Tēma / Diena / Tēma / Diena

Bada un apetītes stāvokļi © DIENA (3)

Katrai desmitgadei ir savi tēli. Vēl gluži nesen 90. gadu sajūtu ar tad tik ierasto amatpersonu un kriminālo aprindu pārstāvju rēķinu kārtošanu, sīkmanīgu pelēko bandītismu un reketu atmiņā atsauca notikumi tepat Rīgā. Vienlaikus nejauši un naivi šajā juceklīgajā brutalitātē ierakstās Oskara Rupenheita nupat izrādītais Kriminālās ekselences fonds (2018) kā 70. gadu vizualitātes un 90. gadu kriminālās vides kariķējuma sajaukums.

Vegāniskais lēciens © DIENA (22)

Visā pasaulē pieprasījums pēc veģetāriešiem un vegāniem domātiem produktiem aug. Vai varētu būt, ka kādreiz it kā marginālajām kustībām ir potenciāls kļūt par vairākumu?

Mākslu un kailus ķermeņus visiem! © DIENA (2)

Leģendu par mākslinieku bohēmu netrūkst nekur pasaulē, bet nu ideja par kopā sanākšanu, lai neformālos apstākļos trenētos skicēt modeļus, daudzviet atdzimusi jaunā veidolā – ne vienā vien valstī veidojas tā dēvētās Dzer un zīmē komūnas. Kopš gada sākuma viena no tām uzsākusi darbību arī Rīgā, aicinot jebkuru uzdrošināties ņemt rokā zīmuli un atklāt sevī talantu.

Kronis pašu rokām © DIENA

Farmaceites, ārstes, skolotāja, vecmāte, fizioterapeite, mārketinga speciāliste, auklīte, zobu tehniķe… Kas viņas vieno? Viņas ir jauniešu deju kolektīva Latve meitenes, kuras var lepoties ne tikai ar raitu dejas soli, gribasspēku, pacietību un neatlaidību, bet nu jau arī ar pašu darinātiem un izšūtiem Nīcas kroņiem.

Latvijas sirdspuksti visapkārt zemeslodei © DIENA (1)

Japāņu jauktais koris no Tokijas ir pierādījums tam, ka Latviju var iemīlēt, arī dzīvojot 8000 kilometru attālumā, un pat īsā laikā iemācīties latviešu valodu. Taču, lai piedalītos latviešu Dziesmu un deju svētkos, tos izdzīvojot un izjūtot līdzi vietējiem kā unikālu svētumu, kolektīvi mēro garu ceļu arī no daudzām citām pasaules valstīm.

Bīstamās aizas digitālajā pasaulē © DIENA (7)

Interneta pieejamības problēmu, kas draud arvien vairāk izolēt nabadzīgākās valstis, pasaulē cenšas risināt ar satelītiem un gaisa baloniem, tiek uzsvērts, ka pieeja internetam ir viena no cilvēktiesībām.

Sarunāties jāmācās © DIENA (10)

Pa īstam sarunāties, nevis vienkārši papļāpāt, ir jāmācās, sarunai vajag noteikumus un struktūru, bet vēl jo svarīgāk – cieņu un vēlmi tiešām saprast, ko tad otrs cilvēks domā.

Mākoņos esam bijuši mēs visi © DIENA (1)

Ir lietas, ko it kā redzam katru dienu, bet īsti nepamanām. Un tad tās dažas reizes, kad paceļam degunu pret debesīm, esam pārsteigti. Mākoņi un to radītās optiskās parādības ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc saņemu dažādus – bieži neizpratnes, pārsteigumu un dažkārt pat bažu pilnus – jautājumus: "Kas tas ir?; Vai tas ir normāli?; Es tādu redzu pirmo reizi!" Visbiežāk tas izrādās kaut kas parasts – mākoņu formas, kas pie mums redzamas vairākas vai pat desmitiem reižu gadā, kāds no optiskās parādības halo paveidiem, kas arī debesīs parādās ik pa laikam katru gadu un visos gadalaikos.

Ierindnieks baltietis © DIENA (15)

Gluži kā sprintā Baltijas valstis netieši sacenšas aizsardzības spēju stiprināšanā. Mērķis viens, ienaidnieks arī. Tikai starta punkts un taktika katrai citāda, tāpēc sacensības jo interesantākas. Kas mūs vieno un kas šķir?

Uz veikalu ar savu turzu © DIENA (13)

Auduma maisiņš uz pleca, tajā rūpīgi izmazgātas burciņas, kārbiņas, dažāda izmēra auduma kulītes – pašam sava tara, kur pārdevējam iesvērt pircēja kārotos produktus. Tā iepirkties dodas mūsdienīgs, ilgtspējīgi domājošs cilvēks, kuram svarīgi pēc iespējas samazināt dažādu preču iepakojuma atkritumu daudzumu uz pasaules.

Ar uzvārdiem, bez parakstiem © DIENA (59)

Čekas māja, čekas māja,
Ne tev logu, ne tev durvju:
Pa vienām saule lēca,
Pa otrām norietēja.

No iekaltām biļetēm līdz ekrānam © DIENA (1)

Vienalga, vai eksāmens saistās ar mutiskām atbildēm ģeometrijā, diktora balsi no melnbalta ekrāna aktu zāles galā vai skolēnu ieurbtajiem skatieniem uzdevumu lapās, tas savu nozīmi nemaina. Iespējams, baltas blūzes un puķes skolotājiem gan šajā dienā nomainījusi digitalizācijas laikmetam raksturīgā atsvešinātība, bet eksāmenu laiks skolās joprojām ir īpašs.

Patīkamās pārvērtības Dānijā © DIENA (1)

Latvijas hokeja izlase, par spīti vairāku ilggadējo līderu atteikumiem, pasaules čempionātā aizspēlējās līdz ceturtdaļfinālam, jo skaļi sevi pieteica jaunās paaudzes spēlētāji.

Sekss un nesekss Padomju Savienībā © DIENA (13)

Ināra Kolmane uzņēmusi filmu par to, kā brīvā mīlestība pārauga seksa neesamībā.

Šo sestdien, 28. aprīlī, visā Latvijā jau desmito gadu norisināsies Lielā talka. Pērn tā pulcēja rekordlielu dalībnieku skaitu, un šķiet, ka talkošanas tradīcija turpina paplašināties – ne tikai izejot ārpus konkrēta datuma un viena pasākuma ietvariem, bet jau sen neaprobežojoties tikai ar atkritumu vākšanu. Talkas arvien biežāk notiek arī, lai sakoptu un labiekārtotu vidi un ainavu gan tuvākajā apkārtnē, gan parkos, mežos un ceļmalās.

Kad Latvijā parādās ziņas par pirmo kūlas ugunsgrēku, ir skaidrs – pavasaris vairs nav aiz kalniem, jo tā pirmie mēneši ir intensīvākais pērnās zāles dedzināšanas laiks. Kūlas ugunsgrēki Latvijā diemžēl kļuvuši par tradīciju, kas ne tikai kaitē dabai un rada papildu darbu ugunsdzēsējiem, bet ik gadu noposta ēkas un aiznes sev līdzi pat cilvēku dzīvību.

Visā Baltijā sievietes un vīrieši tiesības balsot ieguva vienlaikus – XX gadsimta sākumā. Taču šodien gan Igaunija, gan Lietuva ir gājušas tālāk, jo tur ir spēkā dzimumu līdztiesības likums, kas Latvijā jau gadiem aizķēries kaut kur varas gaiteņos. Taču sieviešu tiesību jautājumos neviena no Baltijas valstīm nav priekšzīmīga – savi skeleti skapī atrodami katrai.

Cik tālu no pašiznīcības cilvēce sevi novedusi, un cik laika vēl atlicis, lai kaut ko labotu? Kopš tika izgudrota atombumba, pasaules spožākie prāti ik gadu izvērtē notiekošo valstu savstarpējās attiecībās, lai brīdinātu par briesmām no neapdomīgiem lēmumiem un aicinātu valstu līderus nākt pie prāta.

Daudziem ir kāds paziņa, kurš reiz devies laimes meklējumos uz ASV un strādājis uzņēmumā, kas pārdod grāmatas. Parasti šais stāstos ievītas milzīgas naudas summas, ko izdevies nopelnīt tālajā zemē, taču realitātē bieži mājup nākas atgriezties bešā.

Kopš striktu TV un kinoteātru programmu ar noteiktiem seriālu un filmu izrādīšanas laikiem aizstāj interneta iespējas, arvien biežāk jautājums: "Ko skatīties?" sevī ietver arī to, kā skatīties. Turklāt piedāvājums straumēšanas platformās kļūst arvien plašāks.

Šodien

Tēma