Bumba ar laika degli
DU un LiepU jaunās kvantitatīvās prasības var maksāt statusa zaudējumu.
Augstskolas
Rosina maksāt arī pašiem
Dabaszinātņu tematiskajā grupā vairākums studentu mācās par valsts naudu, proti, 63% jeb 4565 studenti, pārējie 2704 – par maksu, tostarp neklātienē un privātajās augstskolās studējošie. Šīs nozares studiju programmas iedalāmas divās daļās – datorzinātnes (tās mācās ap 80% no šīs jomas) un dabaszinātnes un matemātika. Šis iedalījums skar arī algu un nodarbinātības līmeni – IT speciālistiem tas ir visaugstākais valstī, kamēr dabaszinātnes apguvušajiem – krietni pieticīgāks.
IZM ir gatava strādāt pie jaunas Augstākās izglītības padomes koncepcijas
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir gatava strādāt pie jauna Augstākās izglītības padomes (AIP) modeļa izveides, izriet no IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora Dmitrija Stepanova šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā sacītā.
Rektori prasa mainīt ministri
Augstskolu vadība neapmierināta ar nozares ministri, pieprasa demisiju.
Latvijas augstskolās studējošajiem ārvalstniekiem pirmais semestris būs jāaizvada attālināti
Latvijas augstskolās studējošajiem ārvalstniekiem, kuri studijas sāks šogad, studiju programmu apguves pirmais semestris tiks īstenots attālināti, paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Inženieriem – studijas bez maksas?
Šobrīd no kopumā gandrīz 80 000 studiju vietu tikai 41% ir valsts finasētas. Visvairāk budžeta vietu ir inženierzinātņu tematiskajā grupā. Iespējams, ka tieši tā varētu kļūt viena no pirmajām pilnībā valsts apmaksātajām studiju jomām. IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece Saeimas Izglītības, kultūras un zinātņu komisijas sēdē atzina, ka bezmaksas augstākā izglītība ir nozares mērķis, taču "diez vai mums izdosies pāriet uz pilnībā finansētam studiju vietām vidējā termiņa budžetā, tāpēc jāizšķiras par prioritātēm".
Studiju kredīti izsmelti
Iepriekšējos gadus valsts galvoto studiju un studējošo kredītu apjoms arvien saruka (2018. tika noslēgti 1513 līgumi, kamēr 2004. gadā to bija 9435), bet jaunais modelis, kas stājās spēkā šogad, aizdevumus padarīja daudz pieejamākus. Viens no lielākajiem šķēršļiem iepriekš bija prasība nodrošināt otru galvotāju – ne visiem izdevās tādu atrast. Tagad šo pienākumu pilda institūcija Altum, sniedzot garantiju. Tāpat jaunajā modelī ir atcelti finansējuma griesti, kas ļauj segt visu studiju maksu.
FM: IZM izstrādātais studiju un studējošo kreditēšanas modelis nav ilgtspējīgs
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais un no šī gada ieviestais jaunais studiju un studējošo kredītu modelis nav ilgtspējīgs, jo ilgtermiņā arvien samazināsies iespējas izsniegt kredītus studēt gribētājiem, tāpēc tas steidzami ir jāpilnveido, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Augstskolu senāti var kļūt lieki
Kā tas bieži notiek, izārdīt veco ir viegli, bet izveidot ko jaunu un jēgpilnu – ļoti grūti. Tam apliecinājums – Augstskolu likuma grozījumi, kas nu beidzot no tipoloģijas pievērsušies lielākajam strīda ābolam – augstskolas padomes uzdevumiem un funkcijām, locekļu skaitam, atalgojumam. Jaunais veidojums krietnā mērā skars augstskolu šā brīža pārvaldes balstu – senātu, kura pārziņā ir gan stratēģiskie, gan saimnieciskie, gan finanšu, gan akadēmiskie jautājumi. Rodas jautājums: ja padome pārņem visus trīs pirmos, kas paliek senātam?
ST: Norma par valsts augstskolu finansējuma ikgadēju pieaugumu neatbilst Satversmei
Likuma norma, kas noteic ikgadēju valsts budžeta finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās, neatbilst Satversmei, nospriedusi Satversmes tiesa (ST), kas pasludinājusi spriedumu lietā par 2019.gada valsts budžetā noteiktā finansējuma apjomu studijām valsts dibinātās augstskolās.
Reformas tiek īstenotas ar spridzināšanas metodi
Augstskolu likuma grozījumi top ar milzīgām pūlēm. Par to un citām aktualitātēm intervijā Aismai Orupei savu redzējumu atklāj LLU studiju prorektors profesors Aigars Laizāns.
Augstskolām daļēji attālināti jāstrādā līdz pat gada beigām
Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, augstskolām daļēji attālināti jāstrādā līdz pat gada beigām, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā.