Tuvplānā / Diena / Tuvplānā / Diena

Tuvplānā

Visi stiprākie atkal kopā © DIENA

Ir pagājuši 12 gari gadi kopš 2014. gada 23. februāra – todien Kanādas hokeja izlase izcīnīja zelta medaļas Soču olimpiskajās spēlēs, finālā ar 3:0 pieveicot Zviedriju. Tā bija līdz šim pēdējā spēle, kad olimpiskajā turnīrā piedalījās Nacionālās Hokeja līgas (NHL) spēlētāji, taču tas mainīsies 2026. gada 11. februārī, sākoties Milānas un Kortīnas olimpisko spēļu turnīram. Beidzot varam likt roku uz sirds un teikt: jā, atkal notiks pilnvērtīgs turnīrs, kurā piedalīsies visi pasaules labākie. Turklāt uz starta stāsies arī Latvijas valstsvienība.

Barikādes © DIENA

Beidzot! Tā var raksturot manas emocijas, kad uzzināju, ka Austrijā pirms Eiropas kausa izcīņas posma skeletonā protesta akciju pret agresorvalsts Krievijas sportistu līdzdalību veica Latvijas, Ukrainas un Zviedrijas pārstāvji. Mūsu nostāju pauda izlases galvenais treneris Ivo Šteinbergs: kamēr krievi nogalina ukraiņus, nekāda sportošana! «Beidzot» tāpēc, ka es to jau sen gaidīju. Vislabāk būtu bijis, ja šādu protestu paustu paši sportisti, kas tomēr ir sacensību galvenie aktieri. Viņiem būtu lielāks svars. Tomēr arī šāda Īglsā notikusī akcija izraisīja zināmu rezonansi pasaulē. Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (IBSF) par protestu mūsu trenerim izteica brīdinājumu.

Ilgtspējas Olimpiāde © DIENA

Ja 2019. gadā vien septiņi Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) delegāti būtu nobalsojuši citādi, teju divas nedēļas februārī arī Latvijā risinātos olimpiskās spēles, jo tieši Siguldā bija paredzēts aizvadīt Stokholmas pieteikuma renes sportu disciplīnas. Zviedrijas galvaspilsēta gan pie spēlēm netika, tāpēc četrgades nozīmīgākajam ziemas sporta forumam varēsim sekot līdzi Itālijā, kuras pilsētās Milānā un Kortīnā d’Ampeco no 6. līdz 22. februārim risināsies 25. Ziemas olimpiskās spēles. Tas, cik maz skandālu pavadījuši to organizēšanas procesu, mūsdienās šķiet teju vai neiedomājami.

Olimpiskie svētki © DIENA

Vai tu ikdienā skatītos, piemēram, tramplīnlēkšanas vai slēpošanas alpīnisma sacensības? Olimpiskās spēles ir svētki sportistiem, faniem un funkcionāriem, kuros ir vērts ļauties arī tam, kam ikdienā varbūt paejam garām. Visas indikācijas liecina, ka Ziemeļitālijā gaidāmajām olimpiskajām spēlēm vajadzētu būt lieliskām.

Studentu sporta revolūcija © DIENA

Olimpiskās spēles no amatieru sacensību statusa aizgājušas prom jau vismaz trīs desmitgades, toties ASV studentu sports juridiskajos noteikumos kā aktivitāte paralēli mācībām tika regulēts vēl ilgi pēc tam. Tomēr, ņemot vērā studentu sporta pasākumu augošos popularitātes rādītājus, kā arī arvien izcilākos finansiālos panākumus, apgalvojums, ka ASV Nacionālās koledžu sporta asociācijas (NCAA) sportisti ir tikai amatieri, kuri sporto savam priekam, šķiet kā no realitātes atpalikusi pasaka. Ieskatīsimies jaunākajās tendencēs, likumos un noteikumos ASV studentu sportā saistībā ar NIL (name, image, likeness) jeb vārda, tēla un līdzības jautājumu jauno regulējumu, kā arī ilgo ceļu līdz tam.

Nauda sportā nekad neguļ © DIENA

Domājams, nav daudz cilvēku, kas pēdējo gadu straujo inflācijas tempu nebūtu izjutuši uz savas ādas. Kamēr pārliecinoši lielākajai sabiedrības daļai tā rada pamatīgas galvassāpes, cenšoties sabalansēt izdevumus ar ienākumiem, citiem šis ir milzu iespēju un peļņas laiks. Otrajā kategorijā ietilpst arī pelnošākie no pelnošākajiem pasaules sportistiem, jo pēdējos 12 mēnešos visu laiku lielākie līgumi ir noslēgti teju vai visos populārākajos sporta veidos pasaulē, futbolu, basketbolu, hokeju, amerikāņu futbolu un beisbolu ieskaitot. Laiks ielūkoties spēlētāju maciņos, lai saprastu, cik daudz pamatalgā tagad pelna paši, paši veiksmīgākie.

Vēsturiska debija © DIENA

21. janvārī itāļu speciālista Masimiljāno Bellartes vadītā Latvijas telpu futbola izlase Xiaomi Arēnā pret iepriekšējā Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālisti Gruziju debitēs Eiropas čempionāta finālturnīrā un dažas dienas vēlāk apakšgrupā cīkstēsies arī pret iepriekšējā Pasaules kausa izslēgšanas spēļu dalībniecēm Franciju un Horvātiju. Dažos gados Latvijas telpu futbols piedzīvojis ļoti daudz nozīmīgu notikumu gan izlašu, gan klubu, gan arī pasākumu organizēšanas ziņā, bet šis būs vissvarīgākais no visiem.

Mirklī, kad lasi šo rakstu, iespējams, jau esi domājis par saviem mērķiem jaunajam gadam un kā tos sasniegt. Bet mērķu izvirzīšana diemžēl ir tikai 10% no panākumiem, kamēr atlikušie 90% piederas plāna īstenošanai. Nereti mērķu izvirzīšana cilvēkiem padodas labi. Domājot par savu nākotnes «es» vīziju, izjūtam patīkamu satraukumu un laimi, kas rodas, izdaloties dopamīnam. Neskatoties uz to, vai mērķis ir saistīts ar personīgo dzīvi, karjeras izaugsmi vai sportiskajiem panākumiem, tā sasniegšanai nepieciešams plāns ar pieturas punktiem.

Kaut ziemas visā Eiropā paliek arvien siltākas, tas starptautisku sacensību norisi pārsvarā neietekmē. No 14. Līdz 17. janvārim Smeceres sila trasē Madonā risināsies IBU junioru kausa posms biatlonā, kurā piedalīties plānojuši arī Latvijas jaunie talanti Estere Volfa, Elza Bleidele un Rihards Lozbers. Par gaidāmajām sacensībām stāsta to rīkotājs Gundars Upenieks.

Latvijas sporta sistēma ir sarežģīts politiskās varas, administratīvo procesu, federāciju interešu un infrastruktūras uzturētāju tīkls. Reālā ietekme bieži slēpjas nevis skaļākajos amatos, bet spējā virzīt lēmumus – politiskus, finansiālus, stratēģiskus vai institucionālus. Ieskatīsimies 2025. gada ietekmīgākajos cilvēkos Latvijas sporta varas struktūrā, balstoties ietekmē, pieejā resursiem un spējā noteikt spēles noteikumus sporta nozarei Sporta Avīzes versijā.

Šodien