Reģistrētā bezdarba līmenis janvārī pieaudzis par 0,4 procentpunktiem un bija 9,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati.
Eiropas Parlamenta (EP) Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumā par Eiropas migrācijas krīzi, kurā izteikts aicinājums izveidot pastāvīgu un obligātu programmu, izteikts arī aicinājums izveidot legālus ekonomiskās migrācijas kanālus nokļūšanai Eiropas Savienībā (ES).
Reģistrētā bezdarba līmenis decembrī pieaudzis par 0,3 procentpunktiem un bija 8,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati.
Šobrīd darbaspēka apsekojuma dati rāda labvēlīgāku ainu nekā pārējā aktuālā informācija par darba tirgu. Pirms gada bija pilnīgi pretēji, tāpēc varbūt te vienkārši notikusi korekcija. Šodien publiskotie dati vēsta, ka 3.ceturksnī Latvijā strādāja par 16,3 tūkstošiem vairāk cilvēku nekā pirms gada. Tas ir straujākais kāpums kopš 2013.
Šā gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis ceturkšņa laikā ir sarucis minimāli, tas ir, par 0,1 procentpunktu līdz 9,7%. Kā bija gaidāms, izaugsmes mērenais temps atsaucas arī gausā bezdarba kritumā, kaut kopumā tendence joprojām saglabājas pozitīva. Jāpiezīmē, ka pirms gada bezdarba līmenis bija 10,6%. Gada atlikušajā ceturksnī būtiski uzlabojumi nav gaidāmi, bet nākamā gada izmaiņas izrietēs no ekonomikas spējas aktivizēties.
2014.gadā brīvo darba vietu īpatsvars Latvijā bija 0,4% no kopējā darba vietu skaita, kas bijis mazākais Eiropas Savienībā (ES), liecina Eurostat dati.
Jauniešiem atrast darbu galvenokārt traucē darba devēju nevēlēšanās pieņemt darbā cilvēkus bez pieredzes, uzskata vairāk nekā puse jeb 59% Latvijas iedzīvotāju. Šāds uzskats pausts jaunākajā DNB Latvijas barometra aptaujā. Tiesa, cilvēku uztverē šis nebūt nav vienīgais jauniešu bezdarba iemesls.47% aptaujas respondentu domā, ka jaunieši paši nevēlas strādāt par uzņēmumos piedāvātajām algām, bet 39% ir pārliecināti, ka jauniešu iegūtā profesija neatbilst darba tirgus pieprasījumam, rāda aptauja.
Reģistrētā bezdarba līmenis valstī saglabājas nemainīgs un jūlija beigās tas bija 8,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) mājas lapā pieejamā informācija.
2015.gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis bija 9,8%, rādītājs gada laikā samazinājies par 0,9 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Ekonomikas izaugsmes mērenais temps atspoguļojas arī darba tirgus rādītāju izmaiņās, kas liecina, ka 2.ceturksnī bezdarbs ir sarucis līdz 9,8% jeb 97,1 tūkstotim iedzīvotāju. Ceturkšņa laikā tas krities par 0,4 procentpunktiem. Tajā pašā laikā sarucis arī ilgstošo bezdarbnieku skaits, kas otrajā ceturksnī bija 41,7 tūkstoši iedzīvotāju, tomēr to īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā gada laikā ir pieaudzis par 2,8 procentpunktiem līdz 43%.