Meklējot veidus, kā saglabāt ekonomisko aktivitāti Covid-19 pandēmijas laikā, tiek norādīts būvniecības virzienā, proti, ar publiskā un privātā sektora finansētu objektu celtniecību varētu saglabāt naudas apriti tautsaimniecībā, tādējādi amortizējot krīzes radītos triecienus. Jāpiebilst, ka gada pirmajos trijos mēnešos, t. i., pirmajā ceturksnī, kura ekonomiskos rādītājus Covid-19 ietekmēja galvenokārt tikai ceturkšņa beigās, tieši būvniecība ar savu gandrīz 15% vērto kāpumu gada izteiksmē bija Latvijas tautsaimniecības straujāk augošāko nozaru spicē.
Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pagājušajā gadā Latvijā turpināja samazināties un veidoja 30,7%, liecina
SSE Riga profesora un biedrības Business Against Shadow Economy valdes locekļa Arņa Saukas veiktais ikgadējais pētījums.
Lai gan Lietuva kopš marta vidus slēgusi robežas nolūkā ierobežot Covid-19 izplatību, tās valdība trešdien nolēmusi atļaut valstī iebraukt 127 Latvijas valstspiederīgajiem, kuri strādās būvdarbos.
Būvējot jaunas ēkas vai iegādājoties jaunus mājokļus, Latvijā un citur pasaulē cilvēkiem arvien būtiskāki kļūst to energoefektivitātes rādītāji. Tāpat pakāpeniski aug pieprasījums pēc koka moduļu mājām, kuras tiek būvētas no ekoloģiski tīriem materiāliem, ir drošas un izturīgas, turklāt šī tehnoloģija tiek uzskatīta par ekonomiskāko un arīdzan ātrāko privātmāju būvniecības procesā.
Būvniecības aktivitāšu pieaugumu, ko Latvija piedzīvojusi iepriekšējos gados, kad apjomi kāpa visai strauji, ir nomainījis lēnākas izaugsmes periods. Pastāv iespēja, ka nozares pienesums valsts ekonomikas kopējā izaugsmē šogad varētu samazināties. Turklāt arī paši ekonomiskie procesi var neizrādīties labvēlīgi tam, lai būvniecības apjomi pieaugtu. Proti, lēnāka tautsaimniecības izaugsme nav veicinoša straujam ienākumu pieaugumam, līdz ar to tiks bremzēts arī investīciju apjoms nozarē.
2019. gada decembrī, salīdzinot ar 2018. gada decembri, būvniecības izmaksas palielinājās par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,6 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,7 %, bet būvmateriālu cenas – par 1,1%.
Saistībā ar mērķi sakārtot būvniecības nozari sākts šīs jomas audits, izzinot būtiskākos izaicinājumus valstij stratēģiski nozīmīgu objektu būvniecībā un izstrādājot priekšlikumus Publisko iepirkumu likuma pilnveidei, to otrdien tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Egilu Levitu pavēstījis ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).
Lai atjaunotu situācijai apvidū atbilstošus ēku nolietojuma kadastra datus un kadastrālās vērtības gadījumos, kad tās nepamatoti ir samazinātas, nākotnē plānots būtiski ierobežot būvniecības jomā sertificētu speciālistu tiesības noteikt ēku nolietojumu, teikts Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajos grozījumos Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumos.
Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pagājušajā gadā Latvijā turpināja pamazām samazināties un veidoja 34,1%, liecina SSE Riga profesora un biedrības Business Against Shadow Economy valdes locekļa Arņa Saukas veiktais ikgadējais pētījums. Salīdzinājumā ar 2017. gadu, kad ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē bija 35,2%, pērn tas ir samazinājies par 1,1 procentpunktu.
Šā gada 3.maijā Latvijas Vēstnesī tiks publicēta ģenerālvienošanās, kas nozīmē, ka no 4.novembra būvniecības nozarē minimālā alga būs 780 eiro. Visiem, kas strādā būvniecības nozarē, būvobjektos, būvniecības nozares profesijās, būs šis atalgojums jāmaksā, trešdien žurnālistiem sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.
Ceļu infrastruktūras un būvniecības līdera A.C.B. uzņēmumu grupas veiktā Krievu salas infrastruktūras izbūve ieguvusi Latvijas Būvniecības Gada balvas Grand Prix, portālu Diena.lv informē uzņēmuma pārstāvji. Infrastruktūras izbūve Krievu salā bija viens no aizvadītā gada apjomīgākajiem A.C.B. projektiem, kura ietvaros uzņēmums veica būvprojektu izstrādi, būvdarbus un autoruzraudzību pieciem objektiem. A.C.B. speciālists Andris Miezis, savukārt, par šo pašu projektu ieguva 1. vietu kategorijā Labākais projektu vadītājs.