Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Bailes no līderiem © DIENA

Vismaz pēdējo desmitgadi Latvijas politikā vērojams kāds fenomens, kas gan ir visai Eiropai raksturīga laikmeta iezīme – spožu demokrātisku partiju līderu trūkums. No vienas puses, daļai sabiedrības liberālo uzskatu ietekmē, iespējams, jebkāda veida līderība ir sākusi asociēties ar autoritārismu, demokrātijas trūkumu, gandrīz vai Aleksandra Lukašenko parauga pārvaldības praksi. No otras puses, šķiet, pašām partijām šos līderus nemaz tik ļoti negribas, gandrīz vai bail no viņiem.

Ceļā uz vienotāku Eiropu © DIENA

Ekonomisko kontrastu mazināšana Eiropas Savienībā (ES) bija viens no galvenajiem tematiem, par ko pagājušajā nedēļā tika spriests Eiropas Pilsoņu paneļdiskusijā, kas norisinājās Strasbūrā Konferences par Eiropas nākotni ietvaros.

Jurašs kā Šrēdingera kaķis

Ceturtdien, gandrīz trīs mēnešus pēc valsts noslēpuma izpaušanā apsūdzētā politiķa Jura Juraša (JKP) attaisnošanas pirmās instances tiesā, ar skopu, bet ļoti savdabīgu un plaši interpretējamu skaidrojumu šim savam lēmumam klajā nāca Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Zita Studente.

Par daudz naudas?

Klausoties un lasot gan Valsts prezidenta Egila Levita, gan arī Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa atklāsmes par jaunu politisku amatu radīšanas nepieciešamību, būtībā var izdarīt diezgan skaidru secinājumu par pašreiz pie varas esošo cilvēku attieksmi pret valsti un nodokļu maksātāju naudas godprātīgu izlietošanu.

Eiropas enerģētikas ideālais bezvējš © DIENA

Bezvējš Ziemeļjūrā, kas turpinās kopš šā gada sākuma, aukstā ziema un karstā vasara, gāzes deficīts Eiropas tirgū tā iemesla dēļ, ka savas gāzes Eiropā kļūst aizvien mazāk, bet visi brīvie resursi plūst uz Āzijas tirgu, kā arī politiskie lēmumi, kas neatbilst ļoti specifiskā enerģētikas tirgus realitātei, – šie un vēl citi apstākļi ir radījuši priekšnoteikumus ideālai vētrai vai, ja precīzāk, ideālam bezvējam Eiropas enerģētikā.

Komercbanku negausības gūstā © DIENA

Pirmdien Latvijas Banka (LB) rīko konferenci Ilgtspējīga ekonomika pārmaiņu laikos, liekot būtisku akcentu uz investīcijām kā kritisku faktoru valsts ilgtspējīgai attīstībai. Pēdējo nedēļu laikā LB vadītājs Mārtiņš Kazāks par šo tēmu ir ticies gan ar Valsts prezidentu, gan premjeru. Un, lai gan no šo tikšanos skopajām preses relīzēm grūti izvilkt kādu jēgpilnu saturu, paralēli portālā Makroekonomika.lv visai atklātu rakstu ir publicējis LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste

Lietuvas spēka faktors © DIENA

Mūsu dienvidu kaimiņvalsts Lietuvas ietekme Latvijas uzņēmējdarbības vidē tiek uzsvērta jau gadiem, it īpaši akcentējot tirdzniecības tīkla Maxima un ar to saistīto zīmolu, piemēram, e-veikala Barbora darbību. No Lietuvas Rīgā ir ienācis arī iepirkšanās centra Akropole zīmols, kas lietuviskajā versijā – Akropolis – jau iepriekš bija pazīstams Viļņā, Kauņā, Klaipēdā un Šauļos. Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš nesen atgādināja arī par to, ka "Lietuvas investoriem ir bijusi izšķiroša loma Rīgas biroju ēku tapšanā".

Pagājušās nedēļas beigās ne tikai postpadomju telpā plašu rezonansi izraisīja Krievijas un Baltkrievijas prezidentu Vladimira Putina un Aleksandra Lukašenko kopīgs paziņojums, ka ir saskaņotas kopumā 28 abu valstu ekonomiskās integrācijas programmas tā saucamās Savienotās valsts ietvaros. Oficiāla vienošanos apstiprināšana savukārt tiek solīta šā gada 4. novembrī.

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā ierasti ticis ar lielu pārsvaru runāts par mūsu labo, lēto un gudro darbaspēku, bet krietni mazāk par mērķtiecīgu rīcību, lai sekmētu privātās uzņēmējdarbības tradīcijas. Protams, šobrīd politiķi aizvien vairāk runā par darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanu, lai strādātu gudrāk, radītu preces ar augstāku pievienoto vērtību un pelnītu lielākas algas, un attiecīgi atbrīvotos no lētā darbaspēka valsts zīmoga.

Vakcinācija pret Covid-19 ir tēma, par kuru jau daudz spriests, taču patlaban rodas iespaids, ka negācijas tikai pastiprinās. To ņemot vērā, tomēr ir jāklauvē pie politiķu sirdsapziņas, turklāt gan pie to politiķu, kuri ir atbildīgi par vakcinācijas īstenošanu, gan arī pie to, kuri nolēmuši savu elektorātu apvienot zem vakcīnu demonizēšanas karoga.

Šodien