Deviņdesmitajos gados, kad netālu no manām mājām Pļavniekos tika atvērts makdonalds, ieejot tualetē, blenzu kā auns uz vārtiem. Tāda tīrība! Nesmird! Jauni podi! Nospriedu: tad, kad lielai daļai iedzīvotāju būs šādas tualetes mājās, Latvija būs pārtikusi valsts. Gandrīz visu skolas laiku vispār neapmeklēju skolas dāmistabas, jo tās bija smirdīgas un aukstas. Desmitajā klasē, kad izremontēja, gan gāju labprāt – tā bija kļuvusi par teju pievilcīgāko vietu visā ēkā. Gandrīz kā tāds parklets. Ir pagājuši gadu desmiti. Skolas izskatās normāli daudzviet, un minētā restorāna tualetes tiešām īpaši neizceļas ar savu tīrību, un lielākā daļa ļaužu var atļauties lietas, kas deviņdesmitajos gados rādījās tikai pārdrošākajos sapņos. Normāla tualete ir kļuvusi par normu. Bet vai vienmēr pie tādas var normāli tikt?
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 30. jūlija - 5. augusta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!