Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Priekšvēlēšanu kaislības © DIENA

ASV Kongresa Pārstāvju palāta (apakšpalāta) pirmoreiz simts gadu laikā saskārusies ar situāciju, kad ne tikai pirmajā, bet pirmajās četrās (iespējams, šobrīd arī vēl vairākās) balsošanas kārtās nav izdevies ievēlēt jaunā sastāva palātas priekšsēdētāju (spīkeru), par kādu tradicionāli kļūst vēlēšanās uzvarējušās partijas līderis Pārstāvju palātā.

Šlesera un Ušakova bīstamie naratīvi © DIENA

Acīmredzot 2025. gada pašvaldību vēlēšanu gaidās Saskaņas Nils Ušakovs un Latvija pirmajā vietā Ainārs Šlesers šonedēļ sāka publisku apmainīšanos komplimentiem, piesakoties uz "nācijas apvienotāju" lomu jeb, tulkojot uz pragmatisku politikas valodu, piesakoties uz to krievvalodīgo balsīm, kuriem vecā Saskaņa, spriežot pēc Saeimas vēlēšanu rezultātiem, bija par nīkulīgu, bet Latvijas Krievu savienība par traku.

Nauda būtu jātērē lietderīgi © DIENA

Rīgā no šā gada 1. janvāra ir ieviesta tūrisma nodeva. Šāds solis bija plānots jau agrāk, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē tika atlikts. Savukārt tagad visām Rīgas tūristu mītnēm būs jāmaksā nodeva viena eiro apmērā par katra viesa nakšņošanas diennakti.

Psihiatra izziņa šovinistu stigmatizācijai © DIENA

Ziņai, ka sākusies psihiatra izziņu izsniegšana atbrīvošanai no latviešu valodas prasmes pārbaudēm, ir potenciāls kļūt par vienu no efektīvākajiem līdzekļiem desmitgades ilgušajā cīņā par valsts valodas pozīciju aizstāvēšanu, jo zināmā kategorijā ierindos visus tos, kuri ikdienas saziņā demonstratīvi izvairīsies lietot latviešu valodu.

Lulas da Silvas inaugurācija © DIENA

Gada pašā sākumā Brazīlijā ar vērienu tika aizvadīta trešo reizi valsts prezidenta amatā ievēlētā kreisā politiķa Luisa Inasiu Lulas da Silvas inaugurācijas ceremonija.

Šogad svarīga būs drošība © DIENA

Jaunajā, 2023. gadā aktuāla būs ne tikai ekonomikas, bet arī drošības stiprināšana, tāpēc ir svarīgi būt drosmīgiem un saliedētiem, kā arī apzināties savu spēku, – šāds secinājums izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) un Valsts prezidenta Egila Levita gadumijas uzrunām.

Specifisks pasaules karš © DIENA

Kad Romas pāvests Francisks nesen Spānijas izdevumam ABC sniegtā intervijā nodēvēja Krievijas iebrukumu Ukrainā par trešo pasaules karu, piebilstot, ka neredz "konflikta izbeigšanu īstermiņa perspektīvā", jo "karā jau ir iesaistītas vairākas puses un tam [karam] ir globāls raksturs", viņš neko nepārspīlēja, drīzāk pat pretēji.

Aizejošais gads, jācer, noslēgs triju gadu ciklu, kurā Latvija (un, protams, arī visa pasaule) gājusi cauri ārkārtīgi lielai turbulencei gan cilvēciskajā, gan ekonomikas, gan drošības kontekstā.

Pēdējie trīs gadi – kopš 2020. gada marta, kad sākās Covid-19 pandēmija, – ir nesuši vairākus pārbaudījumus mūsu sabiedrības līdzsvarotībai un saliedētībai.

Aizejošais 2022. gads nešaubīgi ieies vēsturē kā ievērojamu ģeopolitisko satricinājumu vai pārmaiņu sākuma gads. Lai arī tādi procesi kā deglobalizācija, rietumu un pirmām kārtām jau ASV hegemonijas noliegšana, starptautisko institūtu iespēju un ietekmes mazināšanās, alternatīvu jeb nerietumu politisko un ekonomisko institūciju izveide u. c. rit jau aptuveni pēdējās desmitgades garumā, Krievijas iebrukums Ukrainā kļuva par to lūzuma punktu, pēc kura šie procesi sāka daudzkārt paātrināties.

Šodien