Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Vācijas fronda un rietumu vienotība © DIENA

Vācijas izdevums Der Spiegel vēsta, ka Vācijas vēstniece ASV Emilija Hābere nosūtījusi valsts Ārlietu ministrijai konfidenciālu vēstuli, kas sākas ar vārdiem "Berlīne, mums ir problēma" un kurā vēstīts, ka Savienotās Valstis Vācijas pozīcijas Ukrainas krīzes jautājumā dēļ sāk uzskatīt Berlīni par "neuzticamu partneri".

Slīkšana instrukcijās © DIENA

Vakar elektroniskajā pastā saņēmu ierastos ikdienas sūtījumus no valdības preses dienesta, un manu uzmanību pievērsa viens konkrēts sūtījums, kas sevī ietver gluži vai proletariāta laikmeta uzsaukumu "darbaļaudīm". Proti, jau e-pasta nosaukums bija intriģējošs – "Jaunā kārtība palīdzēs mērķtiecīgāk plānot valsts iestāžu darbību". Protams, virsraksts aicināt aicināja atvērt gan pievienoto preses relīzi, gan arī konkrēto normatīvo aktu ar nu jau diezgan birokrātisku nosaukumu "Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē institūcijas darbības stratēģiju un novērtē tās ieviešanu".

Politiķi ignorē problēmu © DIENA

Latvijā šogad ir otrā zemākā minimālā mēnešalga Eiropas Savienībā (ES) – 500 eiro pirms nodokļu nomaksas, t. i., bruto. Zemāka minimālā alga ir tikai Bulgārijā – 332 eiro.

Pārpratumu politiķi © DIENA

Neveiklu situāciju pagājušajā nedēļā piedzīvoja premjers Krišjānis Kariņš, publiski izsakoties, ka sabiedrība nevarot mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā neesot pieprasīta. Protams, šī sašutuma vētru izraisījusī frāze ir jāskata LTV notikušās intervijas kopējā kontekstā, un tomēr jāpiekrīt gan uzņēmēju, gan citu nodokļu maksātāju paustajam, ka tas skanēja aizvainojoši no personas, kuru tiešā veidā ar saviem samaksātajiem nodokļiem uztur gan uzņēmēji, gan pārējie nodokļu maksātāji.

Izvēle starp vienu vainīgo vai nevienu? © DIENA

Parlamentāro izmeklēšanas komisiju darba rezultāts dažādos Saeimas sasaukumos allaž ir bijis vairāk mērķēts uz kāda skandāla notušēšanu, ne vainīgo personu un problēmu izgaismošanu, un, spriežot pēc Dienas rīcībā nonākušā galaziņojuma projekta, tāds ticis iecerēts arī gadījumā ar parlamentāro izmeklēšanas komisiju, kurai kopš aprīļa bija jāizmeklē valdības kļūdainā rīcība Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.

Darbības un pretdarbības © DIENA

Trešdien ASV un Ziemeļatlantijas alianse iesniedza Krievijai rakstiskas atbildes uz tās pagājušajā gada decembrī izvirzītajām prasībām starptautiskās drošības jomā.

Ārpolitikas debatēs apiet iekšpolitiku neizdosies © DIENA

Militārais saspīlējums reģionā, kā arī Krievijas ģeopolitiskās spēles ar energoresursiem, visticamāk, ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem piešķirs būtisku lomu gaidāmajā Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā. Ceturtdien parlamentā notikušās ikgadējās debates parādīja, ka partijas tam īsti nav gatavas, jo par šīm tēmām spēj jēgpilni debatēt ierobežots politiķu loks.

Konservatīvie un liberāļi © DIENA

Latvijas iedzīvotāji gadiem esot atbalstījuši liberālu, nevis konservatīvu ekonomiku, un tā rezultātā šobrīd neizdodas raiti pārvarēt krīzes – gan Covid-19 krīzi, gan energokrīzi. Šāds viedoklis pēdējā laikā izskan saistībā ar Latvijas ekonomiskajām problēmām un politiskajām izvēlēm šo problēmu risināšanā.

Cīņa uz izturību © DIENA

Sekojot notikumiem ap Ukrainu un visdažādākajiem paziņojumiem no "liela mēroga karš ir neizbēgams" līdz "nekas jau nav noticis", pārņem sirreāla sajūta.

Atgriešanās uz klasiskās ģeopolitikas sliedēm © DIENA

Pagājušajā nedēļā Lielbritānijas Ģeostratēģijas padomes (Council on Geostrategy) sociālajos tīklos parādījās paziņojums, ka karalistes ārlietu ministre Liza Trasa apsver iespējas trejsavienības jeb ass Lielbritānija – Polija – Ukraina izveidei. Nedaudz vēlāk, viesojoties Austrālijā, šo paziņojumu apstiprināja arī ministre, tiesa, neiedziļinoties ieceres niansēs.

Jauna vai veca ideja? © DIENA

Elektrības cenu augšupeja un ģeopolitiskā spriedze veicina to, ka mūsu sabiedrības dienaskārtībā atkal parādās tādas frāzes kā "Vajag enerģētisko neatkarību!" un "Jābūvē sava atomelektrostacija (AES) – Latvijai vienai pašai vai visām Baltijas valstīm kopā!". Izskan arī visai ekstravaganti viedokļi – gan elektrības cenu kāpums tiek skaidrots ar Covid-19 pandēmiju, gan tiek apgalvots, ka līdz šim elektrība esot bijusi tik lēta, ka sabiedrība pieradusi to tērēt neracionāli. Patiesībā, protams, pandēmija tiešā veidā nav elektrības cenu kāpuma izraisītāja, un arī iepriekš, kad par Covid-19 pat nerunāja, elektrības cena bija mainīga.

Bordāns apmaldījies starp viltu un patiesību © DIENA

Lai gan huligānisma pants Krimināllikumā, kas ļauj sodīt līdz pat brīvības atņemšanai, jau šobrīd tiek piemērots arī pret viltus ziņu izplatītājiem, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) šomēnes Saeimā ir iesniedzis jaunus grozījumus, rosinot specifiski nepatiesu ziņu un izdomājumu izplatīšanu kriminalizēt jaunā speciālā Krimināllikuma pantā.

Jauns inflācijas laikmets © DIENA

Noraugoties centrālo banku pasivitātē attiecībā uz lēmumu pieņemšanu gadu desmitiem straujākā patēriņa cenu skrējiena apturēšanai, var rasties jautājums, vai līdz ar jaunās desmitgades sākumu pasaule nav iegājusi jaunas, daudz augstākas inflācijas laikmetā

Prezidenta Baidena neveiksmīgais gads © DIENA

Vakar apritēja tieši gads, kopš 46. ASV prezidenta amatā oficiāli stājās demokrātu pārstāvis Džo Baidens, un šis gads uzskatāmi liecina, ka vairākums ar Baidena prezidentūru saistīto cerību nav piepildījies.

Nepļāpāt, bet darīt © DIENA

Premjers Krišjānis Kariņš, pieminot 1991. gada barikādes, vakar videouzrunā akcentēja sabiedrības milzīgo saliedētību toreiz, faktiski ar kailām rokām stājoties pretī "līdz zobiem bruņotiem" PSRS militāro vienību kaujiniekiem.

Lai nauda paliktu Latvijā © DIENA

Katrs eiro, ko iedzīvotāji iztērē aiz mūsu valsts robežām, ir zaudējums Latvijas ekonomikai. Šādu viedokli nesen LTV1 raidījumā 1:1 pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Serbija starp Rietumiem un Austrumiem © DIENA

Iepriekšējās nedēļas beigās Serbijā notika referendums par izmaiņām valsts konstitūcijas punktos, kuri attiecas uz valsts tiesu sistēmu. Šīs izmaiņas tiek uzskatītas par nepieciešamu priekšnoteikumu Serbijas potenciālajai dalībai Eiropas Savienībā (ES).

Demagoģijas giganti © DIENA

Covid-19 krīzes laikā Krišjāņa Kariņa (JV) valdība daudzkārt nav bijusi spējīga lemt savlaicīgi, precīzi un tā, lai ātri novērstu postošas sekas iedzīvotāju labklājībai vai veselībai. Nu mēs atkal esam nonākuši šādā situācijā.

Politiķi augstprātības gūstā © DIENA

Latvijas sabiedrība ir pacietīga, sīksta, vērsta uz pielāgošanos apstākļiem un grūtību pārvarēšanu. Līdz šim mūsu sabiedrība ir samierinājusies ar strauji mainīgiem, brīžiem neloģiskiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, kā arī ir piedevusi Veselības ministrijai un visai valdībai vakcinācijas procesa haotisko organizēšanu, kuras laikā izpaudusies necieņa pat pret tiem iedzīvotājiem, kuri nešauboties vēlējās ātri vakcinēties.

Zāļu valsts aģentūra tiek politizēta © DIENA

Laiks, kad kovidiepirkumos praktiski bez kritiska izvērtējuma tiek tērēti miljoni un tiek pieņemti nepopulāri lēmumi, kuru veiksme pandēmijas apkarošanā lielā mērā balstās sabiedrības uzticībā atbildīgajām institūcijām.

Zaļās patiesības mirklis © DIENA

Eiropas Savienībā ir sākusies jaunu – reālistiskāku – ceļu meklēšana, kā panākt klimatneitralitātes sasniegšanu 2050. gadā.

Valsts, kurā ASV un Krievijas, kā arī Ziemeļatlantijas alianses un Krievijas sarunas par stratēģisko drošību piesaistīja vislielāko uzmanību, nešaubīgi bija Ukraina, kuras ģeopolitiskā nākotne bija un turpinās būt viena no šo sarunu galvenajām tēmām.

Piesakoties balstvakcīnai, telefonsarunā ar operatori nejauši uzzināju, ka šīs potes apliecinājumam nederēs līdzšinējais kvadrātkods jeb QR kods par pamata vakcināciju. Iespējams, milzīgās informācijas gūzmā nebiju pamanījis šo niansi, ka tā sauktajam būsterim ir nepieciešams jauns apliecinājums un līdzšinējais pēc tā termiņa beigām vairs nebūs derīgs. Tas nozīmē, ka ikvienam balstvakcinētajam vai nu jānolādē viedierīcē, vai jāizdrukā no vietnes Covid19sertifikats.lv jauns sertifikāts

Pienācis laiks "atteikties no zaļās zonas. Zaļā sertifikāta ideja sevi izsmēlusi", otrdien paziņoja Saeimas deputāts Edgars Tavars (ZZS), aizsākot diskusiju par šo sertifikātu

Atsevišķas pašvaldības acīmredzami ir neveiksmīgi organizējušas siltumapgādes nodrošināšanu savā teritorijā, pirmdien pēc valdības koalīcijas sēdes paziņoja premjers Krišjānis Kariņš (JV). Atbildot uz jautājumu, vai valdība domā kaut kā reaģēt uz daudzām ģimenēm katastrofālo apkures, elektroenerģijas un gāzes cenu pieaugumu, kas īpaši skaudri ir iezīmējies par decembri saņemtajos rēķinos.

Pirmdien Ženēvā noslēdzās ASV un Krievijas sarunu par stratēģisko drošību pirmais raunds, kura galvenais iznākums ir, ka sarunas (vai šajā gadījumā drīzāk jau diskusija) nebeidzās, tā arī īsti nesākušās. Vienlaikus atbildi uz jautājumu, vai starp abām lielvarām ir iespējamas arī kādas spriedzi mazinošas vienošanās, sarunas nesniedza.

Eiropas Zaļais kurss ir aktualitāte, par kuru gan mūsu valstī, gan visā Eiropas Savienībā (ES) pēdējā laikā tiek runāts bieži. Ar Zaļo kursu saistītām tēmām tikapievērsta uzmanība arī Eiropas Pilsoņu paneļdiskusijā, kurā piedalās 200 pēc nejaušības principa izvēlēti pilsoņi no 27 ES dalībvalstīm (no Latvijas – divi pārstāvji).

Vakar līdz ar ASV valsts sekretāra vietnieces Vendijas Šērmenas tikšanos ar Krievijas ārlietu ministra vietnieku Sergeju Rjabkovu sākas augsta līmeņa sarunu sērija starp Krieviju un Rietumiem dažādos formātos visas nedēļas garumā.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) Izlūkošanas pārvaldes priekšnieka Egila Zviedra izvirzīšanu SAB direktora amatam var dēvēt par valstij necerēti veiksmīgu, ja salīdzina ar scenārijiem, kādi teju divus mēnešus tika iztirzāti politikas aizkulisēs.

Pasaules uzmanības centrā ir nonākusi šķietami mierīgā Kazahstāna, kur joprojām nav rimušies protesti, kas sākās uzreiz pēc gadu mijas Manghistau apgabala Žanaozenas pilsētā, kuras iedzīvotāji pauda neapmierinātību ar sašķidrinātās gāzes, kas plaši tiek izmantota kā autodegviela, cenu dubultošanos.

Šodien