2008. gadā Eiropas Savienībā (ES) bija 11% jauniešu, kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu, bet laika posmā no 2010. līdz 2014. gadam šis skaits pieaudzis jau līdz 13%, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Mītiņi, protesti un demonstrācijas - ar to jārēķinās Latvijai Eiropas Savienības (ES) prezidentūras laikā nākamā gada pirmajā pusgadā. Kamēr Latvijai šajā laikā tiks pievērsta pastiprināta uzmanība un šeit ieradīsies svarīgas ES amatpersonas, dažādas organizācijas redz iespēju pašmāju problēmas izcelt starptautiskā gaismā, tādējādi panākot sev vēlamo efektu.
24 augstākās izglītības iestādēs patlaban sākta vai tuvākajās nedēļās sāksies ziemas uzņemšana. Lai gan studentu aktivitāte ziemā ir krietni zemāka nekā vasarā, un, piemēram, Latvijas Universitāte (LU) tāpēc no tās atteikusies, lielākā daļa augstskolu uzņemšanas rezultātus prognozē pozitīvus, otrdien vēsta laikraksts Diena.
Programmēšana, trešā sporta stunda un patriotiski militārā audzināšana - tās ir vien dažas no pēdējā laikā izskanējušajām skolu mācību programmas pilnveidošanas idejām. Ieteikumu gūzma birst gan no dažādām organizācijām, gan privātpersonām. Taču, lai arī cik labas vai sliktas šīs idejas būtu, visticamāk, tuvākajā laikā jauni mācību priekšmeti stundu sarakstā neparādīsies. Pārmaiņas gan varētu notikt, pārskatot jau ieviesto mācību priekšmetu saturu, to pilnveidojot un pielāgojot mūsdienu vajadzībām.
Kamēr Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā un Oslo par izciliem sasniegumiem zinātnē un citās jomās tiks pasniegtas Nobela prēmijas, Latvijas zinātniekiem atliek atrotīt piedurknes un strādāt cerībā, ka šādu atzinību reiz saņems arī viņi. Pagaidām tas praktiski nav iespējams - lai gan Latvijā ir pietiekami daudz spējīgu zinātnieku, kuri var gūt pasaules līmeņa panākumus, trūkst resursu, lai idejas tik tālu realizētu, trešdien vēsta laikraksts Diena.
"Šogad pieteikt ekskursijas lielās apmeklētāju intereses dēļ vairs nav iespējams," šāds paziņojums Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) mājaslapā sagaida ikvienu, kurš interesējas par gida pakalpojumiem Gaismas pilī. Lai gan bibliotēkā 71 darbinieks papildus saviem pienākumiem iejūtas arī gida lomā, ar to nepietiek, lai pieprasījumu apmierinātu, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
"Mēs mīlam savu Latviju un tieši Latviju, nevis tikai šo zemi vai šo valsti. Tāpēc, ka Latvija ir viena un ir godīgi mīlēt visu no tās, nevis tikai kādu daļu - tikai labāko. Ja mēs būtu alpīnisti, mēs uzkāptu uz pasaules jumta un uznestu tur Latvijas karogu - lai plīvo," ar šādiem vārdiem savu Latvijas Valsts prezidenta runu sāk trīs 9. klases skolēni.
Kāpēc ļoti tīrs ūdens nav labs? Kāpēc nav iespējams paredzēt laikapstākļus ilgu laiku uz priekšu? Kā veidojas lietus, sniegs, krusa un migla? Šie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem atbildes bērni var iegūt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Bērnu un jauniešu universitātes nodarbībās. Un galvenais - teoriju pārbaudīt arī praktiski eksperimentos. RTU šādu projektu uzskata par ilgtermiņa investīciju, ieinteresējot potenciālos studentus, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Ieva Bišmeistare Dienas durvis atver lēnām, jo ātri pārvietoties nav spēka. Uzreiz pamanīt var arī lielo skābekļa aparātu, pie kura viņai jābūt pieslēgtai visu diennakti. Pat dodoties ārpus mājas, līdzi jāņem tā portatīvā versija. Pie tā gan viņa jau zināmā mērā pieradusi, jo veselības stāvoklis pasliktinājies gandrīz pirms diviem gadiem. 31 gadu vecā sieviete kopš bērnības slimo ar retu slimību - cistisko fibrozi, trešdien vēsta laikraksts Diena.
Valdības uzdevums ir skaidrs - visām nozaru ministrijām bez izņēmuma ir jāpārvērtē savs papildu finansējuma pieprasījums nākamā gada valsts budžetā un jāizvērtē, kuras ieceres var atlikt uz tālāku laika periodu, arī tās, kuras jau ir apstiprinātas iepriekš. Tomēr šķietami liela daļa ministriju iespītējušās, un izņēmums nav arī Labklājības ministrija (LM), kura norāda, ka atkārtoti savu pieprasījumu nepārskatīs - tas jau esot pietiekami pārdomāts un pamatots, otrdien vēsta laikraksts Diena.
Pati būtiskākā ir Kultūras ministrijas (KM) padotībā un pakļautībā esošo valsts institūciju darbinieku atalgojuma celšana - to Dienai uzreiz uzsver ministrijas pārstāvji, runājot par nākamā gada budžeta prioritātēm, piektdien vēsta laikraksts Diena.
No 568 miljoniem eiro, ko nozaru ministrijas papildus prasa nākamā gada budžetā, gandrīz piekto daļu jeb 110,2 miljonus eiro lūdz Veselības ministrija (VM). Vēlmju saraksts lielāks ir tikai Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Un tāpat kā IZM, arī VM nav gatava pieprasījumu būtiski samazināt, solot vien par to diskutēt, trešdien vēsta laikraksts Diena.
