Tēma / Diena / Tēma / Diena

Ar vijoli Sīrijā © DIENA

Es savā naivajā prātā momentā atbildēju "jā" un par bailēm pat neaizdomājos, saka latviešu vijolniece Ilze Kirsanova (37). Aizvadītā gada nogalē viņa devās uz kara izpostīto Sīriju, lai piedalītos starptautiskā kultūras diplomātijas programmā, kuras mērķis ir kara izpostītā kultūras mantojuma atjaunošana un saglabāšana.

Kāpēc pele dzīva © DIENA

Grāmata pelēkos audekla vākos ar zelta burtiem ir viena no pagājušā, simtgades gada nogalē iznākušajām īpašajām grāmatām. Vairāk nekā 300 šķirkļos no "ābeles" līdz "žubei" te skaidrota latviešu tautasdziesmās sastopamo vārdu nozīme. Gan ne visu – Dainu kodeksa autore, literatūrzinātniece un politiķe Janīna Kursīte, latviešu tautasdziesmas pēta jau gandrīz 40 gadu un ir secinājusi, ka šīs tēmas pilnīgai aptveršanai ar viena cilvēka mūžu ir par maz. Tāpēc grāmatā ir atstāti arī "neaizsieti mezgli", kas var ieinteresēt nākamos pētniekus.

Gribētos, lai tas tik joks © DIENA (1)

Gandrīz vienlaikus ap gadumiju slēdz divus mūzikas cienītāju vidū ļoti populārus bārus Vecrīgā – Krogu Aptieka un I Love You. Nekas šai pasaulē nav mūžīgs.

Biedējošie E un citas piedevas © DIENA (6)

Noslēdzot rakstu sēriju par to, ko ikdienā ēdam, SestDiena mēģina viest skaidrību sarežģītajā piedevu pasaulē. Ko tās īsti nozīmē, un kam to garajā sarakstā būtu jāpievērš uzmanība? Tātad – ko apēdam līdz ar košāku produkta krāsu vai smalkāku smaržu.

Mākslīgais intelekts starp mums © DIENA (13)

Lai gan ar mākslīgo intelektu nereti lielai daļai sabiedrības saistās fantastikas filmās redzētie roboti un datori, kas pārņem pasauli, īstenība ir daudz vienmuļāka, kaut vienlaikus arī vairāk biedējoša – šīs sistēmas jau kontrolē neskaitāmus mūsu ikdienas aspektus un nākotnē ieņems arvien lielāku lomu.

Aukstuma viļņi un vasaras prognozes © DIENA (5)

Pagājušais gads bija vasara. Vismaz man šķiet, ka 2018. gada laikapstākļos tikpat kā viss bija par un ap vasaru. Pirmkārt, jau tāpēc, ka tā tika īpaši gaidīta, jo 2017. gadā vasaras vietā dabas māte (kas dažkārt ir ļauna sieviete) mums bija sagādājusi nebeidzamu lietus sezonu. Gaidas piepildījās. Vasara sākās jau maijā un beidzās… emocionāli šķiet, ka tikai oktobrī, jo vēl mēneša vidū, braucot dabā apbrīnot zelta rudeni, temperatūra pēcpusdienās sasniedza +20 grādu. Un skaidrs – ja ziemeļniekiem iedod pusgadu garu vasaru, tad citu tematu, par ko domāt, nemaz nav.

Simtgades vēlēšanas un karstums © DIENA (6)

Aizejošais 2018. gads bijis gandrīz interesants. Brazīlijā prātu izkūkojis Bolsonaro kļuvis par prezidentu, Polijā dažu pilsētu vadību izdevies pārņemt liberāliem spēkiem, vasarā bijis karsti visur, un nekad iepriekš cilvēki apkārt netika runājuši par to, vai šīs tad ir tās daudz piesauktās klimata pārmaiņas

Par baltiem krekliem un partizāniem © DIENA (74)

Latvietim šajā simtgadē patiesībā bijusi tāda partizāna dzīve. Ko tas nozīmē? Ne tik daudz, ka mēs esam kaut kādā cīņas laukā (lai gan arī to), bet vairāk to, ka partizāns dzīvo neziņā par nākotni. Viņš dzīvo ļoti nedrošos, neskaidros apstākļos, un tajos viņam jātiek galā ar paša uzņēmību, drosmi un oriģinalitāti. Tas mūs labi raksturojis visu šo simtgadi.

Pašiem savas mandalas © DIENA (8)

Kad visos stūros manāmi mudinājumi aizņemties, lai sapirktos svētku dāvanas un cienastu, protams, Ziemassvētki var nogurdināt jau pirms to sākuma. Taču patiesībā tie ir svētki, kuri vairāk nekā jebkuri citi piedāvā iespēju svinēt dažādi – Kristus piedzimšana, saulgrieži, mileniāļu ballīte, ģimenes kopā sanākšana vai vienkārši vairāk brīvdienu. SestDiena viesojās Koknesē, kur apkaimes tradicionālās kultūras uzturētāji regulāri tiekas, lai gatavotos un svinētu latviskā garā, atgādinot par šīm zināšanām arī citiem.

Mīlestības pēcvārds © DIENA (75)

Šis viennozīmīgi bijis būtisks, trauksmains gads pasaulē, bet jo īpaši mums šeit Latvijā, jo esam pārkāpuši simt gadu slieksni, esam piedzīvojuši ilgāko Latvijas kā neatkarīgas valsts periodu. Tāpat esam pārdzīvojuši kaislību pilnu svētku laiku. Divtūkstošastoņpadsmitais arī manā personīgajā pieredzē noteikti bijis nesalīdzināms ar iepriekšējiem. Man šis bija 19. novembra gads. Vienpadsmit tā mēnešus es veltīju darbam, kurš palīdzēja sastapt visdedzīgākos domubiedrus, gads, kurš sildīja priecīgās priekšnojautās par gaidāmo sastapšanos ar Latvijas gadu simtu mijas latvieti, darbam, kurš palīdzēja piedzimt būtiskākajam, visilgāk lolotajam koncertam manā mūžā – Mīlestības vārdā. 18+. Lieki teikt, ka to, kas notika pēc šī koncerta, nebija iespējams iztēloties visskaudrākajos sapņos. Tas bija ļoti sāpīgi.

Pastāvēs, kas pārvērtīsies © DIENA (3)

Ne visur, kur savulaik slēgta skola, tagad valda klusums. Ir vietas, kurām dota atdzimšanas iespēja un kur mācību iestādi izdevies pārveidot tā, lai uz to pat būtu gribētāju rinda. Noslēdzot projektu Bez skolas, SestDiena meklē atbildi, kas ir šo vietu veiksmes atslēga un vai to iespējams izmantot arī citur.

Dziestošo rītu pusē © DIENA (10)

Iznīcinot lauku skolu, iznīcinām kultūras un sociālo vidi. Skola ir kā saturošais elements, kas uztur visu pagasta dzīvi. Tā par mazo skolu nozīmi saka Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka. "Skola tā ir dzīvība, aizsardzības funkcija, jo visus svešos uzreiz redzam," viņa turpina. Apmeklējot trīs slēgtās pierobežas skolas Kārsavas novadā, SestDiena šim viedoklim guva tiešu apliecinājumu.

Krāna un citi ūdeņi © DIENA (2)

SestDiena nu jau ilgāku laiku pēta mītus saistībā ar pārtiku. Un to mums, kā jau māņticīgai tautai, izrādās, ir gana. Arī pati nozare ir pateicīga: plaša izvēle, liels tirgus, daudz dažādu noteikumu un – pats galvenais – cilvēkiem ir tiesības katram uz savu patiesību, kas ir garšīgi. Atbilžu uz jautājumu, kas ir veselīgi, varētu būt mazāk, bet arī tur ir iespējamas variācijas. Tomēr diez vai kāds šaubās, ka mums visiem nepieciešams ūdens, un rosinātu šo dziru aizvietot, piemēram, ar visdabiskāko ogu sulu vai vegāno pienu

Otrā atdzimšana © DIENA (5)

Arī ārpus galvaspilsētas simtkilometru loka dzīvība ir iespējama, ja vien tajā investē un pie tā strādā, ir pārliecināti apņēmīgi cilvēki Rēzeknes novadā. Lai arī šeit jau pirmajā lielajā vilnī ne viena vien skola likvidēta, rokas nav nolaistas un tiek kalti dažādi nākotnes plāni.

No altārgleznas bijušās skolas zālītē līdz mūra plītij virtuvē un vēža izbāznim, kas atceļojis pa jūras ceļiem, – tas ir kā ceļojums laikā. Turpinot pētīt, kas notiek ar vietām, kur slēgtas skolas, SestDiena devās arī uz diviem Sēlijas ciemiem – Dvieti un Elkšņiem.

Latvijas brīvvalsts izsaucēji – arī tā presē dēvēti tie 39 cilvēki, kuri, īstenojot latviešu tautas pašnoteikšanās tiesības, 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas Republiku. Tuvojoties mūsu valsts simtgadei, lielu publikas interesi ir izpelnījusies 68 Latvijas muzeju (vairāk nekā puse no visiem reģistrētajiem muzejiem) veidotā un šāgada maijā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) atklātā izstāde Latvijas gadsimts, kas būs apskatāma līdz 2021. gadam. Tajā īpaša vieta, protams, veltīta arī pašam proklamēšanas aktam un tā dalībniekiem. 16. novembrī muzejā tiek atvērta grāmata Latvijas valsts dibinātāji – biogrāfisko eseju krājums par valsts dibinātājiem, Latvijas Tautas padomes 39 locekļiem.

Zemessardze – skaitliski lielākā Nacionālo bruņoto spēku struktūra – vieno tos savas zemes patriotus, kuri gatavi ziedot no darba un mācībām brīvo laiku dienestam.

Iedzīvotāji turpina pamest lauku pagastus, demogrāfiskā situācija nav iepriecinoša, uzņēmējdarbība neattīstās. To var secināt par atsevišķiem Kurzemes pagastiem, laikrakstam Diena un žurnālam SestDiena sākot rakstu sēriju par vietām, kur 2009. gadā tika slēgtas skolas. Lai gan šis pētījums varētu apgāzt teicienu "daba nemīl tukšumu", jānorāda – aina nav tik drūma, jo, par spīti vispārējām tendencēm Latvijas laukos, katrā vietā ir aktīvisti, kas vietai aiziet postā neļaus, un dažviet pat esot jūtama paaudžu nomaiņa.

Pētot, kas noticis ar vietām, kur slēgtas skolas, SestDiena devās uz trim Kurzemes ciemiem – Usmu, Sermīti un Vecpili –, kur šāds lēmums pieņemts gandrīz pirms desmit gadiem

Uzturs ir tēma, par ko var strīdēties sirsnīgi un ilgi, – mīti, pilsētas leģendas un karstas diskusijas garantētas līdz rītam. Lai tos kliedētu un ieviestu kaut nelielu skaidrību tajā, cik veselīgi vai – gluži otrādi – neveselīgi ir veikalā nopērkamie pamatprodukti, SestDiena turpina rakstu sēriju par pārtiku, ko ikdienā lietojam.

Skolas Latvijā tiek likvidētas katru gadu. Kopš 1991./1992. mācību gada skolu skaits Latvijā ir samazinājies par piektdaļu, bet salīdzinājumā ar 1996./1997. mācību gadu, kad Latvijā reģistrēts lielākais skolu skaits, tas ir samazinājies pat par 30%, iepriekš, atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, vēstīja aģentūra LETA. Taču pirmo lielo skolu slēgšanas vilni piedzīvojām 2009. gadā – ekonomikas krīzes sākumā. Togad pašvaldības lēma par 57 skolu slēgšanu, vēl daudzām skolām samazināja izglītības pakāpi, piemēram, pamatskolas kļuva par sākumskolām, daudzas izglītības iestādes apvienoja.

Šodien

Tēma