Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Turpmāko tendenču iezīmēšana © DIENA

Jūnija nogalē risināsies divas ļoti nozīmīgas valstu vadītāju sanāksmes. Pirmā no tām ir attīstības valstu organizācijas BRICS līderu tikšanās, kas paredzēta 24. jūnijā, gan virtuālajā vidē, jo Ķīna, kas šobrīd ir BRICS prezidējošā valsts, cīnās ar Covid-19 uzliesmojumu, bet otrā – septiņu grupas (G7) jeb vadošo rietumvalstu līderu tikšanās, kas no 26.

Draudīgais domino efekts © DIENA

Daudzi Latvijas iedzīvotāji jau ir apraduši ar domu, ka rudenī un ziemā neatliekamie tēriņi prasīs lielāku daļu no ienākumiem, nekā ierasts.

Cik pārliecinoša būs Makrona uzvara? © DIENA

Lai arī aizvadītajā svētdienā notikušo Francijas Nacionālās sapulces (parlamenta) vēlēšanu pirmajā kārtā Žana Lika Melanšona vadītā kreiso (vai precīzāk – zaļi kreiso) partiju koalīcija NUPES pavisam nedaudz apsteidza valsts prezidenta Emanuela Makrona atbalstītāju centrisko aliansi Ensemble (Kopā), uzvara vēlēšanu otrajā kārtā, kura notiks 19. jūnijā, tiek prognozēta prezidenta blokam. Galvenais jautājums savukārt ir, vai Ensemble izdosies iegūt parlamentārajam vairākumam nepieciešamos 289 deputātu mandātus.

Izdomāja, ka jāpadomā © DIENA

Nekādus negaidītus patīkamus pārsteigumus sabiedrībai negrib sagādāt valdošā koalīcija un pirmšķietami tieši tādēļ nolēma nesteigties izskatīt un vismaz konceptuāli valdībā atbalstīt vienu no aktuālākajiem šīs vasaras jautājumiem – risinājumu plānu par atbalstu iedzīvotājiem nākamajā apkures sezonā. Jo izrādās – vēl notiek svarīgas saskaņošanas un saskaņojumu saskaņošanas, tāpēc – kā noprotams – valdība pat īsti nezina, kad beidzot projektu skatīs.

Atpaliekam. Ko darīt? © DIENA

Pēdējā laikā aizvien biežāk parādās vēstis, kas liecina – sabiedrības labklājības līmenis mūsu valstī ir viszemākais Baltijā.

Politiķi neredz draudus nacionālajai drošībai © DIENA

Ar dažiem margināliem izņēmumiem sabiedrība ir parādījusi aizkustinošu un iedvesmojošu saliedētību atbalstā Ukrainai un devusi politiķiem acīmredzamu pilnvarojumu valsts ārpolitikā un ekonomikā darīt visu, lai stiprinātu drošību, distancējoties no agresīvās Krievijas. Tomēr būtu bezatbildīgi un muļķīgi iedomāties, ka šī ziema ar apkures rēķiniem un inflācijas spirāli nesaļodzīs daudzu izturību, jo nu jau nenovēršami draud ar katastrofu daudzām ģimenēm. Un Krievijas propagandas kanāli un ietekmes aģenti piepalīdzēs samilzt neapmierinātībai ar Latvijas kursu.

Pietiks biedēt un kaitināt © DIENA

Krišjāņa Kariņa valdībai raksturīgs kāds savdabīgs fenomens. Parasti demokrātiskās valstīs valdošie politiķi mēģina sabiedrību sagatavot krīzes situācijai, laikus nomierināt, nākot klajā ar racionāliem priekšlikumiem, kas maksimāli mērķēti uz pastāvošā dzīves līmeņa saglabāšanu, bet Latvijā notiek pretēji.

Valdība deleģē atbildību konsultantiem © DIENA

Valdības lēmums otrdien pēc būtības neizlemt neko par Latvijai degoši nepieciešamā sašķidrinātās gāzes termināļa projektu, tā vietā tērējot vēl trīs mēnešus un naudu pagaidām nezināmu un, visticamāk, dārgu konsultantu algošanai, atgādina par Valda Dombrovska un Laimdotas Straujumas valdību klibo lēmumu pieņemšanas praksi.

Pārdomas atbalsta vietā? © DIENA

Jūnija sākumā laikrakstā The Washington Post (WP) bija publicēts izdevuma apskatnieka Deivida Ignatija raksts ar nosaukumu Baidens gatavojas ilgam, ierobežotam karam Ukrainā (Biden Hunkers Down for a Long, Limited War in Ukraine), kura ietvaros tostarp tika pieminēta analoģija ar Korejas pussalu un 1950.–1953. gada Korejas kara rezultātu

Haosu nevaram atļauties © DIENA

Latvijas ekonomika ir veiksmīgi pārcietusi Covid-19 pandēmijas radīto krīzi, taču Krievijas iebrukums Ukrainā pasliktinājis nākotnes perspektīvas, ir secinājusi Eiropas Komisija (EK).

Divdomīgā labības koridora vienošanās © DIENA

Turcijā šodien vizītē ieradīsies Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kura sarunu ar šīs valsts ārlietu ministru Mevlutu Čavušoglu galvenā tēma būs tā sauktais labības koridors no Ukrainas uz Eiropu. Cita pieteiktā sarunu tēma ir Ankaras kārtējā militārā operācija Sīrijā, tomēr galvenais, protams, būs labības jautājums.

Debesmannas solījumu laiks © DIENA

Vēlēšanu gadi Latvijā vienmēr bijuši raksturīgi ar daudziem solījumiem padarīt sabiedrības dzīvi labāku, gaišāku un skaistāku.

Integrācijas stāsts nav galā © DIENA

Kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, mūsu valstī daudz tiek spriests par te dzīvojošo krievvalodīgo integrāciju un par nepieciešamību stiprināt viņu lojalitāti Latvijai.

Kā Bordāns palīdzēja Straumi pārvēlēt © DIENA

Jau ceturtdien Saeima plāno uz vēl vienu piecu gadu termiņu amatā apstiprināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) līdzšinējo priekšnieku Jēkabu Straumi.

Vara Latvijā pieder tautai © DIENA

Jezga ap Civilās savienības likumprojekta noraidīšanu Saeimā izraisa virkni pārdomu par to, cik nobriedusi ir Latvijas demokrātija, diskusiju kultūra un spēja atrast kompromisus.

Britu Eiropas sadraudzība © DIENA

Viena no ģeopolitiskajām iniciatīvām, kuras ideja izskanējusi Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, ir Lielbritānijas rosinātā sava veida Eiropas sadraudzības izveide. Ar pēdējo tiek saprasta militārpolitiska alianse, līdzīga Britu sadraudzībai, kurā apvienotos Lielbritānija, Ukraina, Turcija, Centrālā un Austrumeiropa un Baltijas valstis.

Muldēšana vai provokācija? © DIENA

Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis intervijā Dienai 2017. gadā, runājot par valsts pārvaldes, tostarp ierēdniecības, darba efektivitāti, vaļsirdīgi atzina: "Varu piekrist cilvēkiem, kuri saka, ka birokrātija pati sevi atražo – mēs ar laiku atrodam sev vietu sistēmā. Notiek darbs ar kaut kādiem procesiem, dokumentu apstrādi, un ierēdnis ir noslogots visu dienu. Jautājums – kāds ir mērķis, kam tu to dari – vai tikai tāpēc, lai tu būtu noslogots? Sistēma strādā, un es tiešām no rīta līdz vakaram esmu nodarbināts. Bet kādu rezultātu beigās iegūstam? Vai varbūt tomēr vesela virkne darbību, kuras tu dienas laikā dari, ir liekas, tādas, no kurām varētu atteikties."

Pašpietiekamība bez galējībām © DIENA

Gadiem ilgi mūsu valstī tika runāts, ka Latvijas ekonomikai jābūt tādai, ko var raksturot ar vārdiem "maza, bet atvērta", uzsverot, ka svarīgi ir paplašināt eksportu un ka nevar iztikt bez importa.

Lielā mērā sensacionāli noslēgusies Dienvidamerikas valsts Kolumbijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kurā visvairāk balsu (40,9%) saņēma kreiso spēku kandidāts, bijušais valsts galvaspilsētas Bogotas mērs un partizānu kaujinieks (ar savām skaļajām vardarbīgajām akcijām slavenā grupējuma M-19 aktīvs dalībnieks) Gustavo Petro.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) vakar ar divu minūšu intervālumedijiem izsūtīja divas presesrelīzes, kas būtībā rāda pretēju ainu tautsaimniecībā. Pirmajāziņā teikts, ka 2022. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada pirmo ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP)pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiemdatiem salīdzināmajās cenās ir palielinājiespar 6,7%.

Aizvadītajā nedēļā savdabīgu iespaidu atstāja politiķu spriešana par turpmāko atbalstu Ukrainas bēgļiem, kuri ieradušies Latvijā. It īpaši dīvains iespaids radās, skatoties politiskos strīdus LTV1 diskusiju raidījumā Kas notiek Latvijā?.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes aizbildināšanās, ka vairāk nekā gadu pēc 29 Terehovas muitnieku aizturēšanas koruptīvās vides izskaušanai nepieciešamās rotācijas muitā viņai traucējot veikt Krievijas sāktais karš Ukrainā, ir kaut kas vairāk nekā vienkārši piemērs par sliktas pārvaldības jauno netikumu kaut kā nedarīšanu vai darīšanu skaidrot ar īpašajiem "kara apstākļiem".

Pagājušo ceturtdien daudzie Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pielūdzēji Latvijā sagaidīja sava elka uzrunu tieši sev.

Pirms dažām dienās noslēdzās ASV prezidenta Džo Baidena pirmā vizīte Āzijas valstīs (Dienvidkorejā un Japānā), kuras mērķus, piemēram, televīzijas kanāls CNN raksturoja ar vārdiem "pēc vairākus mēnešus ilgas koncentrēšanās uz Ukrainu Baidens atkal pievērš savu uzmanību Āzijai". Jeb, ja precīzāk, tad Ķīnai.

Padomju propagandas objekts Pārdaugavā un ap to virmojošās bezgalīgās kaislības joprojām izskatās pēc karsta kartupeļa politiķu mutēs.

Rudenī iespējams kāds no četriem Covid-19 izplatības scenārijiem. Šādu prognozi medijos, to vidū TV 24, izteicis epidemiologs Ņikita Trojanskis. Covid-19 pandēmijas gaitā gan Latvija, gan citas valstis jau ir pieredzējušas, ka realitātē epidemioloģiskā situācija var izrādīties labāka, nekā prognozēts, bet var arī piepildīties paši drūmākie pieļāvumi.

Šodien