Laika ziņas
Šodien
Migla
Pirmdiena, 22. jūlijs
Marija, Marika, Marina

Portrets

Piedzimis ar nūju rokās © DIENA

Par florbolu sabiedrībā ir daudz aizspriedumu, bet tas ir ļoti ātrs un dinamisks sporta veids, turklāt Latvijas izceļas ar augstiem panākumiem, parasti būdama starp sešām stiprākajām valstsvienībām pasaulē. Mūsu izlases aizsardzības balsts Morics Krūmiņš pavasarī otro reizi vēsturē izcīnīja spēcīgā Somijas čempionāta bronzu, bet jūlijā otro gadu pēc kārtas rīkos savu florbola nometni, kas Priekuļos ilgs trīs nedēļu garumā.

Vilina Parīze © DIENA

Eiropas čempionātā cīņas sportā visi četri startējušie Latvijas cīkstoņi katrs savā svara kategorijā kvalificējās duelim par bronzu. Es Latvijai sagādāju pirmo godalgu grieķu-romiešu stila cīņā kopš neatkarības atjaunošanas, turklāt šo bronzas medaļu izcīnīju ar plīsušām ceļgala saitēm. Ja būtu zaudējis, saskartos ar lieliem sarežģījumiem ceļā uz savu mērķi – 2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Parīzē. Savukārt šis panākums var sniegt iespēju.

Uz soliņa finālā © DIENA

Esmu kļuvusi par pirmo Latvijas basketbolisti, kas sasniegusi Nacionālās koledžu sporta asociācijas (NCAA) finālu basketbolā sievietēm, tomēr titula mačā ar Arizonas Wildcats komandu piekāpāmies Stenforda universitātei. Diemžēl sezonas laikā spēlēju ļoti maz, tāpēc uzreiz pēc finālturnīra pieņēmu lēmumu, ka šovasar mainīšu skolu.

Mīlēt nav grēks © DIENA

Lai cik tas daļai sabiedrības liktos neticami vai nepieņemami, aptuveni 10% cilvēku mums apkārt ir homoseksuāli. Daudzi no viņiem slēpjas, baidoties no sabiedrības nosodījuma, bet maza daļa ir gatavi atklāti runāt, cerot sabiedrību padarīt iecietīgāku un iekļaujošāku. Homoseksuāli cilvēki atrodami arī sportā, un viņi ir pārstāvējuši gan Latvijas nacionālās izlases, gan zem mūsu valsts karoga startējuši olimpiskajās spēlēs.

Azartiskā daiļslidošana © DIENA

Ledus haļļu deficīts valstī četrpadsmit gadu vecajam daiļslidotājam Danielam Kočkeram liek vienā dienā treniņus aizvadīt pat divu dažādu pilsētu arēnās, tomēr tas nav šķērslis. Jaunais sportists nodarboties ar vizuāli baudāmo sporta veidu sāka, lai uzlabotu veselību, bet pašlaik jau ir viens no talantīgākajiem valstī un cer nākotnē braukt uz olimpiskajām spēlēm. Stāsta viņš pats!

Emociju mednieks © DIENA

Veicot gandrīz 30 gadu ilgu ceļu, 2016. gadā Riodežaneiro paraolimpiskajās spēlēs loka šaušanas sacensībās debitēja Gints Jonasts. Pirms tam viņam sportā bijuši dažādi izaicinājumi, viņš bijis arī starp pirmajiem mūsu valsts paraolimpiskajiem atlētiem, kas veicis maratonu, tomēr visam pāri allaž bijusi Ginta vēlme dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un uzturēties sabiedrībā, jo, kā pats saka, ja noslēgtos mājās, viņam nebūtu ne ģimenes, ne sporta, ne pilnvērtīga darba, kas ļauj nodrošināt līdzekļus ilgstošajam gatavošanās posmam Tokijas paraolimpiskajām spēlēm.

Sporta veids gribasspēkam © DIENA

2018. gada Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Latvija guva augstvērtīgus rezultātus šorttrekā, sasniedzot trīs vietas labāko vienpadsmitniekā un četras piecpadsmitniekā. Viena no galvenajām Latvijas talantu kalvēm šajā sporta veidā jau ilgstoši ir Ventspils, kur, iedvesmojoties no labākajiem, trenējas arī 15 gadu vecā Laura Petroviča. Viņa cer, ka šorttreks mūsu valstī kļūs arvien populārāks, un uzsver, ka tas patiks bērniem ar gribasspēku. Stāsta pati Laura!

Atgriešanās dzimtenē © DIENA

Sporta karjera ļauj daudzus gadus pavadīt ārzemēs, iepazīt citu kultūru un, iespējams, tur pat izveidot ģimeni. Dažreiz tas noved pie tā, ka latviešu sportistu bērni vairs nemāk latviešu valodu. Pēdējo nedēļu laikā dzimtenē atgriezušās divas piecu cilvēku ģimenes, kurās abi vecāki ir cieši saistīti ar sportu – bijusī Latvijas basketboliste ASV bija nodzīvojusi iepriekšējos 27 gadus, bet Latvijas handbolista ģimene Vācijā pavadījusi piecus gadus. Iepazīsimies, kā abas ģimenes nonāca līdz nozīmīgajam lēmumam pandēmijas laikā papildināt Latvijas iedzīvotāju skaitu.

Sapnis kļūt neatkarīgai © DIENA

Sapņos viņa staigā, bet reālajā dzīvē to nedara jau septiņus gadus. Divdesmitgadīgā Sanija Smildziņa pēc sporta sacensībās gūtas traumas ir piesaistīta ratiņkrēslam, bet tas nav liedzis kļūt par Norvēģijas čempioni paraolimpisko spēļu programmā iekļautajā ratiņregbijā. Atvest šo sporta veidu uz Latviju viņai vēl nav izdevies, bet tas joprojām ir starp nākotnes mērķiem. Vispirms gan jāiegūst autovadītāja apliecība un jākļūst neatkarīgai.

Vainšteina triumfam pasaules čempionātā – 20 © DIENA

2000. gada 15. oktobris Latvijas sportā ierakstīts zelta burtiem. Todien Francijā vienu no lielākajām uzvarām valsts vēsturē guva Romāns Vainšteins, kļūstot par pasaules čempionu šosejas riteņbraukšanas grupas braucienā. Paugurainajā 269 kilometrus garajā trasē kuldīdznieks, pateicoties Raivja Belohvoščika, Arvja Pizika un lietuvieša Raimonda Rumša pašaizliedzīgajam darbam, pārspēja lielvalstu zvaigžņotās komandas. Tomēr ceļš līdz triumfam bija sarežģīts un pārdzīvojumiem pilns. Neilgi pirms pasaules čempionāta no smagas slimības nomira sportista tēvs, bet atteikums startēt Sidnejas olimpiskajās spēlēs bija sadusmojis daudzus cilvēkus dzimtenē, kuri Vainšteinu sauca par valsts nodevēju. To viņa ģimene nav piedevusi joprojām.