedzīvoja 2000. gados, kad Harija Potera grāmatas kļuva par dižpārdokli). Pastāvēja pat uzskats, ka spēle pamudina jauniešus uz pašnāvību.
Ar ko šī spēle ir tik īpaša? Pretēji dažādām citām līdziniecēm DnD notiek gandrīz tikai un vienīgi spēlētāju iztēlē. Ir spēles vadītājs, kurš vai nu pats ir izdomājis, vai izmanto jau gatavus stāstus. Viņš ir tas, kurš kontrolē pretiniekus un "spēles pasaules iedzīvotājus", bet pārējie, balstoties uz ļoti plaši aprakstītiem noteikumiem un sarunājoties, risina notikumus iztēlotajā pasaulē.
Varbūt tieši šī neizprotamā sēdēšana ap galdu, sarunājoties par dēmoniem un gariem, sabiedēja jauniešu vecākus. Kā raksta ASV medijs The New York Times, morālā panika DnD dēļ pieņēmās spēkā 1979. gadā, kad kāds 16 gadu vecs skolēns, kurš bija liels šīs spēles fans, pazuda. Pateicoties medijiem, spēlei tika pievērsta papildu uzmanība, līdz 1982.
gadā kāds cits skolēns, kurš arī aizrāvās ar šo spēli, izdarīja pašnāvību. Kad divus gadus vēlāk vēl kādi citi DnD fani pastrādāja slepkavību, daudziem galvenais vaininieks bija skaidrs – Dungeons & Dragons.
The New York Times gan noslēdz rakstu par morālo paniku, ironiski atgādinot, ka zinātniskās fantastikas autors H. G. Velss 1913. gadā radīja karadarbību simulējošu spēli, bet 1914. gadā izcēlās pasaules karš. "Jūs taču redzat sakarību?" ironizē izdevums.
Meklē idejas Latvijā
"Šobrīd galda spēles piedzīvo tādu kā renesansi," SestDienai atzīst spēļu uzņēmuma Brain Games vadītājs Egils Grasmanis. To apstiprina arī BBC, The Guardian, Forbes un citu pasaules mediju pēdējos gados publicētās ziņas, kas atsaucas uz pieaugošiem spēļu pārdošanas apjomiem. Pēdējos gados interese par spēlēm ir pieaugusi ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. Pārdoto spēļu apjomi palielinās.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 8. - 14. februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!