Saeima ceturtdien steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas nosaka aizsardzības budžeta pakāpenisku pieaugumu triju gadu laikā, 2025.gadā sasniedzot ne mazāk kā 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā iekļauto priekšlikumu par pakāpenisku aizsardzības finansējuma palielināšanu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2025.gadā.
Pirmdien, 28.februārī, valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē tiks izskatīts jautājums par valsts aizsardzības, tostarp arī iekšlietu, budžeta palielināšanu, aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis 2020.gadā aizsardzībai iztērējušas 198 miljardus eiro, kas ir lielākā summa kopš 2006.gada, kad Eiropas Aizsardzības aģentūra sāka apkopot šādu informāciju.
Sestdien, 24. novembrī, Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Lietuvas aizsardzības ministrs Raimundas Karoblis un Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks tikšanās laikā Viļņā parakstīja Ministru komitejas sanāksmes kopīgo komunikē, paužot apņemšanos turpināt palielināt Baltijas valstu aizsardzības budžetu virs 2% no iekšzemes kopprodukta, informē Aizsardzības ministrijā.
Latvijai tuvāko gadu laikā vajadzētu aizsardzībai atvēlēt 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) pašreizējo 2% vietā, trešdienas rītā intervijā Latvijas Radio teica ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība).
Latvijas drošības vajadzības ir nepieciešams attīstīt, līdz ar to mēs nevarēsim izbēgt no sarunas par vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) atvēlēšanu aizsardzībai, šādu viedokli aģentūrai LETA pa tālruni no Briseles pauda aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), kurš piedalījās NATO samitā.
ASV Kongresa Pārstāvju palātas un Senāta bruņoto spēku komitejas pagājušajā nedēļā apstiprinājušas 2018.finanšu gada aizsardzības budžeta projektu, kurā 100 miljoni dolāru paredzēti Baltijas valstu atbalstam, teikts Senāta komitejas tīmekļa vietnē publicētajā dokumentā.
Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels kā nereālistisku noraidījis ideju par Vācijas militāro tēriņu palielināšanu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta, uz ko uzstāj ASV. Pēc piektdien notikušās NATO ārlietu ministru sanāksmes Briselē raidorganizācija BBC atreferē Gabriela teikto, kurš paudis, ka Vācijai tērēt 2% no IKP aizsardzības izdevumiem "ir diezgan nereālistiska iecere". Pašlaik Vācija aizsardzībai atvēl 1,2% no IKP.
Valdība trešdien aiz slēgtām durvīm apstiprināja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstības plānu 2016.-2028.gadam, kas cita starpā paredz, ka apmēram 20% no aizsardzības budžeta tiks novirzīti ekipējuma iegādei, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.
Baltijas valstu aizsardzības aprīkojuma pasūtījumu apjoms kopš Ukrainas krīzes sākuma gandrīz divkāršojies un tuvāko divu gadu laikā divkāršosies vēlreiz, liecina domnīcas "IHS Markit" veiktā analīze.