Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Pandoras dokumentu noklusētie jautājumi © DIENA

Iepriekšējās nedēļas nogalē tika publiskots Starptautiskā pētniecisko žurnālistu konsorcija publiskotais pētījums Pandoras dokumenti (Pandora Papers), kas balstīts uz 11,9 miljoniem dokumentu, kas nopludināti no 14 – galvenokārt Britu Virdžīnu salu un Belizas – finanšu kompānijām.

Jau strādājam! Tiešām? © DIENA

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāts Krišjānis Feldmans gan sakaitināja, gan uzjautrināja cilvēkus, sociālajā tīklā Twitter vakar no rīta ievietojot foto no jaunā veikala atvēršanas pasākuma, kurā viņš kopā ar kolēģi labklājības ministru Gati Eglīti pozē sirsnīgam "kopīgam selfijam" bez sejas maskām ar zīmīgu parakstu: "Jau strādājam."

Lentīšu griešanas fani © DIENA

Nedēļā, kad aktualizēts temats par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, mediķi brīdina par veselības aprūpes sistēmas pārslodzi un vienas diennakts laikā reģistrēts 1671 jauns Covid-19 gadījums, no kādas, šķiet, paralēlās pasaules pienāk vēstis par dažādiem tā dēvētajiem lentīšu griešanas pasākumiem ar valsts un pašvaldības augstu amatpersonu piedalīšanos.

Izskatās, ka partijas izbauda krīzi © DIENA

Krīzes vadības padomes nespēja otrdien pieņemt konkrētu lēmumu par Covid-19 ierobežojumiem, lai gan pār valsti jau faktiski veļas jauns vīrusa uzliesmojuma vilnis, ir labākā atbilde uz jautājumu kritiķiem, ko tad viņi gaida no tik reprezentatīvas figūras kā Valsts prezidenta šādā brīdī, kad jāpieņem tehniski lēmumi un uzrunu un pārliecināšanas laiks ir beidzies.

Kamera revolūcijas vietā © DIENA

Iepriekšējās nedēļas nogalē Gruzijā tika apcietināts valsts eksprezidents Mihails Saakašvili, kurš nelegāli bija atgriezies dzimtenē pēc astoņu gadu prombūtnes. Gruzijā Saakašvili ieradās pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā ar mērķi iedvesmot savus atbalstītājus uz vēl vienu revolūciju (atbilstīgi oficiālajam viedoklim – sarīkot valsts apvērsumu), tomēr iecere ir acīmredzami izgāzusies, kamdēļ eksprezidentam var nākties ilgākus gadus pavadīt cietuma kamerā.

Birokrāti šķeļ sabiedrību © DIENA

Līdz ar oktobra sākšanos daudziem iedzīvotājiem ir pienācis laiks maksāt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) atbilstoši nosacījumiem, kas ieviesti no 1. jūlija.

Valdībai problēmu nav © DIENA

Eiropā ir krīze – šoreiz enerģētikas, ko nosaka kosmiskos augstumos uzkāpušās dabasgāzes cenas. ES lielvalstu valdības problēmas dziļumu atskārta jau vismaz pirms dažām nedēļām un steigšus ķērās pie ārkārtas risinājumiem, lai vēl neredzētā gāzes cenu kāpuma ietekme uz iedzīvotājiem tiktu maksimāli amortizēta. Jāņem vērā inflācijas ķēdīte – gāzes cenas audzē elektroenerģijas un siltumenerģijas izmaksas, bet tās palielina citu preču, tajā skaitā pārtikas, ražošanas izmaksas. Rezultātā lielākie cietēji ir tieši nabadzīgākie iedzīvotāji, kuru ikmēneša tēriņos maksa par komunālajiem pakalpojumiem un pārtiku ieņem ļoti nozīmīgu vietu.

Saskaņas draudi neizklausās bīstami © DIENA

Kādreizējās partiju reitingu līderes, tagad jau sen pie pazemojošās 12% kādreizējo 20% vietā barjeras iestrēgušās un Rīgas atslēgas zaudējušās partijas Saskaņa kongress sestdien bija vairāk par izdzīvošanu un brūču dziedēšanu nekā par izeju no strupceļa (neatkarīgi no tā, vai šis secinājums izraisa vairāk atvieglotu nopūtu tā dēvētajā latviešu elektorātā).

Krievija gatavojas Donbasa inkorporācijai © DIENA

Uzskatāmi ir sākusi mainīties situācija Ukrainas austrumos jeb Donbasā, kur kopš 2014. gada turpinās konflikts starp Ukrainu un Krievijas atbalstītajiem vietējiem separātistiem.

Naudgribas varā © DIENA

Trešdien valdība pēc salīdzinoši garām diskusijām, citējot valdības preses dienestu, deva "zaļo gaismu" atlīdzības sistēmas reformai valsts pārvaldē.

Atbildība sociālajos tīklos © DIENA

Nesen Rīgas apgabaltiesa nolēma atzīt Niku Endziņu par vainīgu nacionālā naida kurināšanā saistībā ar viņa ierakstiem sociālo tīklu platformā Facebook, sodot viņu ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem. Par to 23. septembrī vēstīja LETA. Jāpiebilst, ka Nika Endziņa vārds plašākai sabiedrībai kļuva zināms tieši saistībā ar skandālus raisošām izpausmēm virtuālajā vidē. Konkrētajā gadījumā būtiskā frāze, kam vērts pievērst uzmanību, ir "sociālo tīklu platformā".

Prezidentam vēl ir laiks atgūt neatkarību © DIENA

Tracis ap Valsts prezidenta zvanu savas padomnieces atbalstam uz Satversmes tiesas (ST) tiesneses amatu radīja jautājumu, kādēļ Egils Levits, kurš ir apbruņojies ar visai iespaidīgu padomnieku korpusu, spēris tik nepārdomātu soli, neieklausoties vai nepavaicājot gudru padomu kādam no saviem pieredzējušajiem un, kā šķistu loģiski, lojālajiem padomniekiem?

ANO ietekmes noriets © DIENA

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 76. sesija, kas no 14. līdz 21. septembrim notika Ņujorkā, daudz vairāk līdzinājās nevis globāli nozīmīgas un lēmumus pieņemošas organizācijas dalībnieku sanāksmei, bet starptautiskai konferencei, kuras dalībnieki runā par galvenokārt sev aktuāliem jautājumiem, īpaši necenšoties ieklausīties citu pasākuma dalībnieku teiktajā.

Vajag pamatot lēmumus © DIENA

Covid-19 saslimstības 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā 24. septembrī bija 316,7, Igaunijā – 462,1, bet Lietuvā – 506,8, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Jāatgādina, ka SPKC datus par dažādām valstīm publisko reizi nedēļā, un pēdējo nedēļu dati ļauj secināt gan to, ka Covid-19 izplatība aug, gan to, ka ne vien mūsu valsts, bet arī Baltijas kaimiņzemes unikālu, inovatīvu risinājumu pandēmijas apturēšanai nav atradušas. (Latvijā 26. septembrī kumulatīvais rādītājs pārsniedza 400.)

Levita neveiksmīgā likme uz partijām © DIENA

Pat ja skandāla ap Valsts prezidenta Egila Levita zvanu divām Attīstībai/Par! (A/P) Saeimas deputātēm, lobējot savas padomnieces Irēnas Kucinas iecelšanu Satversmes tiesas (ST) tiesneses amatā, pamatā tiešām ir cīņa par ietekmi konstitucionālajā tiesā, nevis plikas politiskās intrigas, secinājumi un konsekvences, kas izriet no vienas koalīcijas partijas lēmuma publiski vērsties pret prezidentu, vismaz šobrīd, šķiet, pārsniedz to ietekmi, ko nestu cita tiesneša kandidatūras izbīdīšana.

Bīstamā pārcentība © DIENA

Latvijas politiķu un ierēdņu vieglprātīgā attieksme, Eiropas Savienības (ES) koridoros notiekošajās apspriedēs pārstāvot gan valsts kopējās, gan katra pilsoņa, tostarp uzņēmēja, intereses, aizvien nepatīkami pārsteidz.

Šanhajas sadarbības organizācija vēršas plašumā © DIENA

Valdot kaislībām ap ASV, Lielbritānijas un Austrālijas jaunizveidoto militāri stratēģisko aliansi AUKUS, gandrīz bez ievērības tika atstāts tajā pašā laikā Tadžikistānas galvaspilsētā Dušanbē notikušais Šanhajas sadarbības organizācijas (ŠSO) samits, kura laikā tika dots starts Irānas pilntiesīgai dalībai šajā organizācijā.

Desmitgades trieciens makam © DIENA

Latvijas Bankas konferencē par ekonomiku pārmaiņu laikos Eiropas Centrālās bankas amatpersonas visai skaidri lika manīt, ka ekonomiskā pieauguma stabilitātes vārdā šobrīd augošās inflācijas slāpēšanai nekas darīts netiks.

Jauns risks valdībai © DIENA

Saistībā ar vakcināciju pret Covid19 mūsu valstī izveidojusies paradoksāla situācija – vakcinējusies ir aptuveni puse no visiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem. 21. septembrī pirmo vakcīnu bija saņēmuši 51,7%, bet vakcināciju noslēguši 48,1% to Latvijas iemītnieku, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, vēsta Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs.

Zemūdenes kā divu Rietumu simbols © DIENA

Lielbritānijas, ASV un Austrālijas paziņojums par stratēģiskās savienības AUKUS izveidi, apvienots ar Austrālijas paziņojumu, ka tā atsakās no vienošanās ar Franciju par 12 konvencionālo zemūdeņu iegādi, tā vietā izvēloties būvēt astoņas kodolzemūdenes, izmantojot amerikāņu un britu tehnoloģijas, Francijā oficiāli (ārlietu ministra līmenī) ir nodēvēts par "naža dūrienu mugurā" un izraisījis valsts mēroga sašutuma vētru.

Bailes no līderiem © DIENA

Vismaz pēdējo desmitgadi Latvijas politikā vērojams kāds fenomens, kas gan ir visai Eiropai raksturīga laikmeta iezīme – spožu demokrātisku partiju līderu trūkums. No vienas puses, daļai sabiedrības liberālo uzskatu ietekmē, iespējams, jebkāda veida līderība ir sākusi asociēties ar autoritārismu, demokrātijas trūkumu, gandrīz vai Aleksandra Lukašenko parauga pārvaldības praksi. No otras puses, šķiet, pašām partijām šos līderus nemaz tik ļoti negribas, gandrīz vai bail no viņiem.

Ekonomisko kontrastu mazināšana Eiropas Savienībā (ES) bija viens no galvenajiem tematiem, par ko pagājušajā nedēļā tika spriests Eiropas Pilsoņu paneļdiskusijā, kas norisinājās Strasbūrā Konferences par Eiropas nākotni ietvaros.

Jurašs kā Šrēdingera kaķis

Ceturtdien, gandrīz trīs mēnešus pēc valsts noslēpuma izpaušanā apsūdzētā politiķa Jura Juraša (JKP) attaisnošanas pirmās instances tiesā, ar skopu, bet ļoti savdabīgu un plaši interpretējamu skaidrojumu šim savam lēmumam klajā nāca Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Zita Studente.

Par daudz naudas?

Klausoties un lasot gan Valsts prezidenta Egila Levita, gan arī Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa atklāsmes par jaunu politisku amatu radīšanas nepieciešamību, būtībā var izdarīt diezgan skaidru secinājumu par pašreiz pie varas esošo cilvēku attieksmi pret valsti un nodokļu maksātāju naudas godprātīgu izlietošanu.

Bezvējš Ziemeļjūrā, kas turpinās kopš šā gada sākuma, aukstā ziema un karstā vasara, gāzes deficīts Eiropas tirgū tā iemesla dēļ, ka savas gāzes Eiropā kļūst aizvien mazāk, bet visi brīvie resursi plūst uz Āzijas tirgu, kā arī politiskie lēmumi, kas neatbilst ļoti specifiskā enerģētikas tirgus realitātei, – šie un vēl citi apstākļi ir radījuši priekšnoteikumus ideālai vētrai vai, ja precīzāk, ideālam bezvējam Eiropas enerģētikā.

Pirmdien Latvijas Banka (LB) rīko konferenci Ilgtspējīga ekonomika pārmaiņu laikos, liekot būtisku akcentu uz investīcijām kā kritisku faktoru valsts ilgtspējīgai attīstībai. Pēdējo nedēļu laikā LB vadītājs Mārtiņš Kazāks par šo tēmu ir ticies gan ar Valsts prezidentu, gan premjeru. Un, lai gan no šo tikšanos skopajām preses relīzēm grūti izvilkt kādu jēgpilnu saturu, paralēli portālā Makroekonomika.lv visai atklātu rakstu ir publicējis LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste

Mūsu dienvidu kaimiņvalsts Lietuvas ietekme Latvijas uzņēmējdarbības vidē tiek uzsvērta jau gadiem, it īpaši akcentējot tirdzniecības tīkla Maxima un ar to saistīto zīmolu, piemēram, e-veikala Barbora darbību. No Lietuvas Rīgā ir ienācis arī iepirkšanās centra Akropole zīmols, kas lietuviskajā versijā – Akropolis – jau iepriekš bija pazīstams Viļņā, Kauņā, Klaipēdā un Šauļos. Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš nesen atgādināja arī par to, ka "Lietuvas investoriem ir bijusi izšķiroša loma Rīgas biroju ēku tapšanā".

Pagājušās nedēļas beigās ne tikai postpadomju telpā plašu rezonansi izraisīja Krievijas un Baltkrievijas prezidentu Vladimira Putina un Aleksandra Lukašenko kopīgs paziņojums, ka ir saskaņotas kopumā 28 abu valstu ekonomiskās integrācijas programmas tā saucamās Savienotās valsts ietvaros. Oficiāla vienošanos apstiprināšana savukārt tiek solīta šā gada 4. novembrī.

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā ierasti ticis ar lielu pārsvaru runāts par mūsu labo, lēto un gudro darbaspēku, bet krietni mazāk par mērķtiecīgu rīcību, lai sekmētu privātās uzņēmējdarbības tradīcijas. Protams, šobrīd politiķi aizvien vairāk runā par darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanu, lai strādātu gudrāk, radītu preces ar augstāku pievienoto vērtību un pelnītu lielākas algas, un attiecīgi atbrīvotos no lētā darbaspēka valsts zīmoga.

Vakcinācija pret Covid-19 ir tēma, par kuru jau daudz spriests, taču patlaban rodas iespaids, ka negācijas tikai pastiprinās. To ņemot vērā, tomēr ir jāklauvē pie politiķu sirdsapziņas, turklāt gan pie to politiķu, kuri ir atbildīgi par vakcinācijas īstenošanu, gan arī pie to, kuri nolēmuši savu elektorātu apvienot zem vakcīnu demonizēšanas karoga.

Šodien