Tēma / Diena / Tēma / Diena

Tie, par kuriem neviens neuzzinās © DIENA (55)

Latvijai jālepojas ar režīmam nepaklausīgajiem un nepakļāvīgajiem cilvēkiem, kuri, par spīti bailēm un stukačiem, ignorēja pavēles un tā laika propagandu, no kaimiņu vērīgajām acīm un sētnieku grabošajām atslēgām slēpjot savus līdzcilvēkus – ebrejus.

Mazāk darba, vairāk naudas: Četru dienu darba nedēļa © DIENA (12)

Lai gan spārnoto frāzi "Es mīlu darbu, es stundām ilgi varu sēdēt un uz to skatīties" piedēvē britu humoristam Džeromam K. Džeromam un parasti vairāk uztver kā joku, iespējams, tik tiešām šobrīd uz darbu vairāk skatāmies, nekā to darām. Proti, pētījumi liecina, ka biroju darbinieki samērā bieži darbalaikā mēdz pārlūkot privātos profilus sociālajos tīklos vai aizklīst citās interneta dzīlēs. Garā darba nedēļa gluži vienkārši nemotivē steigt izpildīt nedēļas plānu. Tas gan nenozīmē, ka risinājums būtu lielākas slodzes uzkraušana strādājošajiem, jo tas drīzāk novestu pie veselības problēmām. Taču, iespējams, risinājums ir, un tas slēpjas darba efektivizācijā.

Atrast normālu gaļu © DIENA (9)

Tualetes papīrs desās, sašpricēts sālsūdens, lai izskatītos vairāk un būtu smagāks, kaudze ar E vielām… Vai vispār tā ir gaļa? Jāatzīst, ka jautājums par gaļas kvalitāti allaž raisa kaislības. Turklāt tās labumu un nonākšanu līdz pircēja grozam ierobežo krietni sarežģītāka sistēma nekā vairākumu citu produktu. Kas no daudzajiem mītiem ir patiesība, no kā jāuzmanās, pērkot gaļu, un kur to vislabāk darīt?

Spiegs tavā kabatā © DIENA (9)

Paspēji tikai nodomāt, bet viedtālrunī attiecīga reklāma jau priekšā! Sastopoties ar šādām situācijām, gribi negribi gadās aizdomāties par to, vai teju katram otrajam latvietim tik mīļā teorija par viņa tālruņa noklausīšanos nudien nav patiesa. SestDiena noskaidro, ko par šo sazvērestības ideju saka eksperti, cik tajā mītu un cik patiesības.

Vecmāmiņa spiedze © DIENA (5)

Pašās septembra beigās Spānijas pilsētā ar diviem nosaukumiem – Sansevastjanā jeb Donostijā (basku zemes centrālās pilsētas nosaukums) – līdzās daudz dažādām un intensīvām norisēm, kādas parasti ietver liela mēroga starptautiski kinofestivāli, tika pasniegta arī mūža balva izcilajai britu aktrisei Džūdijai Denčai. Protams, šī nav ne pirmā, ne pēdējā viņas balva. Denčas karjera ilgst teju sešdesmit gadu, kopš XX gs. 60. gadu sākuma, un viņas kontā ir lomas vairāk nekā 120 filmās.

Sāls vaina un mode © DIENA

Šoreiz par sāli – kādos produktos tas slēpjas, cik daudz sāļuma ir slikti, bet kad – gluži noderīgi? Vai tā dēvētais melnais sāls tiešām ir vērtīgāks, bet tas, kurš tiek uzdots par Himalajos ņemtu, tiešām nāk no kalniem un ir ar kaut ko īpašs?

Skaņu bezgalības meklētāji

Festivāls Skaņu mežs arī šogad piedāvā izaicināt pašam sevi, apgūstot un pielaikojot savai gaumei jaunus skaņu viļņus un formas.

Kā mēs braucām pāvestu lūkot © DIENA (5)

Pāvests Francisks Baltijas valstīs viesojās vien dažas dienas. Taču kas pēc viņa apmeklējuma palicis prātā un ko tas deva tiem, kuriem bija iespēja viņu satikt klātienē?

Saslēgt tīmeklī visus © DIENA (2)

Lai gan Latvijā ar interneta pieejamību nav sistemātisku problēmu, uz lauriem gulēt nevaram, jo vēl ir gana daudz cilvēku, kuri, lai gan gribētu būt "tīklā", ir nepieslēgti.

Dāvanā - tīras pludmales © DIENA (1)

Ar aktīvu talku laiku mums parasti asociējas pavasaris, taču ko sakopt un tīrīt netrūkst arī visa pārējā gada laikā. Septembrī ar īpašu kampaņu vides aizstāvji aicina sakopt Latvijas jūras piekrasti.

Cik reālas ir latviešu filmas iespējas tikt pie Oskara? © DIENA (21)

Iemesls, kālab man lūdza uzrakstīt šīs nedēļas aktuālo viedokli, ir Latvijas filmas izvirzīšana Oskaram. Kā jau ziņots un rakstīts septembra sākumā, Nacionālā kino centra izveidotā ekspertu komisija nolēma uz Oskariem sūtīt režisora Ivara Selecka dokumentālo filmu Turpinājums. Jā, tā ir arī viena no sešpadsmit filmām programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei. Izvirzīšana Amerikas Kinoakadēmijas balvas Oskars atlasei ir viens no kinodzīves cikliskuma apliecinājumiem.

Atrast vienradzi putekļainās atvilktnēs © DIENA (2)

Zinātnieki bieži runā par finansiālā atbalsta trūkumu viņu darbam. Arī žurnālam SestDiena, tiekoties ar Latvijas pētniekiem, bieži nācies dzirdēt, ka finansējums, pateicoties dažādiem Eiropas Savienības atbalsta mehānismiem, ir, taču pie tā ir jāprot tikt – dažkārt pētnieki to sauc par vēl vienu darba pienākumu, kur panākumi ir atkarīgi tikai no projekta vadītāja talanta "pārdot savu atklājumu" fondiem un mecenātiem. Vienlaikus gan paši uzņēmēji, gan nozares eksperti min, ka Latvijā gan ražotāji, gan pakalpojumu sniedzēji ir kūtri inovāciju ieviesēji.

Lasītāji un salasītais: Ogotāju ikdiena Meņģeles mežos © DIENA (1)

Dažādas ogas Latvijas mežos var lasīt jau no agra pavasara, un to dara daudzi. Visaptverošu skatījumu par šīs nodarbes ietekmi uz tautsaimniecību iegūt gan ir sarežģīti – nav zināms, cik ogu tiek salasīts pašu patēriņam, turklāt vēl ir arī uzpircēji. Tomēr skaidrs, ka labums no mežiem nav vien koki. 2010. gadā Zemkopības ministrijas pasūtītā pētījumā aprēķināts, ka katru gadu mežos tiek ievāktas dabas veltes 99,6 miljonu eiro vērtībā. Kādi ir šo miljonu un meža ogu ceļi un neceļi?

Arī pastmarkai simtgade © DIENA

Latvijas filatēlisti izstādē Nacionālajā bibliotēkā rādīs gan mūsu pirmo pastmarku, gan Latvijas pasta vēsturi, gan tematiskās kolekcionēšanas iespējas.

Autors un datums nav zināms, bet jau gadu desmitiem vieglatlētika literāri ir ietērpta sporta karalienes tērpā, savukārt futbolam uzlikts karaļa kronis. Popularitātes laukā Pasaules kauss futbolā noteikti apspēlē visus pārējos sporta veidus, taču arī karalienes balles mēdz būt pietiekami krāšņas un apmeklētas. Olimpiskajās spēlēs vieglatlētika ir programmas nagla, un ne velti saka, ka vasaras spēles pa īstam sākas ar vieglatlētu iznācienu olimpiskajā stadionā. Pasaules čempionāts vieglatlētikā tiek rīkots nepāra gados, savukārt pāra gados Eiropā labākos noskaidro kontinenta ietvaros. Augusta otrajā nedēļā 24. Eiropas vieglatlētikas čempionāts norisinājās Vācijas galvaspilsētā Berlīnē. Sezonas galvenajās atskaites sacensībās startēja arī septiņpadsmit Latvijas vieglatlētikas cerību.

1991. gada augusta pučs atnesa ilgi gaidīto faktisko neatkarību un atstāja vairākus neizpētītus jautājumus.

Tautas baidīšana ar indīgiem zirnekļiem, gaviles par meteorīta piezemēšanos vai beigti ķermeņi formalīnā. Dažādas mākslas un reklāmas akcijas mūsdienu pasaulē jau sen pārtrumpojušas ticību lidojošiem briežiem Ziemassvētkos vai zobu fejai. Bet kur ir robeža un vai radošajās akcijās pastāv arī sarkanās līnijas, kuras pārkāpt tomēr nebūtu vēlams?

Ar katru gadu jūras krasts un pludmales Latvijā kļūst arvien netīrākas, to apliecina arī ikgadējie atkritumu monitoringa rezultāti. Mēs noslīksim plastmasā – uzsver viens no kampaņas Mana jūra iniciatoriem Jānis Ulme. Ko darīt, un vai ar nelieliem uzlabojumiem vairs vispār pietiek?

Nojauta, ka Facebook par mums ievāc lielu informācijas apjomu, ir daudziem. Bet kur īsti ir robeža tam, ko par mums var noskaidrot?

Svelme un tveicīgais karstums, šķiet, ir viss, par ko šajās dienās iespējams domāt un runāt. Un, lai gan laika vērotāji atgādina, ka šajā vasarā vismaz Latvijā nebūt nav gāzti daudzi karstuma rekordi, klimatā vērojamas arī nebijušas parādības. Turklāt tās ir nepatīkamas ziņas, sevišķi pie Baltijas jūras dzīvojošajiem.

Šodien

Tēma