Akadēmisko darbu rakstīšana kādam citam par maksu nav pielīdzināma plaģiātismam, bet tā saucamajai rēgu rakstniecībai, tā atbildēja kāda portāla, kurā par samaksu tiek piedāvāts uzrakstīt studiju darbu, veidotājs, kad Diena viņam jautāja, vai šāda pakalpojuma piedāvāšanu uzskata par ētisku. Rēgu rakstnieks tiek noalgots, lai rakstītu kāda cita vietā, bet oficiāli tas nekur neparādās, un šāda prakse rakstniecībā patiešām pastāv, tomēr Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra Dienai uzsver, ka šādā veidā iegūts augstskolas diploms būtu jāuzskata par krāpšanu, lai arī likumdošanas izpratnē ko tādu par krāpšanu uzskatīt tomēr nevar.
Lai gan augstskolās studentus tradicionāli uzņem rudenī, kad viņu skaits mērāms tūkstošos, pietiekami daudz interesentu studijas gatavi sākt arī ziemā. Nupat kopumā 40 augstākās izglītības iestādēs noslēgusies ziemas uzņemšana. Lielākās Latvijas augstskolas studētgribētāju skaitu vērtē pozitīvi.
Pirmajās dokumentu pieņemšanas dienās studētgribētāji lielāko interesi izrādījuši par studijām Latvijas Universitātē (LU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Rīgas Stradiņa universitātē (RSU).
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinājums privātajām augstskolām un koledžām piemērot valsts augstskolām jau noteikto pienākumu studiju programmas īstenot latviešu valodā vai kādā no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām negatīvi ietekmēs augstākās izglītības eksportu, aģentūrai LETA atzina Latvijas Privāto augstskolu asociācijas prezidents, Biznesa augstskolas Turība rektors Aldis Baumanis.
Noslēdzoties Pasaules Bankas (PB) pētījumam par Latvijas augstskolu pārvaldību, stafetes kociņš ir nodots pašām augstskolām. Lai mazinātu to struktūru fragmentāciju, sekmētu resursu koplietošanu un stiprinātu akadēmisko personālu, kur Latvijai ir problēmas, paredzēti arī vērienīgi Eiropas struktūrfondu līdzekļi.
Atkārtoti vērtējot priekšlikumu par valsts valodas zināšanu atvieglojumiem akadēmiskajam personālam, Izglītības un zinātnes ministrija rosinās tādus piešķirt tikai profesoriem.
Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni, kā arī augstskolu noslēguma darbi būtu jāļauj kārtot jebkurā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kādā tiek īstenota studiju programma, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Izglītības likumā.
No 2019. gada 1. janvāra augstskolās un koledžās jābūt atsevišķam civilās aizsardzības kursam, kura apjoms ir ne mazāks kā viens kredītpunkts, paredz otrdien valdības pieņemtie Ministru kabineta (MK) noteikumi par minimālajām prasībām attiecībā uz obligātā civilās aizsardzības kursa saturu un nodarbināto apmācību civilās aizsardzības jautājumos.